Foto: Publicitātes foto
Es biju viens no tiem cilvēkiem, kas līdz ar koronavīrusa pandēmijas sākumu prognozēja iespējamu zinātnes un ekspertu prestiža atgriešanos publikas acīs. Es kļūdījos, tāpat kā absolūtais vairums ekspertu, kas savās prognozēs kļūdās gandrīz vienmēr. Taču ir veidi, kā uzlabot prognožu un lēmumu kvalitāti, turklāt to var izdarīt ikviens no mums. Atslēga ir nepiekrišanā.

Pašreizējā krīze ir eksponējusi publikas acīm zinātnes virtuvi – apgalvojumus, kas balstīti uz garu pieņēmumu virkni un mainās, līdzko kāda no daudzajām premisām izrādās aplama; pētījumus, kas nemitīgi apgāž iepriekšējo pētījumu rezultātus; modeļus, kuros nav ņemti vērā nozīmīgi faktori, jo tie vienkārši vēl nav zināmi; asiņainus izcilu prātu strīdus – ainu, kas vērotājam no malas izskatās pēc pilnīga haosa. Rezultātā, lai cik svarīga šajā situācijā ir zinātne un spēja prognozēt situācijas attīstību, šī pretrunu un konfliktu pilnā ainava nespēj sniegt nepieciešamo skaidrību un mierinājumu.

Zinātniekiem pašiem šis murskulis nav nekāds jaunums – zinātnes attīstība vienmēr norisinājusies caur konfliktu, iepriekšējo rezultātu un iedibinātu autoritāšu noliegumu. Šoreiz gan viss notiek daudz ātrāk nekā parasti un paradigmas mainās nevis vairāku gadu, bet dažu nedēļu laikā. 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!