Pēc vairāku gadu ilgušām sarunām starp Jūrmalas iedzīvotājiem, nevalstiskām organizācijām kā arī valsts un pašvaldības institūcijām, Ķemeru vidusskolas telpās notika Ķemeru iedzīvotāju biedrības organizēta sanāksme, kurā piedalījās Ķemeru iedzīvotāji, Jūrmalas pilsētas domes pārstāvji (Raimonds Munkevics, Gatis Truksnis, Juris Griķis), Jūrmalas pilsētas būvvaldes pārstāvji, Ķemeru nacionālā parka (ĶNP) administrācijas pārstāvji un Jūrmalas attīstības biedrības biedri, lai kopīgi risinātu Ķemeros samilzušās problēmas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Nesakārtoto vidi kādreiz tik ļoti slavenajos Ķemeros ir pamanījuši ne tikai Jūrmalas iedzīvotāji, bet arī jebkurš tūrists gan no Latvijas, gan ārvalstīm. Pēdējos gados Ķemeros ir aktualizējusies ne viena vien problēma ar pilsētas vidi, kā piemēram cēlies gruntsūdens līmenis, kam par iemeslu ir netīrītas meliorācijas sistēmas un aizsprostotā Vēršupīte. Veidojas pastāvīgi aplūstošas teritorijas un purvs. Kāds vecāks ķemernieks minēja, ka ir apgrūtināta piekļūšana Ķemeru kapiem. Ķemeri pārpurvojas!

Ķemeru centrālā vieta- Ķemeru parks ir dramatiskā stāvoklī. Nepieciešami steidzami sakopšanas un parka labiekārtojuma atjaunošanas darbi.

Ķemerniekus satrauc savas pilsētas nākotne.

Diemžēl vienošanās netika panākta, risinājumi netika rasti. Jūrmalas pilsētas domes pārstāvji informēja, ka meža zemes, kas atrodas Jūrmalas administratīvajā teritorijā un reizē Ķemeru nacionālā parka teritorijā, ir valsts zemes, piekrītošas Vides ministrijai, par kuru apsaimniekošanu atbild ĶNP. Tāpat par Ķemeru parka apsaimniekošanu ir atbildīga ĶNP administrācija, bez kuras atļaujas nekāda darbība nav veicama.

ĶNP pārstāvji nespēja sniegt atbildes uz nevienu klātesošo uzdoto jautājumu, visu atbildību noveļot uz Vides ministriju, Valsts mežiem vai Jūrmalas pašvaldību.

ĶNP administrācijas pārstāvis atzina, ka tās mērķis ir aizsargāt ĶNP 40 000 ha lielo teritoriju no attīstības. Dabas aizsardzības vārdā, tiek likvidēta iespēja attīstīties gan Ķemeru pilsētai, gan visai pārējai ĶNP iekļautajai teritorijai. ĶNP administrācijas darbība ir vērsta uz Ķemeru kā apdzīvotas vietas iznīcināšanu, pasargājot no attīstības, un iedzīvotāju izspiešanu no šīs teritorijas. Ķemeros nav saimnieka! Iedzīvotāji kā savu saimnieku gribētu redzēt Jūrmalas pilsētas pašvaldību.

Diemžēl ĶNP administrācijas diletantiskais fanātisms, kurš rod atbalstu pastāvošajā likumdošanā, tiešām spēj pasargāt Ķemeru pilsētu no attīstības, radot neinteresantu vidi investīciju piesaistei, jo nav nekādu garantiju, un mērķtiecīgi degradējot Ķemeru pilsētvidi, nemēģinot to sakārtot, kā arī neļaujot to darīt iedzīvotājiem!

ĶNP dabas apsaimniekošanas metožu vai to trūkuma dēļ, nefunkcionē Ķemeriem tik svarīga meliorācijas sistēma, kā arī Vēršupīte bebru aizsprostu un kritušu koku dēļ ir nosprostota, tādejādi veidojot pastāvīgi aplūstošas teritorijas. Pēdējais trieciens ķemernieku pacietībai ir ziņa, ka ĶNP administrācija plāno pavisam likvidēt meliorācijas sistēmas Ķemeru pilsētai blakusesošajā Raganu purvā, lai varētu nodrošināties ar kārtējiem Eiropas miljoniem. Diemžēl ķemernieku neērtības un reālie naudas zaudējumi, pazeminot īpašumu vērtību, tos degradējot, netiek kompensēti ne no Eiropas, ne no Latvijas valsts naudas!

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form