Prognozētais inflācijas līmenis 2004. gadā ir tikai 3,8% — tātad tikai nedaudz lielāks. Tas šķiet dīvaini, zinot, ka gada nogalē mainījās elektrības un gāzes cenas; vairākām preču grupām jāsāk maksāt pilns vai samazināts pievienotās vērtības nodoklis; 1. maijā mēs iestāsimies Eiropas Savienībā, kas izraisīs simtiem dažādu izmaiņu, tajā skaitā droši prognozējamu būtisku pārtikas cenu pieaugumu. Pie visa iepriekšminētā tikai 0,2% lielas izmaiņas inflācijā?!
Kļūstam arvien bagātāki?
Pēc Latvijas Bankas Monetārās pārvaldes vadītāja Helmūta Ancāna domām, šogad inflācija Latvijā noturēsies 3,8% līmenī. Tā būšot relatīvi augsta apmēram līdz 2006. gadam, kad, viņaprāt, būs pārvarēts pirmais ar iestāšanos ES saistītais grūtību posms. Protams, runājot par šā gada inflācijas prognozi, esot jāņem vērā arī vairāki faktori, kurus paredzēt neesot iespējams. Piemēram, inflācijas gaidas — situācija, kad uzņēmēji sāk paaugstināt cenas tādēļ, ka gaida vispārēju cenu paaugstinājumu. Ja šis process notiek masveidīgi, tas būtiski var ietekmēt inflācijas prognozi.
Helmūts Ancāns apgalvo, ka reālais algu pieaugums valstī neatpaliek no iekšzemes kopprodukta pieauguma tempa — abi ir apmēram 6-7% līmenī. Latvijā veiksmīgi attīstoties visas nozares, nevis tikai dažas, un visās pieaugot strādājošo alga. Valsts sektorā, kurš pakļauts politiskajai, nevis ekonomiskajai konjunktūrai (algu pieaugums nav atkarīgs no darba ražīguma vai efektivitātes pieauguma), algu pieaugums esot 10-11% līmenī. Pārējiem sektoriem raksturīgs 5-6% algas pieaugums gadā, kas esot līdzvērtīgs darba ražīguma pieaugumam.
Ancāna optimismam piekrīt arī Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktora vietniece Gunta Piņķe, kura teic, ka privātais patēriņš pieaug pat ātrāk nekā iekšzemes kopprodukts — 7,5% gadā, salīdzinot ar IKP pieauguma tempu 7%.
Tiesa, visi aptaujātie atzīst, ka pieaug arī nevienlīdzība, kā šie ienākumi sadalās. Šajā jautājumā sabiedrībai nāksies izšķirties — vai tiks iets pa samērā maz regulētas ekonomikas (ASV) ceļu, kas nodrošinās relatīvi zemus nodokļus, augstākus ienākumus, augstu nevienlīdzības līmeni to sadalē un relatīvi zemāku sociālās nodrošinātības līmeni vai arī pa Eiropas ceļu — ko raksturo no valsts puses vairāk regulēta ekonomika, ne tik augsti ienākumi, lielāka vienmērība to sadalē, augsts sociālā nodrošinājuma līmenis un diemžēl — augsti nodokļi.
Gribētos piebilst, ka visi šeit minētie skaitļi ir vidējie aprēķini un uz tiem attiecas vecais joks par vidējo temperatūru slimnīcas palātā — respektīvi, vidējā temperatūra starp drudža slimnieku un atdziestošu līķi ir 36,60C — tātad viss kārtībā? Taču tas, ka darba samaksa jūsu nozarē ir pieaugusi par tik un tik procentiem, vēl nenozīmē, ka tieši par tik ir pieaudzis naudas daudzums jūsu makā.
Ekonomikas gāze un bremze
SIA “Konsorts” prezidents Uldis Osis apgalvo, ka daļa no 7% iekšzemes kopprodukta pieauguma patiesībā ir "pieaugums uz papīra". Cik šī daļa liela — 10 vai 20% —, to esot grūti pateikt. Šis "papīra pieaugums" veidojoties no biznesa legalizācijas, respektīvi, veiktais darbs un tā radītie produkti pastāvēja arī agrāk, tikai netika uzskaitīti statistikā.
Uldis Osis stāsta, ka naudas trūkst ne tikai privātpersonām, bet arī uzņēmumiem, jo pieaug konkurence gan darba tirgū, gan tirgū vispār, turklāt visu iespaido arī ārējās grūtības — ilgstošā stagnācija Eiropas Savienībā, īpaši Latvijas galvenās tirdzniecības partneres Vācijas ekonomikā, un sliktās Latvijas pozīcijas NVS tirgos. "Latvija ir maza, ekonomiski atvērta valsts, kurai eksports un imports nozīmē ļoti daudz," tā secina bijušais Godmaņa valdības finanšu ministrs. Tomēr 3,8% lielo inflācijas prognozi viņš uzskata par pamatotu. "Kopumā dzīves līmenis šogad nekritīsies, tas tikai pārstās augt," domā Osis.
Osis arī uzskata, ka IKP pieaugums, ko nosaka celtniecības, finanšu sektora, tranzīta, tirdzniecības, nekustamo īpašumu un kokapstrādes attīstība, ir kā gāzes pedālis Latvijas ekonomikas mašīnai. Savukārt bremžu lomu pilda reālā pirktspēja. No ražotāja viedokļa raugoties — ja noiets samazinās, tad jāmēģina samazināt preces cenu un izmaksas, kas bieži vien nozīmē uzņēmumu konsolidāciju. Latvijā šis process pagaidām vēl notiek visai vāji, izņemot varbūt tirdzniecību, bet tuvākajos gados mūs gaida uzņēmumu koncentrācijas process pārtikas pārstrādes nozarē — mazās pienotavas izzudīs vai pārvērtīsies par lielo filiālēm, zemnieku saimniecībām būs jāapvienojas kooperatīvos, kuriem vieglāk saņemt kredītus un lētāk pirkt minerālmēslus. Šīs prognozes pamatotībai piekrīt vairāki Nedēļas aptaujātie lauksaimniecības speciālisti.
Skeptiķu pulciņš
NRA pielikuma “Biznesa jaunumi” redaktors Juris Paiders domā, ka 2004.gadā gaidāmā inflācija būs 3-6% robežās. "Inflācija nākamgad katrā ziņā būs augstāka nekā agrāk, jo, ja jau apstākļos, kad netika mainīti energoresursu bāzes tarifi, inflācija bija 2-3% robežās, tad situācijā, kad šie tarifi tiek mainīti, kā arī darbojas vesela virkne citu papildu faktoru, nav priekšnosacījumu, lai inflācija varētu saglabāties iepriekšējā 2-3% līmenī. Katrā ziņā tas nozīmē, ka idejas par agrāku pievienošanos eiro zonai jāatmet, jo tuvākajos gados nespēsim izpildīt Māstrihtas līguma prasību nepieļaut lielāku inflāciju par 3% gadā."
Par 30% dārgāka pārtika
Pēc Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītājas Ingūnas Gulbes domām, gaidāmais vidējais pārtikas cenu pieaugums šogad esot 30%. Pat tos produktus, kuriem teorētiski nevajadzētu palikt dārgākiem, ietekmēšot vispārējā pārtikas cenas palielināšanās tendence. Neesot gan paredzams nekāds straujš pārtikas cenu kāpums 30. aprīlī, 1. vai 2. maijā, kā arī tuvākajās nedēļās pirms un pēc šiem datumiem. Šajās dienās nekas nemainīšoties, bet cenas pieaugšot pakāpeniski visu gadu, piemēram, jau šobrīd esot pieaugušas piena un maizes cenas.
Tiesa gan, Gulbe domā, ka iedzīvotāju pirktspēja un konkurence bremzēs pārāk lielu pārtikas cenu pieaugumu, līdzīgi darbosies arī tirdzniecības ķēžu koncentrācijas process. Tomēr, neraugoties uz to visu, Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja ir pilnīgi pārliecināta, ka pārtikas cenas Latvijā sasniegs Eiropas vidējo cenu līmeni desmit, vēlākais divdesmit gadu laikā. Viņa nevēlējās komentēt prognozēto inflācijas līmeni 3,8% apmērā, tomēr bija noprotams, ka viņas attieksme pret šo prognozi ir skeptiska.
Skaidrāks nekļūst nekas — tāds varētu būt īss viedokļu kopsavilkums. Ja pārtika kļūst gandrīz par trešdaļu dārgāka un pat oficiālajā patēriņa grozā minēts, ka tā veido 40%, tad nevar būt patiesa 3,8% lielā inflācijas prognoze. Ja patiesa ir 3,8% lielā inflācijas prognoze, tad savukārt nav patiesi dārdzības pareģojumi. Nez kāpēc ticamāka šķiet nepatīkamākā prognoze.
***
Pārtikas produktu cenu prognozējamās izmaiņas šogad
Cenas vidēji paliks tādas pašas vai mainīsies nedaudz:
- gaļai un gaļas produktiem (pieaugs liellopu gaļai, samazināsies cūkgaļai)
- cukuram un konditorejas izstrādājumiem
- taukvielām
- dārzeņiem (samazināsies lētiem importa dārzeņiem, pieaugs augstas kvalitātes importa dārzeņiem)
- bezalkoholiskajiem dzērieniem
Cenas pieaugs:
- maizei un labības izstrādājumiem
- zivīm un zivju produktiem
- augļiem un ogām
- alkoholam
- tabakai
Vislielākais pieaugums:
- pienam un piena produktiem
Svarīgākie cenu pieauguma faktori — dārgāki resursi (elektrība, degviela), visu darbu legalizācija un caurspīdīgums, valūtas svārstības, daudz augstākas kvalitātes un higiēnas prasības, kas palielinās ražošanas izmaksas, un visbeidzot — virknei izejvielu, piemēram, pienam, pieaugs iepirkuma cenas. Īsi sakot — ēdīsim kvalitatīvāk, bet dārgāk.
***
Viedokļi
Helmūts Ancāns: reālais algu pieaugums valstī neatpaliek no iekšzemes kopprodukta pieauguma tempa.
Uldis Osis: daļa no 7% iekšzemes kopprodukta pieauguma patiesībā ir "pieaugums uz papīra".
Juris Paiders: tuvākajos gados Latvija nespēs izpildīt Māstrihtas līguma prasību nepieļaut lielāku inflāciju par 3% gadā.
Ingūna Gulbe: gaidāmais vidējais pārtikas cenu pieaugums šogad esot 30%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
