Otto Ozols: 2,30 eiro bērnam un 700 eiro ministram
Foto: Publicitātes foto

Iesākumā īss un patiess stāsts no vēstures. 2013. gada sākumā kādā TV raidījuma tiešraidē Saeimas "Vienotības" frakcijas vadītājam Dzintaram Zaķim tika jautāts par galvenajiem 2013. gada Saeimas uzdevumiem. Zaķis paskaidroja, ka viens no vissvarīgākajiem mērķiem ir nevienlīdzības plaisas samazināšana starp bagātajiem un nabagajiem. Šaubos, vai TV skatītāji spēja novērtēt viņa īpaši izsmalcināto humora sajūtu, jo tobrīd plašāka sabiedrība vēl nezināja to, ko labi zināja pats Zaķis.

Jau nākamajā dienā sabiedrību pārsteidza ziņa, ka Saeimas deputāti nolēmuši atļaut vairākkārtīgi paaugstināt valsts un pašvaldību uzņēmumu vadītāju algas. Tā, piemēram, toreizējam "Latvijas Dzelzceļa" prezidentam Uģim Magonim alga pieauga no 3 700 eiro (2600 Ls) līdz 12 000 eiro (8 500 Ls) mēnesī. Līdzīgi algas palielinājumi lavīnveidīgi notika arī citos valsts un pašvaldību lielajos uzņēmumos.

Protams, augstiem priekšniekiem jānodrošina labas algas. Tomēr Saeima nebija izdarījusi to, ko iepriekš bija solījusi - veikt kvalitatīvu valsts kapitālsabiedrību reformu. Argumenti toreiz bija - labas algas nodrošina labus vadītājus, bet labi vadītāji - labus rezultātus. Šobrīd ir pagājuši vairāk kā divi gadi un atsevišķu lielo valsts uzņēmumu panākumi nešķiet iepriecinoši. ... Teiksim tā.

Kas mainījies šodien? Otrdien Ministru prezidente Laimdota Straujuma pirms 2016. gada budžeta pieņemšanas savā runā teica - ieklausieties šajos vārdos ļoti uzmanīgi: "Šis ir ikviena Latvijas iedzīvotāja budžets, par ko jūs tūlīt balsosiet. Šajā budžetā ir darīts viss iespējamais, lai esošajos ekonomiskajos apstākļos mēs sabalansētu dažādu sabiedrības grupu intereses, un lai mazinātu nevienlīdzību iedzīvotāju ienākumos."

Pēc šiem aizkustinošajiem vārdiem Saeimas deputāti nobalsoja par budžetu, kurā nolemts palielināt bruto algas Ministru prezidentam, ministriem, parlamentārajiem sekretāriem, Saeimas frakciju un komisiju vadītājiem par aptuveni 600 līdz 700 eiro. Līdzīgi kā 2013. gadā šī ideja parādījās salīdzinoši "pēkšņi" - neilgi pirms budžeta iesniegšanas.

Sākotnēji balsojumā bija paredzēts arī palielināt par 30 eiro nodokļu atvieglojumus par apgādībā esošo personu (APP). Proti, vienam no bērnu vecākiem par katru apgādībā esošo bērnu pieaugtu ienākumi par apmēram 7 eiro. (no katriem palielinājuma 10 eiro pie bērna vecāka nonāk tikai 2,30 eiro - tātad no 30 eiro palielinājuma - apmēram 7 eiro "uz rokas") Nav daudz, bet tomēr. Piemēram, trīs bērnu ģimenei tas nozīmētu trīs reiz pa 7 eiro, tātad mēnesī papildus apmēram 21 eiro. Atkal - trīs bērnu ģimenei, tas nav daudz, bet tomēr. Valsts budžetam tas izmaksātu apmēram 17 miljonus eiro. Šī summa budžeta projektā jau bija ietaupīta atsakoties no kāda cita, mazāk efektīva priekšlikuma. Proti - nauda šīm ģimeņu atbalsta palielinājumam bija.

Bet tad deputāti, iespējams, atceroties minētos Laimdotas Straujumas vārdus par nevienlīdzības mazināšanu - par ministru algu palielinājumu nobalsoja, bet nodokļu atvieglojuma palielinājumu ģimenēm ar bērniem .... samazināja no 30 eiro par katru apgādājumu uz ...10 eiro. Kā jau minēju APP palielinājums par 10 eiro faktiski nozīmē, ka bērna vecāks "uz rokas" saņems tikai 2,30 eiro papildus.

Ir vērts vēlreiz atgādināt Laimdotas Straujumas pirms budžeta pieņemšanas teikto: "Šajā budžetā ir darīts viss iespējamais, lai esošajos ekonomiskajos apstākļos mēs sabalansētu dažādu sabiedrības grupu intereses, un lai mazinātu nevienlīdzību iedzīvotāju ienākumos."

... 2,30 eiro pielikums bērna vecākam un ... 600 - 700 eiro pielikums ministriem un deputātiem. Protams, nav jau žēl ministriem un deputātiem, ir labi tuvināties kaimiņvalstu politiķu atalgojuma līmenim. Bet Latvija ir arī viszemākais atbalsts ģimenēm ar bērniem Baltijas valstīs. Atgādinu - Igaunijā un Lietuvā šis atbalsts ir apmēram 2% no IKP, bet Latvijā no 1,2 līdz 1,4% no IKP. Ar šo atbalstu nav jāsaprot tikai pabalsti vien - tā ir kopēja drošības sistēma jaunajiem vecākiem, sākot ar bērnudārzu, izglītības pieejamību, veselības aizsardzību, mājokļu pieejamību, sapratīgu nodokļu politiku. Šajā ziņā Latvija ir ne tikai viena no ģimenēm ar bērniem nedraudzīgākajām vietām visā Eiropā, bet arī Baltijas valstīs.

Taisnības labad jāsaka, ka šoreiz par šo "2,30 eiro" ņirgāšanos visvairāk vainojama ZZS, kas ironiskā kārtā ir atbildīga par Labklājības ministriju un kuras deleģētais valsts prezidents Raimonds Vējonis solījās aizstāvēt ģimeņu ar bērniem intereses. Tieši ZZS Saeimas frakcija piespieda samazināt APP palielinājumu no 30 eiro par apgādājamo līdz 10 eiro. Kas beigās noveda pie nožēlojamiem papildus 2,30 eiro "uz rokas" par bērnu mēnesī. Vienotībai par šo jautājumu īsti nebija intereses, tā vairāk runā par bēgļiem. Nacionālā Apvienība tik vien spēja kā "izkaulēt" 2,3 eiro miljonu atbalstu privātajiem bērnudārziem.

Tas nozīmē, ka apmēram 8000 bērnu vecākiem, kuriem nav vietas pašvaldību bērnudārzos ar jauno gadu nebūs jāpiemaksā vidēji 100 eiro katru mēnesi par vietām privātajos. Šo starpību valsts tomēr kādu laiku turpinās segt. Tas gan neatrisinās problēmu, ka atsevišķas pašvaldības joprojām nepilda likuma prasību par bērnudārzu pieejamību katram bērnam.

Protams, visā šajā situācijā savāda ir arī Ekonomikas un Finanšu ministriju totāla vienaldzība. Lielā biznesa pārstāvji ir skaidri pauduši, ka viņus biedē gaidāmā "demogrāfiskā bedre", straujā depopulācija un, citējot domnīcas CERTUS konkurētspējas ziņojumu 2015 - "plašas reģionālās infrastruktūras uzturēšanas slogs ātri sarūkošam cilvēku skaitam". Investoru, lielā biznesa pārstāvji ir teikuši, ka nopietns atbalsts demogrāfijai, būtu labs signāls situācijas stabilizēšanai valstī vidējā un ilgtermiņā. Ja nopietna rīcība un attieksme nav redzama, tad tas nozīmē lielo investoru atturēšanos saistīt savus nākotnes plānus ar Latviju. Tas neapšaubāmi mazinās valsts ieņēmumus, darba vietu skaitu, ekonomisko attīstību un arī no tā izrietošo sociālo stabilitāti. Kāpēc Finanšu un Ekonomikas ministrijas par to neaizdomājas, nav saprotams.

Visbeidzot - 2,30 eiro atbalsta palielinājums iedzīvotāju grupai, kas rūpējās par nākotnes Latviju, liek atcerēties Straujumas novēlējumu runas noslēgumā: "Lai ikvienam ir spēks un gribēšana saklausīt otru, būt vienotiem Latvijas labā, valstiska domāšana un izturība nākamajā Latvijas darba cēlienā!"

Paldies, Laimdota Straujuma, paldies, valdošā koalīcijas - ZZS, Vienotība un Nacionālā Apvienība par valstisko domāšanu, spēku, gribēšanu ieklausīties un ... 2,30 eiro.

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form