Otto Ozols: Ar labajām ziņām – uzmanīgi!
Foto: Privātais arhīvs

Nesen respektablais britu izdevums "The Economist" publicēja tabulu, kurā Latvija ierindojās cienījamajā sestajā vietā pasaulē dāsnāko valstu sarakstā attieksmē pret jaunajiem vecākiem. Tiesa, Igaunija, Lietuva un pat Bulgārija mūs ir apsteigušas - igauņi ir godpilnajā pirmajā vietā, bulgāri - otrajā, bet lietuvieši - trešajā. (1) Tomēr iekļūt "The Economist" slejās ar šādu rezultātu ir ļoti labi valsts kopējam tēlam un būtisks vēstījums investoriem. Tāpat tas ir iedrošinājums potenciālajiem vecākiem.

"The Economist" ir analizējis vecāku atbalsta programmas tūlīt pēc bērna piedzimšanas. Un šajā ziņā, Latvija uz kopējā fona, patiešām izskatās gana pieklājīgi ar savu bērnu kopšanas un vecāku pabalstu līdz gadam vai pusotram. Te gan, protams, jāatceras kopējā dzīves dārdzība un vidējās algas līmenis, no kura vecāku pabalsts tiek aprēķināts. Šajā ziņā Latvija nav "The Economist" tabulu virsotnēs. Tomēr kopumā valsts attieksme šajā posmā ir uz pareizā ceļa.

Tai pašā laikā ar šo labo ziņu ir jābūt ļoti uzmanīgiem un nevajag ļauties pāragrām gavilēm. Tikko Centrālā statistikas pārvalde ziņoja, ka šogad deviņos mēnešos Latvijas iedzīvotāju skaits, mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu, samazinājies par 4636 cilvēkiem. Tas ir neskatoties uz faktu, ka dzimstība kaut nedaudz, bet ir pieaugusi - 2016. gada deviņos mēnešos Latvijā reģistrēti 16 630 jaundzimušie, kas ir par 19 vairāk nekā 2015. gada attiecīgajā periodā. (2)

Labā ziņa ir tā, ka dzimstības rādītāji ir stabilizējušies un pat nedaudz pieauguši, tomēr draudīgā - dzimstības un mirstības bilance joprojām ir negatīva. Citiem vārdiem runājot - Latvija turpina novecot un izmirt. Tā tas ir bijis katru gadu jau kopš 1991. gada. Kopumā šādi 24 gadu laikā ir zaudēti apmēram 270 000 iedzīvotāji. Diemžēl, pie šiem zaudējumiem ir vēl jāpieskaita plašā emigrācija, kuru lēš apmēram 200 tūkstošu apmērā. Liela daļa no aizbraucējiem ir bijuši tieši jauni cilvēki, kas vēl vairāk padziļināja nākotnes problēmas.

Kopējā situācija šobrīd ir ļoti sarežģīta - tā dēvētā vecuma struktūra ir viena no vissliktākajām Eiropā. Jauno cilvēku skaits ir kritiski par mazu iepretim vecākajiem. Var gari un plaši analizēt - kāpēc tas tā ir noticis? Tomēr vissvarīgākais šobrīd ir skatīties uz nākotnes risinājumiem. Viens no visbiežāk dzirdētajiem apgalvojumiem ir, ka visa Eiropa noveco un izmirst un tā ir visu attīstīto valstu problēma - jo labklājīgāka valsts, jo dzimstība zemāka. Šis apgalvojums Eiropā nav pareizs - demogrāfiskās problēmas visdziļākās ir tieši Austrumeiropas valstīs. Citur, tieši bagātākajās valstīs situācija ir stabilāka. Vienīgais izņēmums starp "vecajām" Eiropas valstīm ir Vācija un arī, lielā mērā, bijušās Austrumvācijas dēļ.

Lielākā daļa Austrumeiropas valstu valdības šīs problēmas cenšas risināt tieši ar valsts atbalsta programmām jaunajiem vecākiem - tādēļ "The Economist" tabulas pirmajās rindās ir Igaunija, Bulgārija, Ungārija, Lietuva, Čehija, Slovākija un citas. Tāpēc Latvijas sestā vieta ir loģiska un pareiza. Protams, vēl labāk būtu, ja mēs būtu tuvāk tai pašai Igaunijai un Lietuvai. Jo mūsu situācija ir viena no visbīstamākajām.

Latvijā šobrīd ik pa brīdim dzirdams, ka dzimstība stabilizējas un pat pieaug un tas dod labas cerības nākotnei. Patiešām vidējais bērnu skaits ģimenē ir puslīdz cerīgs - no 1,6 līdz 1,7. Tas ir pieaugums no kādreiz bezcerīgā 1,1 - 1,2. Dzirdēts, ka tieši latviešu vidū dzimstība ir īpaši pieaugusi, it kā dzimstības rādītāji pārsnieguši mirstības. Te gan ir jābūt uzmanīgiem ar statistikas datiem - ir mainījušies nosacījumi, kā jaundzimušajiem reģistrēt tautību.

Tomēr šīs statistikas izcelšana ir amorāla - vai būtu jāpriecājas, ka citām Latvijas iedzīvotāju tautībām iet vēl sliktāk nekā latviešiem? Svarīgs ir katrs Latvijas iedzīvotājs! Katrā ziņā neviena statistika neliecina, ka tieši latviešu skaits būtu pieaudzis līdz minimālajam aizvietošanas līmenim - vidēji 2,2 - 2,4 bērniem ģimenē.

Piedevām šādam līmenim ir jābūt pie nulles emigrācijas līmeņa. Ja mazliet atkāpjas no sausās statistikas valodas, tad tālredzīgs ir apgalvojums, ka tautas nākotne sākās ar trešo bērnu ģimenē.

Nereti tiek apgalvots, ka demogrāfija ir nacionālās drošības jautājums. Tā ir taisnība, jo Latvijai patiešām tuvojas ļoti smaga demogrāfiskā bedre. Šobrīd darba tirgū, proti, par nākošajiem nodokļu maksātājiem gatavojas kļūt 90. gadu otrā pusē dzimušie. Ja 80. gadu beigās Latvijā piedzima apmēram 40 tūkstoši bērnu ik gadu, tad 90. gadu otrā pusē tas bija nokrities divkārtīgi līdz pat 20 tūkstošiem un pat mazāk. Tātad apmēram ap šo brīdi strādājošo, nodokļu maksātāju skaits sāks dramatiski samazināties. Attiecīgi divkārt samazinājies arī potenciālo jauno vecāku skaits.

Visprecīzākā ilustrācija jauno cilvēku skaita samazinājumam ir skolēnu skaita kritums skolās. Jau iepriekš par to rakstīju - 2000. gadā Latvijas skolās kopumā bija 344 tūkstošo skolnieku, bet 2015. gadā 1. septembrī viņu bija palicis vairs tikai 202 tūkstoši. Tātad kritums par 140 tūkstošiem jeb 40% piecpadsmit gadu laikā. (3)

Šāds jauno cilvēku trūkums valstī var izraisīt milzīgu spiedienu plašai durvju atvēršanai imigrantiem. Ar visām no tā izrietošajām sekām. Tieši tā kā tas notika Vācijā. Angelas Merkeles "atvērto durvju" politika nebija vienkārši vieglprātība, tas bija diezgan pamatīgs ekonomisko aprindu spiediens - tieši strādājošo, nodokļu maksātāju trūkuma dēļ. Lielā un spēcīgā Vācija ar to spēs tikt galā, bet kā būs ar Latviju?

Kādi ir risinājumi Latvijai? Lai viss neliktos tik drūmi, tad jāsaka, ka ir zināmas cerīgas notis. Gada sākumā jaunizveidotā Māra Kučinska valdība atsaucās Nacionālās apvienības aicinājumam izveidot īpašu Demogrāfijas lietu centru (DLC). Par tā vadītāju tika iecelts Saeimas deputāts Imants Parādnieks, kurš jau iepriekš bija aktīvi aizstāvējis jauno ģimeņu intereses. Jāatzīmē, ka šis centrs var kalpot par labo piemēru efektīvai politisko spēku sadarbībai. Tajā veiksmīgi un konstruktīvi sadarbojās gan ZZS kontrolētas Finanšu ministrijas, gan arī Vienotības atbildībā esošās Labklājības ministrijas speciālisti. Īpaši vērtējams arī Pārresoru koordinācijas centra ieguldījums.

Sākotnēji DLC ideju ierasti skeptiski vērtēja gan tradicionālie sociālo tīklu asprāši, gan arī demogrāfijas lietu speciālisti, kuri bēdīgas pieredzes mācīti nesteidzās noticēt solījumiem. Tomēr DLC paspēja izstrādāt un piedāvāt valdībai pārdomātu demogrāfijas atbalsta priekšlikumu paketi. Šobrīd Saeimā nākamā gada budžeta projektā jau ir iekļauti priekšlikumi gandrīz par 20 miljoniem eiro. Tāpat jāatceras, ka gada vidū tika nosargāta pirmā mājokļa programma. Šoreiz var droši teikt, ka Nacionālā apvienība ir turējusi solījumu vēlētājiem aktīvi cīnīties par jauno ģimeņu interesēm, arī premjers Māris Kučinskis, ZZS finanšu ministre Dana Reizniece - Ozola un Vienotības labklājības ministrs Jānis Reirs ir konstruktīvi iesaistījušies un izlēmīgi atbalstījuši. Tas viss liecina, ka augstākajā politiskajā līmenī attieksme ir sākusi mainīties.

Būtiski ir, lai DLC darbs turpinātos tikpat enerģiski un atbalsts būt vēl pārliecinošāks. Te ir jābūt pilnīgai visu politisko spēku sadarbībai, jo nākotnes satricinājumi skars visu valsti, nešķirojot pēc politiskās piederības.

Jāatceras, ka "The Economist" pētījums attiecas tikai uz laika posmu uzreiz pēc bērna piedzimšanas. Svarīgi, lai pilnvērtīgas atbalsta programmas būtu arī pēc tam. Īpaši tas attiecas uz bērnudārzu pieejamību, kas ir viens no vissvarīgākajiem uzdevumiem. Latvijā demogrāfiskās problēmas ir vienas no visdziļākajām Eiropā. Mēs arī skaitliski esam viena no vismazākajām nācijām. Atšķirībā no desmitu miljonu tautām, mums kritiskais brīdis ir daudz tuvāk. Patiesībā tas jau ir klāt. Tāpēc rīcībai ir jābūt daudz izlēmīgākai. Nākamgad valsts atbalsts pieaugs ģimenēm ar četriem un vairāk bērniem. Budžetā jāsniedz roka arī trīs bērnu ģimenēm. Nākotne sākas ar trešo. Latvijas valsts un tautas nākotne.

avoti:

1. "The Economist" - Which countries are most generous to new parents? http://www.economist.com/blogs/graphicdetail/2016/10/daily-chart-10?fsrc=scn%2Ffb%2Fte%2Fbl%2Fed%2Fwhichcountriesaremostgeneroustonewparents

2. DELFI/LETA "Latvijā iedzīvotāju kopskaits sarucis par 4636 cilvēkiem" https://m.delfi.lv/latvija/article.php?id=48067259

3. DELFI - Otto Ozols: Mans smagākais raksts beidzamajos gados https://www.delfi.lv/news/comment/comment/otto-ozols-mans-smagakais-raksts-beidzamajos-gados.d?id=46613213

Source

Tags

Finanšu ministrija Imants Parādnieks Labklājības ministrija Māris Kučinskis Otto Ozols
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form