Olga Procevska: Biznesa aizstāvībai

Aizejot prom no zinātnes un sākot iet uzņēmējdarbības ceļu, vairākus gadus cīnījos ar identitātes krīzi – kā gan es varēju nomainīt smalkas un sarežģītas zināšanas, pašrealizāciju un augstvērtīgas idejas pret kaut ko tik trulu kā bizness? Es domāju par biznesu tāpat, kā domā vairums cilvēku Latvijā, – kā par vienkāršu nodarbi, kuras pamatmērķis ir naudas pelnīšana. Man vajadzēja aptuveni trīs gadus, lai saprastu, ka patiesībā ir pilnīgi citādi. Un, iespējams, šāda domāšana ir arī viens no iemesliem, kāpēc mums ir daudz frēzētāju un šprotu fasētāju, bet neviena pasaules līmeņa "start-up" veiksmes stāsta. Lietuvā tikmēr pirms pusgada parādījies pirmais "vienradzis", un Igaunijā ir jau četri tādi.

"Lietuvas tiešsaistes lietoto apģērbu jaunuzņēmums "Vinted" piesaistījis 128 miljonus eiro, tādējādi kļūstot par Lietuvas pirmo "vienradzi" jeb jaunuzņēmumu, kura vērtība pārsniedz vienu miljardu eiro." Dažas aģentūras LETA sarakstītās rindkopas ir teju vienīgā informācija, ko atradīsiet latviešu valodā par Lietuvas biznesa uzlecošo superzvaigzni – lietotu apģērbu un bērnu lietu "andeli" jeb tiešsaistes tirgošanās un savstarpējās apmaiņas platformu.

Esam pieraduši būt nopakaļus igauņiem, skaidrojot viņu panākumus biznesā, zinātnē un politikā ar tuvību Skandināvijai. Taču tagad mūs apsteiguši arī lietuvieši, un ir vajadzīgs jauns skaidrojums, kāpēc Latvija ir palikusi par vienīgo Baltijas valsti bez sava "start-up" vienradža. Iespējams, skaidrojums tomēr jāmeklē nevis ārējos, bet iekšējos faktoros. Šo domāšanu emocionāli vēl smagāku padara fakts, ka "Vinted" veiksmes pamatā nav vis kāds sarežģīts inženiertehnoloģisks risinājums, bet tikai trāpīga ideja, kas atbilst divdesmitgadnieku un trīsdesmitgadnieku vēlmei dzīvot dabai draudzīgāk un mazāk apkrauties ar mantām, kā arī sakarīga monetizācija.