Foto: DFRLab/personiskais arhīvs
Anniņa sarunājas ar Pēterīti. "Tu jau vakcinējies?" jautā Anniņa. "Nē, stulba esi, vai?" atbild Pēterītis. Anniņa, sapratusi, ka tiek aizvainota, atcērt to pašu: "Pats stulbs!" Kā, jūsuprāt, attīstīsies saruna? Gan Anniņa, gan Pēterītis var sākt izmantot kaut kur dzirdētus faktus, kas Anniņas gadījumā pierādīs, ka vakcinācija ir droša, bet Covid-19 bīstams, savukārt Pēterītis atradīs "alternatīvajos medijos" dzirdētus argumentus, ka Covid-19 nav bīstamāks par gripu, savukārt vakcinācija var kaitēt, ja ne tūlīt, tad ilgtermiņā. Kā jūs domājat, kurš kuru pārliecinās?

Katrs, kurš kaut reizi iesaistījies līdzīga veida diskusijā, īpaši ar svešinieku "Facebook" komentāros, zina, ka saruna ir nonākusi strupceļā, pat īsti nesākusies. Kāpēc? Man ir trīs skaidrojumi. Pirmkārt, mēs runājam spoguļargumentos, piemēram, vīruss ir bīstams; nē, vakcīnas ir bīstamas. Otrkārt, spēcīgi aizstāvot viedokli, mēs patiesībā aizstāvam nevis objektīvu patiesību, bet savu identitāti, bieži, noniecinot otra identitāti. Treškārt, šādu sarunu kodols ir ticība un uzticēšanās. Jautājums tikai, kam uzticas Anniņa un kam Pēterītis.

Vispirms par spoguļargumentiem. Pagājušogad oktobra beigās notika tā saukto antivakseru konference, kurā antivakseru globālās industrijas lielās haizivis vienojās par kopēju stratēģiju, kā Covid-19 krīzi izmantot savā labā. Konferencē iefiltrējās arī Lielbritānijas Digitālā naida apkarošanas centra (CCDH) pārstāvji un šī gada sākumā publicēja ziņojumu par antivakseru rokasgrāmatu. Tajā tika norādīts, ka antivakseru vēstījumiem jāpasaka trīs galvenās lietas

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!