Es mīlu Latviju. Es mīlu tās cilvēkus, skaistos laukus, satriecošo arhitektūru un mūžsenās tradīcijas. Esmu personīgi pieredzējusi jūsu darba ētiku un radošumu. Tagad, kad Latvijas simtgades svinības tuvojas nobeigumam un pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā pretkorupcijas diena, es vēlos jums pateikt kā jūsu draugs un kā cilvēks, kurš vēlas Latviju redzēt veiksmīgu un attīstītu, – Latvija var darīt – un tai jādara – daudz vairāk cīņā ar korupciju.
Korupcija sagrauž sabiedrības pamatus. Tā barojas no cilvēku vienaldzības, vienlaikus iznīcinot attīstības iespējas. Padarot jūs nabagākus, tā grauj uzticību valdībai. Korupcija aizbiedē investorus un darbvietas, liekot daudziem pievērsties ēnu ekonomikai, kuras īpatsvars šobrīd ir aptuveni 22% no iekšzemes kopprodukta. Īsumā – korupcija iznīcina potenciālu, ko varētu baudīt nākamās paaudzes, liekot tām iespējas meklēt citur.
Daži teiks, ka korupcijas apmēri ir mazinājušies, un tā ir taisnība. Tomēr es zinu, ka neesmu vienīgā, kas apzinās šo problēmu. Saskaņā ar 2017. gada "Eurostat" aptaujas datiem 84% Latvijas respondentu uzskata, ka korupcija ir plaši izplatīta. Savukārt 32% uzskata, ka situācija pasliktinās, kamēr tikai 14% aptaujāto norāda, ka situācija uzlabojas. Regulāri tiek ziņots par situācijas nopietnību korupcijas jomā gandrīz visās sabiedriski un valstiski nozīmīgās nozarēs – valsts iepirkumos, veselības aprūpē, būvniecībā, ES finansētos projektos, maksātnespējas un tiesu sistēmā, bankās, politisko partiju finansēšanā un transporta nozarē.
Nešaubieties – korupcija Latvijā nav noziegums bez upuriem. Korupcijai ir sekas. Gan vietējie, gan ārvalstu investori man ir teikuši, ka korupcijas radītie zaudējumi attur viņus no lielāku investīciju ieguldīšanas Latvijā, kā rezultātā valsts zaudē labi atalgotas darbvietas, kas varētu veicināt ekonomisko izaugsmi, nepieļautu izcilu un izglītotu jauniešu aizplūšanu uz ārzemēm un piesaistītu tos, kuri jau ir aizbraukuši un vēlas ar ģimeni atgriezties atpakaļ. Daži uzņēmumu vadītāji pat apgalvo – ja tuvākajā laikā situācija neuzlabosies, viņi pārtrauks investēt Latvijā. Nesen uzzinājām, ka liela apjoma investīciju projekts vienā no Latvijas stratēģiskajām nozarēm neīstenojās pēdējā brīdī, jo ārvalstu investoriem bija bažas par korupciju.
Amerikas Savienotās Valstis nav vienīgās, kas paudušas šīs bažas. Pēdējā gada laikā korupcijas graujošā ietekme Latvijas banku sektorā ir radījusi negatīvu publicitāti par Latvijas finanšu sektoru un investīciju klimatu. Neraugoties uz centieniem šo publicitāti atspēkot, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija jeb naudas atmazgāšana nav noziegums bez upuriem, un tā negatīvi ietekmē arī sabiedrību, ne tikai valsts reputāciju. Ir jādara vairāk, lai investori neuzskatītu Latviju par naudas atmazgāšanas un nelikumīgu finanšu paradīzi. Ja vien Latvija neuzrādīs ievērojamu progresu pirms nākamā Eiropas Padomes "Moneyval" komisijas izvērtējuma, korupcija banku sektorā var veicināt Latvijas nokļūšanu pelēkajā sarakstā – to valstu skaitā, kurām ir vāja kontrole pār naudas atmazgāšanu. Tas Latviju vēl vairāk izolētu no starptautiskā biznesa un banku vides.
Kā tas ietekmētu jūs personīgi? Pastāv iespēja, ka jūs nevarēsiet izmantot savu kredītkarti, dodoties ceļojumā ārpus valsts, nevarēsiet atrast savu iecienītāko produktu veikalos vai arī jūsu uzņēmumam būs grūtības sadarboties ar ārzemju partneriem. Būtībā naudas atmazgāšana padara Latviju neaizsargātu pret ļaunprātīgiem ārējiem spēlētājiem, kuru mērķis ir graut Latvijas neatkarību un demokrātijas principus, apdraudot valsts izturētspēju, – tā rezultātā iedzīvotājiem zūd uzticība Latvijas valsts institūcijām un pārvaldei, kā arī vājinās ekonomiskās un drošības saites.
Ko Latvija var darīt lietas labā? Vispirms un galvenokārt pašiem Latvijas iedzīvotājiem un viņu ievēlētajiem politiķiem ir jāapzinās problēmas nopietnība un jārīkojas izlēmīgi pret korupciju visos Latvijas sabiedrības, uzņēmējdarbības un valsts pārvaldes līmeņos. Cita starpā tas nozīmētu, ka tiktu veiktas sekojošas darbības:
Tiesu procesa reforma. Galvenais, kas samazina noziedzību, ir pārliecība, ka vainīgie tiks notverti un saukti pie atbildības. Noziedznieki, kuriem Latvijā ir labi sakari, var novilcināt tiesu procesus gadiem – tikmēr iedzīvotāji ir spiesti par to maksāt. Pat ja noziedznieki tiek notiesāti, viņi nereti saņem samazinātu sodu, jo ir pārkāpti saprātīgi lietas izskatīšanas termiņi. Tas noziedzniekus neatturēs no šādu noziegumu veikšanas. Bet tas nav taisnīgi pret patiesajiem korupcijas upuriem – Latvijas tautu. Bargāki sodi privātpersonām un uzņēmumiem raidītu skaidru vēstījumu, ka Latvijā korupcija netiks pieļauta.
Tiesībsargājošo institūciju un prokuratūras stiprināšana. Tiesībsargājošām iestādēm un prokuroriem ir ciešāk jāsadarbojas, lai identificētu, izmeklētu un sauktu pārkāpējus pie atbildības. Prokuratūrai, policijai un citiem izmeklētājiem, tostarp tiem, kas strādā Valsts ieņēmumu dienestā, banku uzraugiem un naudas atmazgāšanas lietu izmeklētājiem nepieciešami lielāki resursi, kā arī labāks atalgojums, lai viņi spētu piesaistīt un noturēt labākos darbiniekus.
Novērsta naudas atmazgāšana banku sektorā. Valsts amatpersonām, uzraugiem, tiesībsargājošām iestādēm un prokuroriem kopīgi jāpauž stingra nostāja pret nelikumīgo naudas plūsmu, kas iet caur Latviju, tostarp izlēmīgi rīkojoties attiecībā uz organizācijām un personām, kas ir iesaistītas šādās pretlikumīgās darbībās. Līdz šim sodi, kas piemēroti Latvijas bankām, kas iesaistītas naudas atmazgāšanas skandālos, bijuši ļoti mazi. Naudas atmazgāšana vistiešākajā veidā apdraud jūsu finansiālo drošību.
Pilnībā ieviesta un pat stiprināta trauksmes cēlēju aizsardzība. Jaunais trauksmes cēlēju aizsardzības likums ir lielisks pirmais solis, taču ir veidi, kā vēl vairāk mudināt tos, kas var ziņot par nelikumībām, palīdzēt atklāt pārkāpumus. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs Federālais viltus pieprasījumu likums (Federal False Claims Act) atbalsta trauksmes cēlējus, piedāvājot tiem daļu no naudas, kas atgūta no līgumslēdzējiem, kuri mēģinājuši apkrāpt valsti.
Uzlabota atklātība un neatkarīgu mediju darbs. Kāds slavens ASV tiesnesis attiecībā uz sociālo un politisko problēmu "ārstēšanu" reiz sacīja, ka "saules gaisma ir labākais dezinfekcijas līdzeklis, savukārt elektriskais apgaismojums ir visefektīvākais policists". Latvijas iedzīvotājiem ir jāizprot un viņiem ir jābūt brīvai piekļuvei valsts institūciju lēmumu pieņemšanas procesiem. Lai mazinātu korupciju, valsts institūcijām ir jāuzlabo atklātība jomās, kas attiecas uz valsts iepirkumiem, ES finansētiem projektiem, kā arī attiecībā uz visiem valsts un pašvaldību uzņēmumiem. Informētai sabiedrībai un neatkarīgiem medijiem jābūt viegli saprotamam, kam kas pieder, kā arī kāpēc un kā valstī tiek pieņemti lēmumi. Pētnieciskā žurnālistika ir jāveicina, nevis jāpozicionē kā ļaunums.
Rezultātu uzrādīšana. Tomēr svarīgākais – Latvijai ir jāuzrāda rezultāti. Latvijas iedzīvotājiem jāpieprasa nulles iecietība pret korupciju, savukārt valstij jānodrošina ātra un veiksmīga lietu iztiesāšana, kā arī jādemonstrē apņēmīga rīcība, lai izskaustu korupciju.
ASV ir sniegušas un arī turpmāk turpinās sniegt ievērojamu palīdzību un resursus, lai palīdzētu Latvijas partneriem risināt šīs problēmas un palielinātu Latvijas tiesībsargājošo un citu iestāžu kapacitāti. Neviena valsts nav pasargāta no korupcijas, un tāpēc ir svarīgi to apkarot, kad vien iespējams. Taču galu galā atbildība par to gulstas uz Latvijas tautas un Latvijas valdības pleciem.