Foto: Privātais arhīvs
Šis raksts ir daļa no sērijas par biznesa un personisko lēmumu pieņemšanu krīzes laikā.

Lai gan Taleba 2007. gada grāmata kļuva par starptautiska mēroga hitu un kopš tā laika ir citētagandrīz 10 tūkstošus reižu, mēs nebūt neesam gatavāki melnajiem gulbjiem – ļoti maz iespējamiem notikumiem ar milzīgu ietekmi. Konsultējot uzņēmumus visdažādākajās nozarēs, es redzu, cik neefektīva lielākoties ir to domāšana par nākotnes riskiem. Proti, vairums biznesa līderu, politiķu un stratēģisko konsultantu domā tikai riska, nevis neskaidrības kategorijās. Kāda ir atšķirība, un kāpēc tā ir problēma?

Neskaidrība, ko nav iespējams aprēķināt varbūtības kategorijās, versus riski (paredzami nezināmie) bija viens no ekonomikas zinātnes fundamentālajiem nošķīrumiem 20. gadsimta 20. gados. Tas izgāja no modes laikā, kad zinātniekiem kļuva pieejami arvien precīzāki dati arvien sarežģītāku nākotnes modelēšanas rīku izstrādei. Patiesi, šķita, ka pat vissarežģītākās parādības padodas modelēšanai: tirgus svārstības, vēlēšanu rezultāti, militārie konflikti, klimata pārmaiņas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!