Otto Ozols: 2017. gads – sākums ilgtspējīgas nācijas beigām?
Foto: Privātais arhīvs

Jau pirms vairākiem gadiem tika prognozēts, ka demogrāfisko problēmu dēļ 2017. gadā Latvija saskarsies ar strādājošo trūkumu, bet līdz 2020. gadam šī problēma būs tik ļoti saasinājusies, ka Latvijas ekonomika nevarēs pastāvēt bez apjomīgas imigrantu plūsmas. Ko tas nozīmēs Latvijas tautai? Kādas politiskās un ekonomiskās sekas tas viss var radīt? Vai pārmaiņu posms neizprovocēs kārtējos satricinājumus – ekonomisko un politisko turbulenci?

Vienīgais veids, kā pārliecināties par dažādu ekspertu spējām izprast un prognozēt situācijas attīstību, ir apskatīties, ko viņi ir teikuši pirms vairākiem gadiem. Pirms četriem gadiem tika izdots nopietns pētījums – "Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2012/2013. Ilgtspējīga nācija.". To sagatavoja Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūts. Ievadvārdus rakstījis Valsts prezidents, bet septiņu pamatīgu nodaļu autori ir pieredzējuši, akadēmiski pētnieki.

Grāmatas 3. nodaļā, atsaucoties uz Ekonomikas ministrijas 2012. gada aplēsēm, norādīts, ka 2017. gadā darbvietu skaits Latvijā pārsniegs darbaspējīgā vecumā esošo cilvēku skaitu, tātad ekonomikas attīstība kļūs atkarīga no imigrācijas. (1) Vai šī prognoze ir piepildījusies? Šodien, pēc pieciem gadiem, vairāki redzami uzņēmēji apliecina – jā, tā ir. Būvuzņēmējs, "Skonto" grupas līderis nesenā intervijā atzina – darbinieku trūkums ir milzīga problēma visos līmeņos – sākot no strādniekiem līdz vadošajam personālam. Viņš norādīja – ja mūsu valsts politika ir tāda, ka no Latvijas aizbraukuši un lielā skaitā turpina braukt prom cilvēki, tad aizbraukušo vietā jānāk citiem cilvēkiem. Uzņēmēji nevar iztikt bez darbinieku resursiem. (2) Viņam piekrīt arī citu nozaru pārstāvji, piemēram, Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Jānis Pinnis. (3)

To norāda arī Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Jānis Hermanis. Mikroblogošanas vietnē "Twitter" viņš publicējis tabulu, kurā norādīts uz jaunās divdesmitgadnieku paaudzes, kura ienākusi vai ienāks darba tirgū, straujo samazinājumu. Viņš piebilst, ka katrs piektais šīs paaudzes pārstāvis vairs nedzīvo Latvijā. (4)

Par situācijas nopietnību brīdina arī banku eksperti. "DNB bankas" ekonomists Pēteris Strautiņš pirms pāris nedēļām tepat, DELFI slejās, norādīja, ka šogad ir izaugsmes paātrinājums, uzņēmumu rentabilitāte, visdrīzāk, uzlabosies, bet pēc tam, sacenšoties par ierobežoto darbinieku skaitu, kāds ir Latvijā, rentabilitāte atkal cietīs. Viņš norāda, ka tuvākajos gados situācija kļūs aizvien sarežģītāka, strādājošo skaits Latvijas ekonomikā nevarēs ļoti strauji pieaugt, jo negatīvajiem notikumiem pagātnē – emigrācijai un zemajai dzimstībai – esot ļoti liela ietekme. Tādēļ uzņēmumiem viegli nebūs, secina Strautiņš. (5)

Precīzi par šādu scenāriju pieminētajā 2013. gada izdevumā "Pārskats par tautas attīstību. Ilgtspējīga nācija." brīdināja pieredzējušais demogrāfijas pētnieks Ilmārs Mežs. Viņš rakstīja, ka, sākot ar 2017. gadu, Latvijā būs jūtams darbaspēka trūkums, kas īpaši pastiprināsies pēc 2020. gada, līdz ar to sagaidāms, ka imigrācija būtiski pieaugs. (6)

Apskatot pašreizējo situāciju, redzam, ka pirms vairākiem gadiem speciālistu paustās bažas piepildās. Tādēļ nav pamata domāt, ka prognozes par būtisku imigrantu – viesstrādnieku – pieplūdumu jau tuvāko gadu laikā nepiepildīsies. Lai valsts ekonomika, sociālā sistēma nesabruktu, būs vien jāatver durvis desmitiem tūkstošu imigrantu. Ņemot vērā, ka demogrāfiskā bedre ir izveidojusies pietiekami dziļa, pārskatāmā laika posmā, 10, 15 gadu laikā, var prognozēt, ka tie varētu būt simts vai pat vairāk tūkstošu. Izklausās daudz, bet, pieņemot, ka katru gadu atbrauks apmēram desmit tūkstoši, strādājošo un nodokļu maksātāju trūkums nemazināsies, viņi turpinās braukt, tad desmit līdz piecpadsmit gadu laikā patiešām varēsim runāt par simts un vairāk tūkstošu iebraucēju.

Jau pieminētais "Skonto" grupas vadītājs atzīst, ka tas ir savienoto trauku princips – ja kāds aizbrauc no Latvijas strādāt uz ārzemēm, tad kāds arī atbrauks strādāt no citas valsts uz Latviju. Viņš saka, ka process jau ir sācies: "Mēs darbiniekus meklējam nepārtraukti, jau tagad mums piesakās darbinieki no Baltkrievijas un Ukrainas, tiek legāli noformēti, visas atļaujas tiek nokārtotas, un šie cilvēki pie mums strādā." (7)

Lielā mērā viņš atbild, kas varētu būt šie imigranti. Daudzu uztverē imigrants, viesstrādnieks, ir klišejiskais bēglis no Āfrikas vai Tuvajiem Austrumiem. Latvijas gadījumā tieši šo bēgļu, visdrīzāk, sākotnēji būs salīdzinoši maz – pāris desmitu, varbūt pāris simtu. Viņi pavisam noteikti, vismaz sākotnēji, izmantos Latviju kā tranzītzemi, lai dotos tālāk – uz valstīm, kur ir lielākas tautiešu kopienas un sociālie atbalsti, bet attieksme draudzīgāka.

Visdrīzāk, ka pamatā pie mums ieradīsies viesstrādnieki no Baltkrievijas un Ukrainas. Ņemot vērā, ka viņu pakalpojumi un nodokļi būs nepieciešami pastāvīgi, jo vietējo strādnieku skaita pieaugums nav prognozējams, tad, iespējams, liela daļa šeit paliks dzīvot. Ņemot vērā krievu valodas plašo izplatību, salīdzinoši pazīstamo kultūrvidi, viņiem varētu būt viegli šeit iedzīvoties. Šie viesstrādnieki būs jauni cilvēki ar ģimenēm vai arī tās veidos jau Latvijā. Lielā mērā viņi aizpildīs to jauno Latvijas pamatiedzīvotāju daļu, kas pazudusi demogrāfijas bedrē vai devusies uz ārzemēm. Iespaidīga daļa no Latvijas nākotnes iedzīvotājiem piedzims viesstrādnieku ģimenēs. Imigrantu skaits sākotnēji nebūs nomācoši liels iepretim kopējam valsts pamatiedzīvotāju skaitam. Tai pašā laikā viņu skaits veidos ļoti ievērojamu daļu no jauno ģimeņu skaita, proti, nākamās paaudzes valsts iedzīvotāju daļas.

Kāds varbūt teiks, ka mūsu – tehnoloģiju attīstības – laikmetā varēs iztikt bez lielām strādājošo masām. Tālākā nākotnē tā, iespējams, vismaz daļēji ir taisnība. Tomēr mēs runājam jau par tuvākajiem gadiem. Latvijas izglītības sistēma nav devusi pietiekami daudz jauniešu, kuri varētu piepildīt darbvietas ar augstu pievienoto vērtību. Piedevām daļa no viņiem jau ir aizceļojusi vai pavisam drīz to izdarīs. Rietumeiropā ļoti augsti vērtē jaunos, gaišos prātus – viņi darīs visu, lai piesaistītu un paturētu labākos cilvēkresursus.

Durvis imigrācijai, lai stabilizētu ekonomisko attīstību, sociālo sistēmu, būs jāatver jau pavisam drīz. Tas būs ļoti sarežģīts laiks un process. Ja nebūs pietiekami daudz strādājošo, nebūs pietiekami daudz nodokļu ieņēmumu, tad valdībai neizbēgami būs jāpalielina nodokļi strādājošajiem un biznesam. Saskaroties ar šādu situāciju, investori vai nu sāks pārdomāt aiziešanu no Latvijas, vai arī vispār neatnāks. Ko viņiem darīt valstī, kur ir pieaugošs darbaspēka un patērētāju deficīts? Valstij būs nepieciešami gan investori, gan patērētāji, gan nodokļu maksātāji, ar valsti saprotot arī pensionārus, izglītības, veselības, aizsardzības un citas jomas. Kādam taču ir jāpelna naudu, lai to visu uzturētu. Tātad – patīk vai nepatīk, bez viesstrādniekiem neiztikt.

Vai Latvijas politiskā vide ir spējīga ātri, gudri un efektīvi reaģēt, saskaroties ar nācijai eksistenciālām problēmām? Te mēs atgriežamies pie pamata jautājuma – vai pārmaiņu posms neizprovocēs kārtējos satricinājumus – ekonomisko un politisko turbulenci? Atskatoties nesenā pagātnē, redzam, ka valdošo politisko eliti joprojām vismaz daļēji veido tie paši ""Rīdzenes" sarunu" varoņi. Viņu vadībā iepriekšējo, 2007./2008. gada, krīzi piedzīvojām ar ļoti smagu turbulenci un drausmīgi cietu piezemēšanos. Ir 2017. gads, un mēs atkal pamazām, bet nenovēršami ielidojam turbulences zonā. Laiks piesprādzēties. "Zelta" izpletņi būs vien dažiem izredzētajiem. Tikai šoreiz izšķirsies jautājums par ilgtspējīgu nāciju.

Avoti:

1. "Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2012/2013. Ilgtspējīga nācija." Galv. red. Baiba Bela. Rīga: LU Sociālo un politisko pētījumu institūts, 2013. – 3. nodaļa, 46. lpp. – "Latvijas Ekonomikas ministrija ir aplēsusi (Pavļuts, 2012), ka jau 2017. gadā darbavietu skaits valstī pārsniegs darbaspējīgā vecumā esošo cilvēku skaitu, tātad ekonomikas attīstība kļūs atkarīga no imigrācijas."

2. Diena.lv – Rāvis: "Tā kā cilvēki no Latvijas aizbrauc, citiem jāatbrauc."

https://www.diena.lv/raksts/uznemeja-diena/razosana/ravis-ta-ka-cilveki-no-latvijas-aizbrauc-citiem-jaatbrauc-14174345

3. Kasjauns.lv – Rīgas viesnīcām katastrofāli trūkst darbinieku

"Palielinoties viesnīcu skaitam Rīgā, būs arvien sarežģītāk atrast kvalificētus darbiniekus, sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Jānis Pinnis."

http://jauns.lv/raksts/bizness/244357-rigas-viesnicam-katastrofali-trukst-darbinieku

4. LDDK eksperts Jānis Hermanis @J_Hermanis –

"Paaudze, kura nupat beidz/beigusi mācības un ienāk/ienākusi darba tirgū. No tās katrs piektais vairs nedzīvo Latvijā."

https://twitter.com/J_Hermanis/status/881481273088278529

5. Delfi.lv – Pēteris Strautiņš: Par tautsaimniecības nākotni tuvākajos gados

https://www.delfi.lv/news/comment/comment/peteris-strautins-par-tautsaimniecibas-nakotni-tuvakajos-gados.d?id=48978157

6. "Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2012/2013. Ilgtspējīga nācija." Galv. red. Baiba Bela. Rīga: LU Sociālo un politisko pētījumu institūts, 2013. – 3. nodaļa, 54. lpp. –

Ilmārs Mežs: "Sākot ar 2017. gadu, Latvijā būs jūtams darbaspēka trūkums, kas īpaši pastiprināsies pēc 2020. gada, līdz ar to ir sagaidāms, ka imigrācija būtiski pieaugs."

7. Diena.lv – Rāvis: "Tā kā cilvēki no Latvijas aizbrauc, citiem jāatbrauc."

https://www.diena.lv/raksts/uznemeja-diena/razosana/ravis-ta-ka-cilveki-no-latvijas-aizbrauc-citiem-jaatbrauc-14174345

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form