Dažādā statistika
Lēsts, ka patlaban apmēram 100 000 Latvijas iedzīvotāju strādā ārvalstīs, tomēr nevar uzskatīt, ka šie cilvēki Latviju ir pametuši. Migrācija ir abpusēja plūsma, cilvēki brauc uz ārzemēm, atgriežas un mēdz atkal aizbraukt. Vairāki avoti norāda uz to, ka kopš 2008. gada beigām palielinājusies gan īstermiņa, gan ilgtermiņa (ilgāka par 1 gadu) emigrācija. Piemēram, Centrālās statistikas pārvaldes dati par ilgtermiņa migrāciju liecina, ka 2009. gadā no Latvijas izbrauca 7.3 tūkstoši un iebrauca 2.5 tūkstoši, tādējādi iedzīvotāju skaits gada laikā migrācijas dēļ samazinājās par 4.8 tūkstošiem, kas ir divreiz vairāk nekā 2008. gadā.
Līdzīgas tendences konstatējamas arī ārvalstu sociālās apdrošināšanas sistēmu reģistros. Piemēram, Lielbritānijā 2009. gada laikā reģistrēto iebraucēju skaits no Latvijas pieauga vairāk nekā divas reizes - tikai līdz septembrim bija reģistrējušies 15 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Arī krīzes smagi skartajā Īrijā Latvijas iebraucēju skaits 2009. gadā pieauga par 5%; salīdzinājumam - kopējais ieceļotāju skaits no divpadsmit jaunajām ES dalībvalstīm samazinājās par 60%. Jāatzīmē, ka patlaban migrantu plūsma no Latvijas Lielbritānijā un Īrijā veido attiecīgi 10% un 20% no kopējās jauno ES valstu migrantu plūsmas, pietuvojoties Lietuvas migrantu plūsmas apjomam. Pirmā migrācijas viļņa laikā plūsma no Latvijas bija 2-3 reizes mazāka nekā no Lietuvas, ko acīmredzot noteica tas, ka Latvijā ir mazāks iedzīvotāju skaits un bija nedaudz augstāks algu līmenis.
Analizējot lidostas "Rīga" datus, redzams, ka kopš 2002. gada izbraukušo skaits pārsniedza iebraukušo skaitu par aptuveni 80 tūkstošiem. Tā kā gaisa satiksme ir galvenais emigrantu izmantotais transporta veids, arī šos datus var izmantot kā vienu no novērtējumiem ārvalstīs strādājošo Latvijas iedzīvotāju skaitam.
Kāda ir motivācija braukt vai palikt?
Runājot par dzīvesvietas izvēli, var vilkt paralēli ar preci, jo abos gadījumos runa ir gan par emocionāliem, gan pragmatiskiem faktoriem. Jebkurai precei ir trīs pamatīpašības, kas nosaka, vai cilvēks to pērk vai nē - cena, kvalitāte un zīmols. Tāpat jebkurai valstij ir trīs pamatīpašības, kas nosaka, vai šo valsti izvēlas par mītnes vietu - algu līmenis, dzīves kvalitāte un piederības sajūta jeb uztvere par to, vai šajā valstī cilvēks var īstenot savas spējas. Katrs no šiem trim faktoriem nosaka cilvēku motivāciju braukt vai palikt - protams, katram cilvēkam ir savi apstākļi un sava vērtību hierarhija. Ja koncentrētos uz materiālo pusi, tad faktori, kas nosaka migrantu plūsmu, ir atšķirīga uztvere par sagaidāmo algu līmeni, bezdarbu un ienākumiem dažādās valstīs. Ja šīs atšķirības ir pietiekami lielas, lai ierosinātu cilvēkus mainīt savu mītnes vietu, tad ir vērojama migrācija. Jāatzīmē, ka, ja pirmā emigrācijas viļņa noteicošais faktors bija algu līmeņa starpība starp Latviju un Rietumeiropu, tad pašlaik tie ir bezdarba pieaugums un nākotnes gaidu pesimisms.
Migrācijas ietekme uz ekonomisko situāciju Latvijā
Bieži tiek uzskatīts, ka pašreizējos apstākļos emigrācijas iespējas samazina bezdarba pieaugumu un līdz ar to arī sociālo spriedzi. Tomēr, ņemot vērā, ka emigrē arī daudz jaunu un augsti izglītotu cilvēku, emigrantu vidū var būt potenciālie darba devēji, kas, izmantojot savas biznesa idejas Latvijā, dotu darbu ne tikai sev, bet nodarbinātu arī citus cilvēkus.
Līdzīgi arī migrācijas ietekme uz sociālo budžetu ir divpusēja. No vienas puses, ekonomikas lejupslīdes laikā emigrācija mazina bezdarbnieka un sociālo pabalstu saņēmēju skaitu, bet, no otras puses, krīt arī sociālās apdrošināšanas iemaksas. Pētījumi apliecina, ka vidējā termiņā emigrācijas efekts uz sociālo budžetu ir negatīvs.
Tautsaimniecībai emigrācija rada būtiskus izaicinājumus - draudus, kurus valsts (valdība) ar ekonomisko politiku var pārvērst par iespējām, un to arī vajag izmantot. Piemēram, ilgtermiņa emigrācija samazina Latvijas ilgtermiņa ekonomikas potenciālu, it sevišķi, ja emigrē augsti izglītoti speciālisti. Tomēr, atgriežoties Latvijā, šādiem migrantiem būtu iespēja izmantot vērtīgu darba pieredzi un jaunas zināšanas, tādējādi sekmējot Latvijas ekonomikas potenciālu, - tas īpaši attiecas uz tiem augsti izglītotajiem speciālistiem, kas ārvalstīs stažējās izglītībai atbilstošās profesijās.
Īrijas pieredze migrācijas plūsmas mainīšanā
Īrijas 1987.-2007. gadu pieredze ir unikāla ne vien ekonomikas izaugsmes ziņā, bet arī migrācijas plūsmas pārmaiņu ziņā. Līdz pat 1980. gadu vidum Īrija bija viena no nabadzīgākajām valstīm ES perifērijā. 1973.-1986. gadā par spīti centieniem stimulēt ekonomiku ar augstu budžeta deficītu un vairākām devalvācijām, ekonomikas izaugsme bija zemāka nekā kontinentālajā Eiropā un Lielbritānijā. Bezdarba līmenis bija augsts (17%), un turpinājās īru masveida emigrācija uz ASV.
1987. gadā sākās vērienīga fiskālā konsolidācija, samazinot gan izdevumus, gan nodokļus, bet izdevumus daudz vairāk. Budžeta deficīta mazināšana atjaunoja uzticību tautsaimniecības attīstībai, savukārt, samazinot nodokļus, Īrija kļuva par ES valsti ar zemāko nodokļu slogu, līdz ar to Īrijā ieplūda ārzemju tiešās investīcijas ražošanā. Lai apietu ES ievedmuitas, ASV un citu ne Eiropas Savienības valstu uzņēmēji atvēra ražotnes Īrijā, lai pēc tam no Īrijas eksportētu preces uz citām ES valstīm. Īrijas eksports sāka augt daudz straujāk par importu, pieauga pieprasījums pēc darbaspēka. Bezdarba līmenis noplaka līdz 4%, un bija vērojams darbaroku trūkums - gadu desmitus ieilgušo emigrāciju nomainīja imigrācija. Gadsimtu mijā Īrija kļuva par otru bagātāko valsti ES, bet jau 1990. gados Īrijā sāka atgriezties iepriekš uz ASV emigrējušie īri, un vēlāk, pēc ES paplašināšanās, uz Īriju kā uz sapņu zemi devās simti tūkstoši jauno dalībvalstu pilsoņu.
Lai gan Īrijas - ķeltu tīģera - piemērs diez vai var atkārtoties Latvijā, jo to nodrošināja vairāku veiksmīgu ārējo faktoru kombinācija, Īrijas pieredze rāda, kāda ietekme ir mērķtiecīgai uzticības atjaunošanas politikai ne tikai uz ekonomikas attīstību kopumā, bet arī uz migrācijas plūsmu. Tāpēc var uzskatīt, ka tautsaimniecības attīstība, dzīves līmeņa celšanās un uzticība politikas veidotājiem ir galvenie nosacījumi, lai veicinātu Latvijas migrantu atgriešanos. Vai Latvijai būs nepieciešama imigrācija?
Runājot par aicinājumiem vienkāršot imigrācijas noteikumus, no tautsaimniecības viedokļa svarīgi ir saprast, vai runa ir par augsti kvalificēta vai zemi kvalificēta darbaspēka imigrāciju. Augsti kvalificētā migrācija ekonomikai ir vēlama, jo šie cilvēki ir spējīgi nodarbināt citus cilvēkus, veicināt gan kvalitatīvu, gan kvantitatīvu izaugsmi un ienākumus. Tomēr augsti kvalificētu darbaspēku Latvija tuvākajos 10-20 gados diez vai masveidā varētu piesaistīt, jo patlaban šiem speciālistiem varam piedāvāt krietni zemāku atalgojumu nekā Rietumeiropa, Krievija (Maskavas apgabals) vai jo īpaši ASV. Savukārt zemi kvalificētu darbaspēku Latvijai tuvākajos gados nevajadzēs, jo pašreiz ir novērojams vienkāršo profesiju darba roku pārpalikums. 2009. gada beigās Latvijā bija ap 270 tūkstoši darba meklētāju un cilvēku, kas zaudējuši cerības atrast darbu, un vairāk nekā pusei no viņiem ir vidējā izglītība vai zemāka. Turklāt zemi kvalificētā darbaspēka imigrācija nepalīdzētu Latvijai pāriet uz kapitālietilpīgu un uz cilvēkkapitālu balstītu ekonomiku un kavētu vidējā atalgojuma līmeņa un līdz ar to dzīves kvalitātes pieaugumu.
Par emigrāciju arī šovakar 22:40 LTV 1 raidījumā "Naudas zīmes".