Foto: Publicitātes foto
Uzvaras dienas svinēšana Pārdaugavā 9.maijā pēdējo gadu laikā latviešu vidē ir apaugusi ar daudz mītiem. Mēģināšu atbildēt uz man visbiežāk uzdotajiem jautājumiem par 9.maiju. Manām atbildēm, protams, var neticēt. Tomēr mani vārdi ir viegli pārbaudāmi. Atliek vien 9.maijā iesēsties tramvajā un pašiem aizbraukt līdz Uzvaras piemineklim.

Pirmais jautājums. Kā  gan jūs varat  Uzvaras dienu atzīmēt 9.maijā, ja visa Eiropa to svin 8.maijā?

Manā ģimenē Uzvaras dienu vienmēr ir svinējuši 9.maijā. Gan abi vectēvi, kas karoja frontēs līdz pēdējai kara dienai. Gan tēvs, kuru vēl kā mazu bērnu pēdējā brīdī paspēja evakuēt no Ļeņingradas - pirms noslēdzās blokādes loks. Vecmāmiņa, kuras tēvu nelielajā  Jeiskas pilsētiņā nošāva Kubaņas okupācijas laikā. Pie tam, šajā pilsētiņā nacisti sodīja ar nāvi  214 vietējā bērnunama audzēkņus. Sodīja ar nāvi, lai nevajadzētu barot. To es neesmu uzzinājis no "komunistiskajām" vēstures grāmatām. Tas notika visas pilsētiņas acu priekšā.

Mums visiem Uzvaras diena ir 9.maijs. Nevis 8.maijs.

Latvieši izsūtījumā un trimdā saglabāja un cienīja savas tradīcijas. Un par to viņi ir pelnījuši un pelna neapšaubāmu cieņu. Ja es atteikšos no savām tradīcijām, es pazaudēšu savas ģimenes un savu tuvinieku cieņu, un galu galā - es zaudēšu savu pašcieņu.

Es jums pastāstīju savas ģimenes vēsturi. Gandrīz katram Latvijas krieviski runājošam cilvēkam kāds ģimenē ir gājis bojā vai cietis šajā karā. Tāpēc viss, kas saistās ar šo karu krieviski runājošajiem ir tikpat svēts, kā latviešu atmiņas par izsūtītajiem un bojā gājušajiem deportācijās. Krieviski runājošajās ģimenēs Uzvaras dienu ir pieņemts atzīmēt 9.maijā. Mēģināt cilvēkus pārliecināt atteikties no tradīcijām nav pareizi. Nav pieklājīgi. Un tas arī nav iespējams.

Vienlaikus es pašsaprotami kā pilsētas mērs piedalos piemiņas pasākumos 8.maijā. Tieši pateicoties manai iniciatīvai, svētku pasākumi Pārdaugavā pēdējo gadu laikā notiek divas dienas. Sākās kopā ar Eiropu 8.maijā un turpinās 9.maijā.

Un tieši 8.maijā Rīgas domē es katru gadu pieņemu latviešu 130. strēlnieku korpusa veterānus.

Otrais jautājums. Kāpēc gan  9.maijā ir jāatzīmē Uzvaras diena, ja kara beigas neatgrieza Latvijai neatkarību? Sanāk, ka tie, kas atzīmē Uzvaras dienu, ir noskaņoti pret Latviju?

Ierindas kareivji nav vainīgi staļiniskā režīma noziegumos. Karavīri karoja un mira frontē cīnoties pret nacismu. Bet staļiniskais režīms vēlāk izsūtīja veselas tautas, turpinot savus briesmīgos noziegumus - gan pret latviešiem, gan krieviem.

Mani un to desmitu tūkstošu rīdzinieku, kuri nāk pie Uzvaras pieminekļa,  tēvi, vectēvi un vecvectēvi karoja frontēs, nevis nometnēs. 9.maijā mēs sakām paldies kareivjiem, godinām miljoniem kritušo piemiņu un svinam uzvaru pār nacismu.

Tā domā absolūtais vairākums to cilvēku, kuri 9.maijā nāk pie Uzvaras pieminekļa.

Trešais jautājums. Kam gan var patikt pasākums pie Uzvaras pieminekļa, kur katru gadu notiek staļinistu un huligānu "dzertiņš"?

9.maija pasākumos piedalās desmitiem tūkstošu cilvēku. Tas ir viens no apmeklētākajiem pasākumiem Latvijā

Jā, daži tā dalībnieki lieto alkoholu. Bet arī tad, kad cilvēki vēro 18.novembra salūtu Krastmalā, starp tiem  gadās arī kāds  iereibušais. Arī, pieminot kritušos karavīrus Lāčplēša dienā, cilvēki mēdz pacelt glāzi. Vispār Latvijā gan latviešiem, gan nelatviešiem ir tāda tradīcija - svētkos vai piemiņas dienās dažkārt iedzert ko stiprāku.

Jā, pie Uzvaras pieminekļa mēdz nākt cilvēki, kuri nepavisam neatgādina Mākslas Akadēmijas absolventus vai zinātniskos darbiniekus. Tāpat kā visos citos publiskos pasākumos te sanāk visu sabiedrības slāņu un sociālo grupu pārstāvji. Ar dažādu audzināšanas un izglītības līmeni.

Piedzērušies un huligāniski noskaņoti ir kāds nepilns procents no visiem dalībniekiem. Tas noteikti nav vairāk kā  jebkurā citā publiskā pasākumā. Bet viņi saprotams uzvedās skaļi un tieši viņus visiem ļoti patīk fotografēt un filmēt.

Bet, kas pavisam noteikti nav sastopams pie Pieminekļa - pretvalstiski noskaņotas  personas ar Staļina portretiem rokās un ar sapni ieriebt visiem latviešiem.

Absolūtais svētku pasākumu dalībnieku vairākums ir brīnišķīgi rīdzinieki, ļoti daudz jauniešu, daudz vecāku ar maziem bērniem. Milzum daudz smaidīgu un pozitīvi noskaņotu cilvēku.

Atkārtošos,  jūs, protams, varat iebilst, ka es meloju, taču iekāpiet tramvajā - tur kursē 2., 4., 5. vai  10.tramvajs - un aizbrauciet līdz Uzvaras piemineklim. Nespriediet par tur notiekošo, balstoties uz tendencioziem komentāriem internetā.

Ceturtais jautājums. Kā gan var organizēt svētku pasākumus, kad Ukrainā notiek karš? 

9.maija pasākumi tiek plānoti gan Kijevā, gan Doņeckā. Pat jaunā Ukrainas valdība nav atcēlusi šos svētkus.

Kādam nepatīk Putins, citam - Timošenko. Kādam patīk Georga lentītes, bet citam tās nepatīk. Tomēr tas nespēj mainīt Uzvaras dienas būtību.

Es jau teicu un atkārtošu vēlreiz - 9.maijā mēs sakām paldies karavīriem un svinam uzvaru pār nacismu. Tajā nav politikas. Tā ir cieņa un piemiņa. Bet cieņa un piemiņa nevar un nedrīkst būt atkarīga no politikas.

Piektais jautājums. Kā gan drīkst atzīmēt Uzvaras dienu 9.maijā, ja pie Pieminekļa ir pilns ar ekstrēmistiem, kas organizē arī nacionālistiskus krievu pasākumus?

Tā saucamo "krievu maršu" organizē cilvēki, kas vairāk atgādina klaunus, nevis ekstrēmistus. Ieejiet Google un pameklējiet "atamana" un "Piebaltijas kazaku apgabala pulkveža" Staņislava Dudina fotogrāfijas. Vai Latvijā kādreiz ir bijis kazaku apgabals? No kurienes tas ir cēlies? No kurienes mums "atamans"? Kas viņu ir iecēlis par pulkvedi? Šādus maršus viņš varētu rīkot tikai Helovīna dienā. Minētie organizatori, protams, ir  reti sastopami provokatori, taču diez vai viņi ir bīstami.

Iepriekšējos gados šajos tā saucamajos "krievu maršos" nekad nav piedalījušies vairāk kā daži desmiti cilvēku. Viņiem nekad neviens nav pievērsis uzmanību. Un viņi par to vienmēr ir ļoti pārdzīvojuši.

Šogad gājiens viņiem  netika saskaņots, jo šādu rekomendāciju Rīgas domei sniedza Drošības policija. Tāpēc rīt "atamans" varēs izbaudīt savu slavas mirkli televīzijas kameru priekšā. Bet ar šo "atamanu" viss 9.maijā "ekstrēmisms" ir izsmelts.

Noslēgumā

Ir jāpieņem, ka daudzi desmiti tūkstošu Latvijas iedzīvotāju atzīmē un atzīmēs Uzvaras dienu 9.maijā. Tas ir jāuztver  bez bažām. Šie svētki Pārdaugavā nav un nevar būt apdraudējums latviešu tautai un neatkarīgai Latvijai.

Un mūsu Latvija kļūs tikai stiprāka un stabilāka, ja cilvēkus, kuri svin Uzvaras dienu Pārdaugavā 9.maijā uzrunās ne tikai pašvaldības, bet arī valsts varas pārstāvji.

Jo tas notiks ātrāk, jo labāk būs mums visiem, gan latviešiem, gan nelatviešiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!