Paveicām nepaveicamo
Ja atskatāmies uz 2012. gadu, var teikt, ka Latvija "aizsūtīja nokautā" vairākus pasaulē pazīstamus ekonomistus un teorētiķus. Nav piepildījušās drūmās Pola Krugmana, Nuriela Rubīni un Larsa Kristensena prognozes par Latvijas kritienu bezdibenī. Latvijai izdevās paveikt to, ko līdz šim nespēja neviena valsts, proti, saglabāt fiksētu valūtas kursu krīzes apstākļos. Vēl vairāk - izdevās apsteigt pat valdības gada sākumā izteiktās piesardzīgās prognozes par attīstību 2012. gadā un ekonomikas izaugsme pārsniegusi 5% gaidīto 1-2% vietā. Esam starp straujāk augošajām Eiropas Savienības ekonomikām, kāpj jauno darba vietu skaits, bet rūpniecības un eksporta apjomi jau pārsnieguši pirmskrīzes līmeni. Tāpat praktiski apstājusies cilvēku došanās peļņā ārpus valsts.
Viss nav tik rožaini
Tomēr ir vairākas problēmas, kas vēl nav atrisinātas un rosina bažas. Pirmkārt, tas ir augstais bezdarba līmenis (lai arī divas reizes zemāks nekā Grieķijā un Spānijā, tomēr pēc Eiropas metodoloģijas aprēķinātie 13.5% ir pārāk daudz), kā arī sociālā nevienlīdzība. Jāsaka, ka augsts bezdarba līmenis Latvijai ir raksturīgs visu laika periodu pēc neatkarības atgūšanas, bet pēdējos astoņus gadus (tātad arī ekonomiskā buma laikā) tas ir augstāks nekā kaimiņvalstīs - Igaunijā un Lietuvā. Šī ir nozīmīga problēma, kura būtu jāpēta padziļināti.
Smagāko esam pārvarējuši
Jāsaka, ka smagākie laiki Latvijai ir garām. Par to liecina Starptautiskā Valūtas fonda galvenā ekonomista Olivera Blanšarda 2012. gada jūnijā paustais augstais novērtējums Latvijas paveiktajam, atzīstot, ka pirms četriem gadiem viņš neticēja, ka mums izdosies pārvarēt krīzi bez lata kursa izmaiņām. Ierasts, ka ar krāšņiem atzinības vārdiem neskopojas politiķi, bet saņemt komplimentus no šāda līmeņa ekonomista bija pozitīvs pārsteigums.
Saņemsim uzaicinājumu pievienoties eiro zonai
Un tagad novērtēsim, kas Latviju gaida 2013. gadā. Nākt klajā ar ekonomiskām prognozēm ir nepateicīga nodarbošanās, jo, pirmkārt, nākotne ir nevis ierakstīta zvaigznēs, bet mēs veidojam to paši. Otrkārt, pēdējā laikā arvien biežāk dzirdamas radikālas un pat apokaliptiskas prognozes, uz kuru fona pazūd ikviens mēģinājums objektīvi novērtēt iespējamo situācijas attīstību.
Varam sagaidīt, ka šogad Latvijas ekonomikas izaugsme palēnināsies, tomēr joprojām būs viena no straujākajām Eiropā. Tātad vidējais ienākumu līmenis lēni, bet tomēr tuvosies Eiropas Savienības rādītājam (patlaban mūsu ienākums veido 60% no ES vidējā, salīdzinot ar 30% 1995. gadā).
Gaidāms, ka atalgojuma līmenis 2013. gadā sasniegs pirmskrīzes līmeni (500 latus jeb 711 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas). Kā ierasts, Rīgā algas būs par 15% augstākas. Joprojām būs vērojama nozīmīga darba tirgus segmentācija, ņemot vērā kvalifikācijas līmeni. Ļoti pieprasīti un tāpēc daudz labāk atalgoti būs sava aroda meistari, kamēr ierindas darbiniekiem un palīgstrādniekiem klāsies ne tik labi.
Ja nebūs nekādu pārsteigumu, Latvija izpildīs Māstrihtas kritērijus, saņems uzaicinājumu pievienoties eiro zonai un vēl pietuvosies dalībai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) jeb pasaules "zelta miljarda" iedzīvotāju klubiņam. Igaunijai pievienoties OECD izdevās tajā pašā gadā, kad tika saņemts uzaicinājums iestāties eiro zonā, un dalība OECD nozīmē nostiprināšanos starp attīstītākajām pasaules valstīm.
Patlaban varam skatīties nākotnē ar optimismu, tomēr jāatceras, ka nākotni veidojam mēs paši. Tāpēc - jo labāk strādāsim šodien, jo labāk dzīvosim rīt.