Tie, kuri mudina Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski vest sarunas ar savu Krievijas kolēģi, iespējams, to dara patiesā vēlmē izbeigt asinsizliešanu. Taču, tāpat kā karam ir augsta cena, arī miers ar Krieviju maksās dārgi — ne mazāk dārgi maksās tam, kurš vedīs šādas sarunas.
"Svētīgi [ir] miera nesēji," Kalna sprediķī saviem mācekļiem saka Jēzus no Nācaretes, "jo tie tiks saukti par Dieva dēliem." Vai tie, kuri uzdrošinās izbeigt brutālus konfliktus, gūst bagātīgu atlīdzību debesīs, kā sola sprediķis, nav iespējams uzzināt. Skaidrs ir tas, ka šeit, uz zemes, miera nesēji par saviem centieniem bieži maksā augstu cenu — bieži vien ar savu dzīvību.
Piemēru ir gan daudz, gan tie ir uzskatāmi. 1921. gada decembrī Maikls Kolinss, līderis Īrijas cīņā par neatkarību no Apvienotās Karalistes, parakstīja pretrunīgi vērtēto Anglijas un Īrijas līgumu, kas izveidoja Īrijas brīvvalsti ar karali Džordžu V kā valsts vadītāju. Sākās asiņains pilsoņu karš, kura laikā Kolinss tika noslepkavots, lai gan galu galā dominēja līgumu atbalstošie spēki.
1977. gada novembrī — tikai četrus gadus pēc Salīdzināšanas dienas kara (dēvēta arī par Jom Kipuras karu - red.) — Ēģiptes prezidents Anvars Sadats kļuva par pirmo arābu līderi, kas apmeklēja Izraēlu, kur teica runu, kas pārspēja visas cerības. "Es šodien nāku pie jums
