Mikus Ozols: Laika prognoze biznesam – mākoņains
Foto: DELFI

Pēdējos gadus mākoņskaitļošana, biznesa procesu automatizācija, darbs tiešsaistē ir galvenās tēmas plašsaziņas līdzekļos, interneta vietnēs, blogos un, protams, savstarpējās sarunās. Taču vēlos palūkoties uz to nevis no tehnoloģiju, bet no ikdienas darba organizācijas redzesleņķa, no tā, kā tehnoloģijas maina mūsu priekšstatus par darbu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Strādāt nenozīmē atrasties darbā. Jaunā definīcija strādāšanai daudzos gadījumos nozīmē atrašanos tiessaistē – ar mākonī izvietotajiem dokumentiem, saziņā ar klientiem un partneriem. Tas galvenokārt dod laika ekonomiju – tātad augstāku darba ražību jeb produktivitāti un sakārtotu dzīvi.

Piemēram, tuvojas ziema, ļoti daudzi, kas lasīs šo, būs spiesti pavadīt laiku sildot savas automašīnas un īgnu seju skrāpēt ledu no stikliem, lai pagūtu uz biroju. Tā vietā šo ikdienas epizodi var izlaist, jo tā pati minētā mākoņskaitļošana dod iespēju savā mājvietā piekļūt un strādāt ar darba dokumentiem un kopīgi ar kolēģiem to papildināt un pilnveidot. Darbavieta, fiziskā klātbūtne un tiešs kontakts ar cilvēkiem joprojām ir būtiski. Pat ļoti būtiski, taču tā nav pastāvīga nepieciešamība.

Šobrīd esam pārmaiņu procesā, kad ir svarīgi būt drosmīgiem un, lai piesaistītu labākos darbiniekus, ir jādod darbiniekiem brīvība. Piemēram, iespēja strādāt no mājām un 1 vai 2 dienas darba nedēļā nosakot kā biroja dienas. Šādu lēmumu pieņēma Telia Latvia sadarbības partneri Vācijā un ASV – Citrix. Šis uzņēmums nezaudēja nedz apgrozījumu, nedz peļņu, nedz klientus.

Gluži pretēji – biznesa rādītāji tikai pieauga, un investīcijas mobilajos risinājumos aptuveni 1,6 miljonu dolāru apmērā sevi atpelnīja jau gada laikā, ļaujot ietaupīt 1,8 miljonus uz fiksētajām darba stacijām un biroja telpām. Un izšķirošais nebija mākoņrisinājums. Izšķirošais bija lēmums mainīt savu ikdienas darbu, izmantojot atbilstošus IKT risinājumus.

Kā liecina 2013. gadā Forrester veiktā Networks and Telecommunications aptauja, līdzīgus lēmumus jau ir pieņēmuši daudzi uzņēmumi Vācijā, Francijā, Lielbritānijā, Kanādā un ASV. Aptauja rāda, ka pusē no uzņēmumiem darbinieki vismaz vienu dienu nedēļā strādā no mājām, 43% strādā no klientu birojiem, 40% strādā ceļojot un 32% vismaz reizi nedēļā strādā no sabiedriskām vietām.

Tomēr, kas ir vēl būtiskāk, uzņēmumi jūt reālu pievienoto vērtību ikdienas darbam – to ir atzinuši 90% no uzņēmumiem, kas ir ieviesuši iespējas saviem darbiniekiem strādāt attālināti, balstoties uz World at Work 2013.-2014. gada pētījumu, kurā iekļauts vēl plašāks skaits valstu.

Precizēšu vienu aspektu. Strādāt no mājām, lidostas, kafejnīcas vai braucot autobusā nenozīmē turēt atvērtu klēpjdatoru un labākajā gadījumā nosūtīt e-pastus. Mākoņskaitļošana nozīmē darbu tiešsaistē, tā dod iespēju izmantot visus resursus un iespējas, kādas ir fiziskajā birojā. Tas ir, runa nav par saziņas iespējām, bet par pilvērtīgu darba procesu.

Palūkosimies uz to no cita aspekta – pasaulē patstāvīgi pieaug apkalpoto aviopasažieru skaits. Kas liecina, ka cilvēku plūsma, tai skaitā lietišķā, kļūst arvien intensīvāka. Laiks, ko mēs pavadām ceļā, ir ievērojams. Sākot no sēdēšanas lidmašīnā, beidzot ar reisa gaidīšanu. Bet ir WiFi, ir 4G mobilais internets, ir "mākonis" u.c. Tieši te arī paveras tehnoloģiju priekšrocība - tās dod iespēju laiku izmantot daudz lietderīgāk.

Nesen Google iepazīstināja ar pirmo prototipu pilnīgi autonomi vadāmai automašīnai. Automašīnai, kurā nav vadītāja, bet ir tikai pasažieri. No vienas puses varam vienkārši apbrīnot šo izstrādājumu kā vizionāru pretenziju, no otras – rūpīgāk pārdomājot, uzdot jautājumu, "kāda velna pēc Google mēģina ielīst ne savā lauciņā – tas ir – autoindustrijā, kura salīdzinot ar IKT nozari ir teju gadsimtu vecāka.

Atbilde ir ļoti interesanta – laiks, kādu mēs pavadām, braucot automašīnā, veido būtisku mūsu ikdienas daļu. Ne visiem, bet daudziem. Šajā laikā mēs varam klausīties radio, runāt pa tālruni, taču nevaram tā pilnvērtīgi strādāt – rakstīt e-pastus, strādāt ar dokumentiem u.c.

Jā, jaunākajos automašīnu modeļos ir interneta piekļuves punkts, ir pieeja facebook un twitter, taču pilnvērtīgs darbs nav un pat nedrīkst būt pieļaujams satiksmes drošības dēļ. Un te nu ir Google piedāvājuma jēga – dot iespēju autovadītājiem, atvainojiet, tikai pasažieriem, lietderīgi izmantot savu laikā personīgajā vai dienesta automašīnā, sērfojot internetā vai strādājot.

Rīga un Latvija, iespējams, nebūs labākais piemērs, jo Valdemāra iela sešos vakarā nav ne Minhene, ne Parīze, ne Maskava, bet uzrakstīt e-pastu klientam vai ātri pārlasīt darba dokumentus gan šajā laikā var.

Vēl viens stereotips, vai drīzāk aizspriedums ir, ka tehnoloģijas ir komplicētas un nesaprotamas. Laiks, kad pēc mācību iestādes beigšanas ar iegūtajām zināšanām varēja strādāt visu atlikušo mūžu, sen jau ir beidzies. Strādāt nozīmē pastāvīgi mācīties, papildināt zināšanas un iemaņas. Ja kāds uzdrošinās apgalvot, ka tehnoloģijas ir komplicētas un nesaprotamas, tas pat nav aizspriedums.

Tas ir nepiedodams slinkums. Tieši tāpat ir ar izmaksām – ka jaunās tehnoloģijas ir dārgas. Dārgākā izmaksa ir darbaspēks. Visticamāk datu centra pakalpojumu izmantošana, mākoņskaitļošanas pakalpojumu ikmēneša maksa vai jauna programmatūras risinājuma ieviešana būs salīdzināma ar viena darbinieka ikmēneša izmaksām. Apzinoties to, ka kvalificēts darbaspēks Latvijā ir teju vai deficīta prece, tad viens no veidiem, kā iegūt konkurences priekšrocības ir izmantot jaunākās tehnoloģijas.

Galvenais ir apzināties, ka pat nelielas, pavisam mazas izmaiņas var dot lielu efektu, kas sākas ar lēmumu mainīties, it īpaši, ja runa ir par biznesa tehnoloģijām.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form