'Mozaīka': Atbilde Zatleram par partnerattiecību likumprojektu
Foto: F64

Vēlamies izteikt savu viedokli par Latvijas Valsts prezidenta secinājumiem pēc iepazīšanās ar biedrības "LGBT un viņu draugu apvienība "Mozaīka"" (turpmāk tekstā – Mozaīka) izstrādāto likumprojektu paketi (PAL). Nav šaubu, ka tā "faktiski paredz legalizēt viendzimuma attiecības". Vēl 18. maijā prezidents norādīja, ka "sabiedrībai ir jādiskutē par viendzimuma pāru partnerattiecību ieviešanu, un valstij ir jāpalīdz šiem cilvēkiem", bet jau 19. maijā pauda pilnīgi pretēju viedokli.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Nav taisnība, ka PAL pielīdzinātu viendzimuma pāru attiecības laulībai. Ja tāds mērķis būtu pastāvējis, tad nebūtu rakstīts atsevišķs likumprojekts, bet gan ierosināti grozījumi LR Satversmes 110. pantā, kā arī Civillikuma Ģimenes tiesību daļā, kas attiecas uz laulību, nosakot, ka laulību var slēgt jebkuras divas, citā laulībā nesastāvošas, pieaugušas, rīcībspējīgas personas, neatkarīgi no viņu dzimuma.

Mozaīkas piedāvājumā nav nekādu "slēptu mēģinājumu apiet Satversmē aizsargātās pamatvērtības" un vājināt laulības institūta nozīmi. Gluži pretēji, Mozaīka ir ņēmusi vērā Satversmē esošo ierobežojumu un izstrādājusi likuma projektu, kas nepiešķirtu viendzimuma pāriem vienlīdzīgas tiesības ar laulātajiem pretēju dzimumu pāriem, tomēr nodrošinātu viendzimuma pāriem iespēju nostiprināt savas attiecības valsts un sabiedrības acīs. PAL projektā ir izdarītas atsauces uz Civillikuma pantiem, kas regulē mantiskās attiecības. Šāds risinājums ir loģisks, jo viendzimuma pāru mantiskajām attiecībām vajadzētu būt pielīdzināmām laulībā esošu pāru mantiskajām attiecībām. Nav saprotams, kā viendzimuma pāriem piešķirtā iespēja reģistrēt savas attiecības varētu vājināt laulības institūta nozīmi, jo pretēja dzimuma pāru tiesības uz laulību tā nekādā veidā neietekmē.

Tomēr Mozaīka nekad nav teikusi, ka viendzimuma pāru attiecību regulējumam ir jābūt tieši tādam, kāds tas ir noteikts esošajā PAL redakcijā. PAL projekts tika izstrādāts tieši ar cerību, ka to varēs apspriest gan sabiedrībā, gan arī Saeimā un nonākt pie pieņemama risinājuma. Ja Valsts prezidentam ir iebildumi pret esošo PAL formu, esam gatavi uzklausīt viņa ieteikumus par šīs formas izmaiņām.

Prezidentam ir taisnība, ka Latvijā ar likumu netiek regulēta ne abu dzimumu pāru, ne viena dzimuma pāru faktiskā kopdzīve. Ņemot vērā faktisko situāciju valstī, kurā aptuveni puse no visām laulībām tiek šķirtas un kurā gandrīz puse no visiem bērniem piedzimst ārlaulībā, ir skaidrs, ka šāds kopdzīves regulējums ir ļoti nepieciešams, jo bez tā ļoti daudz ģimeņu ir bez pietiekamas juridiskas aizsardzības. Īpaši šāda likuma trūkums skar sievietes. Par to jau ilgus gadus runā Resursu centrs sievietēm "Marta" un citas organizācijas, diemžēl valstī šis jautājums līdz šim nav ticis uzskatīts par pietiekami svarīgu, lai to risinātu. 2007. gadā Tieslietu ministrija savā vidēja termiņa stratēģijā iekļāva kopdzīves regulējuma izstrādi, kas attiektos uz pretēju dzimumu pāriem, un Mozaīka pauda viedokli, ka šim regulējumam vajadzētu būt dzimumneitrālam, lai tas nediskriminētu nevienu kopdzīvē esošu pāri. Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, ja kādas tiesības tiek piešķirtas nelaulātiem, faktiskā kopdzīvē esošiem pretēju dzimumu pāriem, tās ir jāattiecina arī uz faktiskā kopdzīvē esošiem viendzimuma pāriem. Šī iemesla dēļ faktiskās kopdzīves regulējums Latvijā joprojām nav pieņemts. Mozaīka aktīvi iestājas par to, ka būtu nepieciešams ieviest dzimumneitrālu "ilgstošu un noturīgu partnerattiecību regulējumu" (tādējādi piekrītot prezidentam), bet vēlamies norādīt, ka tas ir kaut kas cits nekā Mozaīkas izstrādātais PAL projekts, jo iepriekš minētā kopdzīves regulējuma būtība ir tā, ka tas attiektos uz pāriem, kuri nav noslēguši laulību vai partnerattiecības, t.i., tas attiektos uz kopā dzīvojošiem pāriem, tiem neveicot nekāda veida juridiska rakstura darbības. Savukārt PAL paredz, ka pāris apzināti noslēdz partnerattiecības dzimtsarakstu nodaļā vai pie notāra. Nereģistrētās kopdzīves regulējums turklāt sniegtu mazāku aizsardzību nekā laulība vai partnerattiecības, t.i., aizsargātu attiecību šķiršanas vai viena partnera nāves gadījumā, kā arī dažādās citās dzīves situācijās.

Apgalvojums, ka PAL būtu diskriminējošs pret heteroseksuāliem pāriem, ir absurds, jo PAL regulējumā nav ietvertas nekādas tiesības vai pienākumi, kas jau Civillikumā nebūtu paredzēti laulātiem pāriem. Tieši tāpēc ierosinām ieviest Latvijā viendzimuma pāru partnerattiecības, jo šiem pāriem ir liegts laulības institūts. Diskriminēti šobrīd tātad tiek tieši homoseksuāli cilvēki, kuriem nav iespējas Latvijā juridiski nostiprināt savas attiecības, nevis heteroseksuāli cilvēki, kas jebkurā brīdī var laulāties.

Ir valstis Eiropā, kurās gan heteroseksuāliem pāriem, gan arī homoseksuāliem pāriem ir pieejams gan laulības institūts, gan arī partnerattiecību institūts. Tomēr jāpiebilst, ka šajās valstīs no laulības izriet plašāks tiesību loks nekā Latvijā. Mozaīka tāpēc neredz iemeslu, kāpēc heteroseksuāli pāri vēlētos izmantot PAL, nevis laulību, tomēr mums nav principiālu iebildumu pret to, ka arī PAL tiktu attiecināts gan uz homoseksuāliem, gan heteroseksuāliem pāriem.

Savukārt nereģistrētas kopdzīves likumam, ja tas tiks ieviests, bez šaubām būtu jāattiecas uz visiem pāriem vienādi, neatkarīgi no tā, vai tas ir pretēju dzimumu vai viendzimuma pāris.

Piekrītam prezidentam, ka diskusijai par PAL ieviešanu vajadzētu būt argumentētai un balstītai savstarpējā cieņā, bez neiecietības un ievērojot indivīda tiesības un sabiedrības tradīcijas un vērtības. Diemžēl pēdējo dienu plašsaziņas līdzekļu uzmanība un diskusijas interneta portālos liecina par pretējo – neiecietība pret homoseksuāliem cilvēkiem Latvijā ir ļoti liela, un neizpratne par to, kas ir cilvēka seksuālā orientācija, ir milzīga. Uzskatām, ka prezidents, pats būdams arī ārsts, varētu aktīvāk viest skaidrību šajā jautājumā un ar savu autoritāti palīdzēt mazināt sabiedrības aizspriedumus un sabiedrības daļu nievājošo politisko retoriku.

Ir taisnība, ka neviens starptautisks cilvēktiesību akts neparedz valsts pienākumu legalizēt viendzimuma laulības, un Mozaīka nekad nav apgalvojusi pretējo. Tomēr Latvija atrodas Eiropā, kurā strauji pieaug to valstu skaits, kurās pastāv viendzimuma pāru tiesiskais regulējums (t.i., viendzimuma pāriem ir tiesības laulāties un/vai reģistrēt partnerattiecības, un/vai tiek aizsargāti kopā dzīvojoši pāri). Eiropas Savienībā Latvija ir viena no mazākumā esošajām valstīm, kurās viendzimuma pāri nekādā veidā netiek tiesiski atzīti. Jāpiebilst, ka Eiropas Savienības valstu vidū Latvija vispār atrodas vienā no pēdējām vietām attiecībā uz LGBT cilvēku tiesisko aizsardzību (skat. http://ilga-europe.org/home/publications/reports_and_other_materials/rainbow_map_and_index_2011). Kamēr Latvijā valdīs tik nevienlīdzīga attieksme pret dažādiem sabiedrības locekļiem, daudzi homoseksuāli un biseksuāli cilvēki turpinās pamest Latviju, jo jūtas brīvāk un vairāk aizsargāti citās Eiropas valstīs, kur viņi tiek uzskatīti par tikpat nozīmīgiem sabiedrības locekļiem kā visi citi.

Noslēgumā vēlamies kategoriski noraidīt Valsts prezidenta mēģinājumus attiecināt ģimenes jēdzienu tikai uz tām ģimenēm, kas veidotas uz laulības pamata. Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi un Latvijas Republikas Satversmes tiesas praksi, interpretējot jēdzienu "ģimenes dzīve", prioritāra ir sociālā un bioloģiskā realitāte. 2010. gada 24. jūnijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņēma spriedumu lietā Šalks un Kopfs pret Austriju (Schalk and Kopf v. Austria), kurā atteicās no iepriekšējās prakses (kurā noteica, ka viendzimuma pāri bauda privāto dzīvi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. panta kontekstā) un noteica, ka homoseksuāli pāri veido ģimenes dzīvi 8. panta izpratnē.

Mozaīka pilnībā piekrīt prezidenta sacītajam, ka "ģimene ir viena no svarīgākajām vērtībām un tās stiprināšana ir būtisks nācijas attīstības priekšnosacījums". Tieši tāpēc mēs uzskatām par tik svarīgu uzdevumu nodrošināt, ka Latvijā tiktu garantēta tiesiskā aizsardzība arī viendzimuma ģimenēm. Kā jau prezidents pats norādīja 18. maijā, tad fakts, ka šīs ģimenes eksistē, ir nenoliedzams, un nelīdz izlikties, ka mūsu sabiedrībā tādu nav.

Atzīstot viendzimuma ģimenes, nekāds kaitējums netiktu nodarīts pretēju dzimumu pāru veidotām ģimenēm, un viņu tiesību loks nekādā veidā netiktu ierobežots. Tāpēc noraidām katru mēģinājumu pretstatīt Mozaīkas ierosināto likumprojektu vai jebkuras citas aktivitātes "ģimenes vērtībām".

Nevienā valstī, kurā līdz šim ir ieviesta viendzimuma pāru tiesiskā aizsardzība, šī iemesla dēļ nav mazinājies pretēju dzimumu pāru laulību vai valstī dzimušo bērnu skaits. Toties šīs valstis visas ierindojas pirmajās vietās dažādos pasaules labklājības un cilvēku laimes indeksos. Mūsuprāt, tas ir loģiski. Jo vairāk valsts iedzīvotāju var justies brīvi, vajadzīgi, pasargāti un tiesīgi veidot dzīvi pēc saviem ieskatiem, jo stiprāka un veiksmīgāka ir arī valsts.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form