Vai tā ir?
Skatāmies dokumentus. Latvijā ir skolas ar latviešu valodas mācību programmu un skolas, kurās apgūst mazākumtautību programmu. Pēdējās, jau ar pirmo klasi mācības notiek bilingvāli, tas nozīmē, ka mācās gan latviski, gan dzimtajā valodā. Vidusskolā mācības notiek pamatā valsts valodā – vismaz 60%. Kur ir krievu skolas?
Kā dzīvē norit mācības bilingvāli, tas ir cita raksta temats (pieņemu, ka katrā skolā atšķirīgi un to lielā mērā nosaka skolas vadības attieksme. Taču spriežot pēc RD Izglītības departamenta izstrādātās Rīgas domes Integrācijas programmas, kur interešu izglītība un sporta nodarbības paredzētas ne tikai valsts valodā, secinu, ka skolās valsts valodu apgūst slikti).
Tas, ka RD priekšsēdētāja uzstāšanās publiskā pasākumā, Rīgas 72. vidusskolā svešvalodā ir Valsts valodas likuma pārkāpums ir neapstrīdams fakts, taču partijas "Saskaņas centrs" vadītāja attieksme – "tā turpināšu arī nākotnē" ir analīzes vērts.
Ja nav krievu skolu un ir viena valsts valoda, kāpēc uzruna tiek teikta svešvalodā? Kāds ir LV populāras partijas vadītāja vēstījums šajā sakarībā? Jums nav vērts mācīties latviešu valodu? (Ušakovs par krievu kā otro valsts valodu jau reiz nobalsoja). Gaidiet, kad būs divas valsts valodas? Jo atnāk Rīgas mērs un runā krieviski! Kāpēc kādam 14 gadīgam pusaudzim nopūlēties mācībām latviešu valodā, ja arī mērs tajā nerunā!
Uzskatu, ka ideja par pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem ir cieši saistīta ar valsts valodas statusu. Uzreiz pēc 18. februāra referenduma, no SC tuvāk un tālāk esošiem ideologiem izskanēja, ka to skaitam, kuri gribēja divas valodas jāpieskaita arī nepilsoņi. Tagad, ja viņiem kaut kā ''iegrūstu'' pilsoņu pases - referenduma dublis nr.2 varētu tikt iedarbināts. Tātad nemācieties latviešu valodu – palieciet SC informatīvajā telpā. Pretējā gadījumā nobalsos vēl par kādu citu partiju.
Vēl – tādiem, kā Ušakovs ir izdevīgi, ka viņam apkārt pulcējas valsts valodu nezinoši partijas biedri. To esmu novērojis Rīgas domē. Viņi, kā važās iekalti vergi, padevīgi gatavi izpildīt katru Ušakova rīkojumu, jo bez valodas zināšanām, viņi ir pilnībā no Ušakova atkarīgi. Tas savukārt rada mazāku konkurenci SC spicē un ir dzelžainas disciplīnas pamatā.
Vai vecāki redz šādu nākotni saviem bērniem?
Mani izbrīna dažu vecāku attieksme – kāpēc viņi negrib, ka mazais Maksims vai Natālija kādreiz kļūtu par Rīgas mēru? Nezinot valsts valodu, tas krēsls paliek neaizsniedzams. Kādēļ no SC, izmantojot kanālu PBK TV (kā sociālā reklāma pirms 18.02.12.?) neizskan aktīvi aicinājumi ne tikai mācīties, bet arī lietot valsts valodu? Daļēju atbildi jau sniedzu.
Tautiešiem es aicinātu uz šo jautājumu neskatīties pēc principa "ne mana cūka, ne mana druva". Dažbrīd var šķist, ka tas notiek kaut kur citur, un mīļā miera labad, lai taču viņi tur čubinās tajās skolā, kā viņiem tīk. Līdz brīdim. Un tas pienāk! Viena māmiņa sūdzējās, ka aizvedot savu atvasi uz peldēšanas treniņiem, nodarbības notiek pārsvarā krieviski. Tāpat arī futbolā. Rīgā ir tikai divas futbola skolas, kur treniņu process notiek tikai latviešu valodā. Rīgas svētkos interešu izglītības centra darbiniece nevarēja izskaidrot bērnam zīda apgleznošanas principus valsts valodā. Tas brīdis pienāk…
Drīz jau divi pilni vidusskolas mācību cikli būs beigušies, kopā atjaunojām savu valstisko neatkarību. Un runājam par šādiem jautājumiem?! Situācijā, kad ir tikai viena valsts valoda!
Vienotības Rīgas domes frakcija risinājumu šai lietai ir piedāvājusi jau sen. Palielināt latviešu valodas lietošanu jau bērnudārzos. Vismaz divām dienām nedēļā visai "dzīvei" bērnudārzā jānotiek latviešu valodā. Tas var būt arī pusi dienas, bet latviski (šobrīd latviski nodarbības ir divas reizes nedēļā pa 15 minūtēm). Tas gan netiek akceptēts no SC deputātu vairākuma puses un Rīgā tiek atvērtas jaunas mazākumtautību grupas, neraugoties uz pieprasījumu pēc latviešu grupām. Principu, kad pusi dienas nodarbības notiek vienā valodā, otru pusi citā, veiksmīgi ievēro privātā Rīgas franču skola. Tajā bērni iemācās uzreiz divas valodas – franču un latviešu.
Ja valsts valodas pamati tiktu ielikti jau bērnudārzā arī skolā būtu vieglāk. Nedrīkst radīt apburto loku, ka skolas beidzējs uzreiz iet uz valsts vai pašvaldības apmaksātajiem latviešu valodas kursiem.
Plašsaziņas līdzekļiem, vajadzētu pievērst lielāku uzmanību šai problēmai. Kas, manuprāt, ir daudz būtiskāka par, piemēram, partiju ikmēneša reitingu dinamiku.
Un neaizmirstiet – krievu skolas ir Tambovā, Rjazaņā un Arhangeļskā.
Latvijā nav krievu skolu!