Oskars Klauze: Sērfinga dēlis devītajam vilnim
Foto: Privātais arhīvs

11. marta rīta ziņās izskanēja, ka Vācijā esot sācies Covid-19 trešais vilnis. Man personīgi šāds atzinums nāca kā perspektīvas maiņa, kā uz pandēmiju raudzīties turpmāk. Līdz šim šķita, ka viļņu būs ne vairāk par diviem. Kad būsim drosmīgi pārcietuši pirmo, mūs kā filmās negaidīti pārsteigs otrais, pēc kā gan viss nostāsies (ne vairs) savās vietās.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

No šodienas ziņas par ceturtajiem un piektajiem viļņiem, šķiet, uzskatīšu par normu, ar ko rēķināties, izdarot jebkādus pieņēmumus par tuvāko nākotni.

Šādi laikam iestājas tā dēvētā jaunā kārtība un normalitāte. Nopietns iemesls arī uzņēmējiem atkal pārskatīt savus plānus – jomas, kurās investēt, un kurās, gluži otrādi, iesaldēt. Kad rodas bažas par izdzīvošanu, mārketings sitienu parasti saņem pirmais. Jo izdevumi. Un nebūt nav acīmredzami, kā tas varētu būt viens no vitāli svarīgajiem uzņēmuma darbības līmeņiem. Tātad lieki vai vismaz atliekami izdevumi. Turpretī kārdinājums ieslēgt pārziemošanas režīmu, atcelt visas ieplānotās komunikācijas kampaņas un kaut ko pasākt tikai tad, ja iecerētajai aktivitātei ir neapgāžams ar pārdošanu saistīts attaisnojums, ņem virsroku.

Pārziemot ir normāli un pat forši. Tikai ko darīt, ja pēc ziemas uzreiz nāk vēl viena ziema? Pārziemot arī to? Un trešo? Kā atgriezties kustībā, ja esi pievilcis bremzes, kamēr tavi konkurenti cītīgi domā, kā izmantot ziemas sniegtās priekšrocības? Covid-19 kontekstā runāt par priekšrocībām ir ciniski, tomēr der atcerēties, ka jebkura krīze ir resursu pārdales laiks. Kā teicis ciniķis (nē, tomēr humānists) Kurts Vonnegūts, Pirmais pasaules karš dažādus spaiņu un eņģu ražotājus padarīja par miljonāriem. Otrajā šie miljonāri kļuva par miljardieriem. Tā gadās.

Arī šobrīd biznesā tiek pārdalīti paši pamati – tirgus daļas, "top of mind" pozīcija, līderība, klientu mīlestība un uzticēšanās. Šis ir laiks, kad otrās līgas uzņēmums ar mazākiem finanšu resursiem, bet karstākām idejām var atstāt jaņos līderus, kam naudas gana, bet motivācija domāt jaunus risinājumus atradīsies tikai pēc tam, kad "paskatīsimies...". Ķīnas "Alibaba" radās un uzplauka pirmās SARS epidēmijas laikā, kad cilvēki beidzot bija spiesti izmēģināt ērtības, kas tehnoloģiski bija gatavas un pieejamas jau vairākus gadus, bet cilvēkiem bija slinkums "lasīt manuāli" jeb izkāpt no savas ikdienas rutīnas komforta zonas. Lietas krasi mainījās tikai tad, kad vairs īsti nebija, no kā izkāpt. Tas vēlreiz pierāda, ka jebkura biznesa veiksme ir atrodama spējā saredzēt un nolasīt, kas cilvēkiem ir aktuāls tieši šobrīd. Radīt piedāvājumu, kuru ieraugot cilvēki teiks: "Ahā, tiešām, padomā tik!" Tādēļ brīdī, kad mēs sākam pierast pie domas par trešo pandēmijas vilni, došanās pie cilvēkiem tik tiešām jebkuram biznesam kļūst par izdzīvošanas jautājumu.

Mārketings ir tavs bizness, aplūkots no cilvēku skatpunkta, teicis Pīters Drukers. Un tas attiecas uz visu, kas zem šī termina slēpjas. Sākot ar datiem, informāciju, ar motivētu vēlmi ieklausīties un sadzirdēt, iespējams, nepatīkamas patiesības pašam par savu lolojumu – produktu un zīmolu. Vai esošajā redakcijā tas joprojām veic visus simt procentus no tā, kam tas tika radīts? Vai cilvēkiem šajos laikos tas kaut ko vēl risina? Ja ne, tad kāpēc? Kas cilvēku uztverē, vajadzībās ir mainījies?

Un vai tiešām te jābūt tik daudziem teikumiem ar jautājuma zīmi galā? Labi pazīstamais pagājušā gadsimta darbaļaužu revolūcijas līderis sacījis, ka cilvēku galvās dažās nedēļās var notikt lielākas pārmaiņas par tām, kas notikušas pāris pēdējās desmitgadēs. Es atļaujos viņu citēt tikai tādēļ, ka mēs nupat šādu situāciju esam pieredzējuši vēlreiz. Globāli. Tektoniskās plāksnes ir pārvietojušās un turpina savu kustību ātrāk nekā parasti. Tāpēc atbilde ir "jā" – jo naskāk uzdosim jautājumus, jo vairāk atbilžu saņemsim, lai ziņas par pandēmijas viļņošanos nenāktu kā lavīnveidīga, abstrakta milzu problēma bez ausīm, kur pieķerties.

Kur pieķerties, katrs mārketinga cilvēks zinās pats. Tieši turpat, kur parasti. Atrodot un pārdefinējot produkta jēgpilnumu ļaudīm – tieši tādiem, kādi tie ir šobrīd, nevis kādus mēs viņus atceramies. Atrodot, kur šie ļaudis šobrīd ir sastopami un uzrunājami. Atrodot pamanāmu, pievilcīgu un skaidru vēstījumu šiem jaunajiem cilvēkiem, kā tavs produkts risina viņu jaunās vajadzības. Galvenais ir pieķerties. Turpināt meklēt un atrast. Nevis gaidīt pozitīvas pārmaiņas, bet pašiem būt šīm pārmaiņām. Būt tam sērfotājam uz pelēka devītā viļņa, kuru pamanījuši citi teiks – re, pavasaris atnācis.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form