Tā vietā, lai Krievijas tiesībsargājošās iestādes izmeklētu viņa iegūtos pierādījumus, tie tika pavērsti pret pašu Magņitski, izvirzot viņam apsūdzības. Paraugprāva pret Maģnitski turpinājās līdz pat 2013. gadam – pēc nāves Krievijas tiesa atzina viņu par vainīgu krāpšanā, un Magņitskis kļuva par kārtējo apliecinājumu tam, kā Krievijas varas sistēma izrēķinās ar tai neērtajiem cilvēkiem. Magņitskis publiski vērsās pret koruptīvo sistēmu, bet šī sistēma viņu iznīcināja.
Taču Magņitska stāsts nav tikai vēl viena nodaļa Krievijas viltus demokrātijas stāstā. Tas kalpojis gan par mācību, gan pamudinājumu kopīgai rīcībai, kuras mērķis ir tiesiskuma stiprināšana pasaulē. Lai arī Latvija kopsolī ar tādām demokrātiskām valstīm kā ASV, Kanāda un Lielbritānija apliecinātu, ka aizstāv starptautisko taisnīgumu un atzīst Krievijā nogalināto juristu par smagu cilvēktiesību pārkāpumu upuri, Saeimas Ārlietu komisija sagatavojusi lēmumprojektu, kas paredzētu sankciju noteikšanu Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām.
Stingra pārliecība, ka arī Latvijai ir jāpievienojas šo valstu saimei, paužot nosodījumu Krievijas varas iestāžu rīcībai Magņitska nāves apstākļu nepienācīgā izmeklēšanā un uzsverot Latvijas atbildību vērsties pret klajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, finanšu krāpšanas shēmām un korupciju, radās jau pērnā gada rudenī, kad tikos ar Sergeja Magņitska advokātu Bilu Brauderu, kurš aktīvi iestājas par Magņitska lietas nosodījumu demokrātiskajās pasaules valstīs. Lai šis lēmums nepaliktu tikai kā starptautisks žests, Saeimas deputātiem, par to balsojot, ir svarīgi apzināties tā mērķus un skaidrot ieguvumus gan mums pašiem, gan tā nozīmi starptautiski.
Pirmkārt, Latvijas kā tiesiskas valsts goda lieta ir ar parlamenta lēmumu demonstrēt skaidru nosodījumu ar Magņitska lietu saistītajai rīcībai un personām. Paužot attieksmi pret to pastrādātajiem noziegumiem, šis dokuments ietver aicinājumu Ministru kabinetam iekļaut Latvijai nevēlamo personu sarakstā virkni ar Magņitska lietu saistītus ārvalstniekus, liedzot viņiem ieceļot Latvijā. Tādējādi ar šī lēmumprojekta pieņemšanu, Latvijas parlaments spers soli tālāk nekā, piemēram, Igaunija, kura, nosodot Magņitska lietu, atturējusies minēt konkrētas personas.
Ne mazāk nozīmīgs Magņitska lēmumprojekts ir kā atgādinājums. Atgādinājums par būtisko gan mums pašiem, gan visai demokrātiskajai pasaulei - tiesiskums, demokrātija un cilvēktiesības ir mūsu valsts pamatvērtības, kuras esam gatavi aizstāvēt vienmēr. Demokrātiskā valstī šīs vērtības nekad nebūs savietojamas ar klajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, liela apmēra korupciju un naudas atmazgāšanu. Mēs nedrīkstam iebāzt galvu smiltīs un gaidīt, kādu pozīciju ieņems lielvalstis, mēs paši esam bijuši šādas beztiesiskas sistēmas upuri, tādēļ mūsu morāls pienākums ir paust pārliecinošu nostāju starptautiskā līmenī un rādīt piemēru pārējām valstīm.
Tomēr Magņitska lēmumprojekta ietekme nedrīkst aprobežoties vien ar nosodījumu un sankcijām attiecīgām personām vai nerimstošu atgādinājumu par vērtībām. Manuprāt, visvērtīgākais, ko varam iegūt, ir cerības par šī procesa turpināšanos starptautiski arvien plašākā mērogā. Latvija šo pozitīvo procesu nav nedz iesākusi, nedz noslēgs. Lēmumprojektā plānots iekļaut aicinājumu citiem Eiropas Savienības un NATO dalībvalstu parlamentiem pieņemt Magņitska tiesību aktus, lai stiprinātu kopējo tiesiskuma vidi, kā arī paust atbalstu iniciatīvai īstenot mērķtiecīgas Magņitska sankcijas Eiropas Savienības līmenī.
Laikā, kad uz "Brexit" fona Eiropas Savienības nelabvēļi trin mēles par ES stabilitāti un nākotni, kad vairākās demokrātiskajās valstīs popularitāti ieguvuši radikāļi un populisti. Kad informācijas kara apstākļos aizvien biežāk sastopamies ar sabiedrību provocējošām viltus ziņām, vairāk nekā jebkad demokrātisko un tiesisko valstu kopienai ir jāspēj solidarizēties. Lai ikkatras valsts pievienošanās Magņitska lietā iesaistīto nosodījumam ir spēcīgs starptautisks signāls arī citām valstīm - demokrātijas un tiesiskuma vērtības ir neapšaubāmas un paliekošas.