Katrs, kurš kaut reizi iesaistījies līdzīga veida diskusijā, īpaši ar svešinieku "Facebook" komentāros, zina, ka saruna ir nonākusi strupceļā, pat īsti nesākusies. Kāpēc? Man ir trīs skaidrojumi. Pirmkārt, mēs runājam spoguļargumentos, piemēram, vīruss ir bīstams; nē, vakcīnas ir bīstamas. Otrkārt, spēcīgi aizstāvot viedokli, mēs patiesībā aizstāvam nevis objektīvu patiesību, bet savu identitāti, bieži, noniecinot otra identitāti. Treškārt, šādu sarunu kodols ir ticība un uzticēšanās. Jautājums tikai, kam uzticas Anniņa un kam Pēterītis.
Vispirms par spoguļargumentiem. Pagājušogad oktobra beigās notika tā saukto antivakseru konference, kurā antivakseru globālās industrijas lielās haizivis vienojās par kopēju stratēģiju, kā Covid-19 krīzi izmantot savā labā. Konferencē iefiltrējās arī Lielbritānijas Digitālā naida apkarošanas centra (CCDH) pārstāvji un šī gada sākumā publicēja ziņojumu par antivakseru rokasgrāmatu. Tajā tika norādīts, ka antivakseru vēstījumiem jāpasaka trīs galvenās lietas
