Otto Ozols: Augstprātības un gļēvulības triumfs 'Rīga 2017'
Foto: Privātais arhīvs

Iespējams, ka Latvijas iedzīvotāji pamanīja, ka Rīgā septembra beigās notika augsta līmeņa Eiropas tukšrunātāju un gaisa sildītāju konference ar lepnu nosaukumu "Ikgadējais ārpolitikai un drošībai veltītais starptautiskais forums "Rīgas konference 2017"". Jāatzīst, ka šo rindu autors arī tur piedalījās un izmantoja iespēju bez maksas dzert kafiju un uzēst pīrādziņus. Atvainojos nodokļu maksātājiem. Iemesls, kādēļ apmeklēju šo konferenci, bija vienkāršs – vēlējos dzirdēt, cik daudz uzmanības tajā tiks veltīts šobrīd lielākajam Eiropas drošības satricinājumam - krīzei Katalonijā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Protams, ka aizkulisēs par to tika runāts un kādās diskusijās garāmejot pieminēts, bet oficiālajā programmā Katalonijas saspringtā situācija tika vienkārši ignorēta. Konferences mājaslapā Katalonija vai Spānija kā temats vispār nav pieminēta. (1)

Krievija, Ukraina, Ziemeļvalstis un daudz kas cits ir pieminēts, bet briestošā krīze Spānijā nav. Konferences rīkotāji bija nolēmuši izlikties, ka Katalonijā dzīvojošie 7,5 miljoni Eiropas iedzīvotāju un viņu samilzušās problēmas nav apspriešanas vērts temats. Te nav runa par to, ka konferences dalībniekiem vajadzētu atbalstīt vienu vai otru pusi, te ir runa, ka tā bija iepriekš paredzama krīze, kuru noteikti vajadzēja apspriest, jo tā šobrīd ir lielākais Eiropas drošības un stabilitātes satricinājums.

Kāds, iespējams, iebildīs, ka pasākuma rīkotāji, laicīgi plānojot konferenci, nevarēja paredzēt, ka notikumi attīstīsies tik smagi. Patiesībā tas, ka Katalonijā gaidāms referendums, bija zināms jau sen, un tikpat sen bija zināma Spānijas kategoriskā attieksme. Tas, ka krīzes iespējamība bija ļoti augsta, zinošiem ārpolitikas speciālistiem bija skaidri zināms ļoti laicīgi. Tātad ir divas iespējas – konferences rīkotāji apzināti nolēma ignorēt gaidāmo krīzi, vai arī viņi vienkārši ir nespējīgi kaut ko prognozēt un nav piemēroti saviem amatiem. Runa ir tieši par augstākajiem politiskajiem līderiem, kuri bija atbildīgi par konferences rīkošanu. Eiropā ir sākusies viena no smagākajām politiskajām un vērtību krīzēm, un Rīgas konference to būtībā ignorēja.

Ignorēšana turpinājās pat tad, kad visu nedēļu no Katalonijas tika saņemtas neskaitāmas satraucošas ziņas – Spānijas varasiestādes arestēja atšķirīgi domājošos politiķus, tiesāja viņus, uzbruka medijiem, tipogrāfijām, tika draudēts 700 no kopumā 900 pašvaldību vadītājiem. Katalonijā spriedze pieauga ar katru dienu, bet Rīgas konferences visaugstākā līmeņa diplomāti, valstu vadītāji to tik un tā turpināja ignorēt. Būtībā tā tika izdarīts milzīgs pakalpojums Krievijas propagandai – kamēr konferences dalībnieki ar gudru sejas izteiksmi gari un plaši apsprieda demokrātijas pārkāpumus, citādi domājošo vajāšanas Krievijā, tikmēr tieši tas pats tieši tajā pašā brīdī notika ES dalībvalstī – Spānijā. Nav šaubu, ka Krievijas propagandas dienesti tajā brīdī skaļi līksmoja. Bet kas viņiem dāvāja šo iespēju?

Punktu šim pasākumam, kas baisi sāka atgādināt kolektīvu farsu, pielika Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ar noslēguma runu. Tajā viņš uzsvēra: "Tomēr vienmēr jāatceras, ka abas – gan Atlantiskā kopiena, gan Eiropas Savienība – ir savienības, kas ir balstītas uz kopīgām vērtībām, kurās valda tiesiskums un cilvēktiesības." (2) Nākamajā dienā vienā no Atlantiskās kopienas un Eiropas Savienības dalībvalstīm cilvēktiesības tika burtiski atspārdītas ar kājām un stekiem. Visas pasaules acu priekšā.

Jāsaka, ka Latvijas ārlietu ministra un viņa ekspertu tuvredzība nav ne jaunums, ne pārsteigums. Jau iepriekš rakstīju, ka 2014. gada ārpolitikas ziņojumā Saeimā Rinkēvičs pilnībā ignorēja gaidāmo krīzes uzliesmojumu Ukrainā. (3) Tas uzliesmoja burtiski pāris mēnešus vēlāk. Tieši tāpat ārlietu ministrs "izcēlās" nākamā gada Saeimas ārpolitikas debatēs. 2015. gada ziņojumā, neilgi pirms iepriekš paredzamās katastrofālās migrantu krīzes, Rinkēviča runā par šo gaidāmo krīzi atkal nav ne vārda. Viņa ziņojumā vārdi "bēglis" vai "bēgļi" vispār nav atrodami. Nav un viss. (4) Vairāk par to jau rakstīju tepat "Delfi" slejās jau 2015. gadā. (5)

Atgriežoties pie pašreizējiem notikumiem – Katalonijā. Dienu pēc atspārdītā referenduma Katalonijā Latvijas ārlietu ministrs ar četrām rindkopām komentēja notikušo, aicinot abas puses "ievērot samērīgumu un proporcionalitāti savā rīcībā". Nav gan saprotams, kā tieši, – Spānijai savus paramilitāros policistus vajadzētu aicināt sist sievietes un sirmgalvjus mazliet maigāk, saudzīgāk?

Tomēr visapšaubāmākās bija citas rindkopas šajā paziņojumā, kas robežojās ar klaju sabiedrības maldināšanu. Ārlietu ministrija par Spāniju saka: "Tā ir demokrātiska, likuma varu respektējoša valsts, tās ieguldījums ES vērtību aizstāvēšanā pasaulē ir nenovērtējams." (6) Patiesībā Spānija pēdējos gados ir krietni sabotējusi un ignorējusi kopējo Eiropas drošības situāciju, un tās ieguldījums vērtību aizstāvēšanā ir, maigi izsakoties, pretrunīgs. Spānija gadiem ilgi savās Vidusjūras ostās devusi patvērumu Krievijas kara flotei.

Tā tas turpinājies arī pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2014. gadā. Kremļa karakuģi, tostarp Baltijas jūras karaflotes, Spānijas ostās uzpildījuši degvielu, dzeramo ūdeni un pārtiku. Piemēram, 2015. gadā Krievijas mediji ziņoja, ka Spānijas ostās piestājis kara kuģis "Jaroslov Mudrij" no Baltijas jūras pa ceļam uz manevriem Vidusjūrā. (7) Tas notika tieši tai laikā, kad bija vissaspringtākā situācija pie Baltijas valstu robežām. Kamēr mēs gatavojamies atvairīt agresora uzbrukumu, Spānija Vidusjūrā ar Krievijas militāristiem draudzīgi tirgojas. Nauda nesmird – nudien!

Tāpat nav noslēpums, ka Krievijas kara flote devās pa tiešo no Spānijas ostām atbalstīt Sīrijas diktatora režīmu, kas nekādi nemazināja kopējo spriedzi un nevairoja Eiropas vērtību stiprināšanu. Līdzīgas draudzīgas vizītes Spānijas ostās notika visu 2014., 2015. un 2016. gadu. Tika uzpildītas Krievijas zemūdenes, spiegu kuģi un citi Putina "miera simboli". Rinkēvičs par to visu ļoti labi zināja, bet tik un tā Ārlietu ministrija klaji meloja par Spānijas nenovērtējamo ieguldījumu ES vērtību aizstāvēšanā.

Eiropa šodien ir saskārusies ar vienu no vislielākajām politiskajām un vērtību krīzēm 21. gadsimtā. Ar nožēlu jākonstatē, ka Rīgas konferencē tas tika demonstratīvi ignorēts. Kopumā šobrīd Eiropas Savienības līderi ar savu tuvredzību un gļēvumu – par prieku Putinam – ir pašrocīgi iešāvuši sev kājā. Mazākais, ka viņi to izdarījuši paši sev, briesmīgākais ir tas, ka apkaunota un ievainota ir ticība Eiropas idejai, Eiropas Savienībai kā demokrātisko vērtību un ideālu sargātājai.

Es patiešām nezinu, kā iztulkot slaveno somu vārdu "sisu", bet pilnīgi droši varu apgalvot, ka šī īpašība nepiemīt ne Latvijas ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam, ne arī citiem Eiropas pašreizējiem vadītājiem un pusvadītājiem. Ar "sisu" drošsirdīgie somi uzvarēja pašu ļaunāko izaicinājumu. Šobrīd "sisu" gars ir katalāņiem, kuri tiek publiski sisti, bet neatkāpjas, aizstāvot savas demokrātiskās tiesības. Būtībā katalāņi ir palikuši vieni paši – nodoti, kā reiz tika nodoti somi.

Gandrīz katrai tautai ceļš uz neatkarīgu valsti ir garš un grūts. Katalāņi to ir gājuši vismaz 300 gadus. Vēsturisko iespēju logi tiek dāvāti ārkārtīgi reti, un šī ir labākā katalāņu iespēja daudzu gadsimtu laikā. Vai latvieši līdzīgā situācijā laistu garām vēsturisko iespēju? Tieši tāpat latviešiem, visiem eiropiešiem ir vērts padomāt, vai pašreizējie Eiropas līderi ir spējīgi pienācīgi rūpēties par Eiropas drošību, stabilitāti un ar godu nosargāt pašu sludinātās demokrātiskās vērtības. Vai mēs varam uzticēt Latvijas nākotni un drošību politiķiem, kuri nespēj paredzēt krīzes un reālpolitiski nodod pašu sludinātās vērtības?

Avoti:

1. The Riga Conference programme

https://www.rigaconference.lv/uploads/files/Programme-of-The-Riga-Conference-En.pdf

2. Edgars Rinkēvičs: "Rīgas konference ir ikgadēja globālās un reģionālās drošības un ekonomikas veselības pārbaude. (..) Neraugoties uz skepticismu un pesimismu, kas pastāv, un rietumnieciskai kultūrai piemītošo kritiku pret visu, ir iespējas un var strādāt labākas sabiedrības labā. Tomēr vienmēr jāatceras, ka abas – gan Atlantiskā kopiena, gan Eiropas Savienība – ir savienības, kas ir balstītas uz kopīgām vērtībām, kurās valda tiesiskums un cilvēktiesības."

http://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/57972-edgars-rinkevics-rigas-konference-ir-ikgadeja-globalas-un-regionalas-drosibas-un-ekonomikas-veselibas-parbaude

3. 2014. gada ārlietu ministra ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos

http://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/35300-arlietu-ministra-ikgadejais-zinojums-par-paveikto-un-iecereto-darbibu-valsts-arpolitika-un-eiropas-savienibas-jautajumos-25823-lv

4. 2015. Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča uzruna Saeimas ārpolitikas debatēs

http://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/runas-raksti-intervijas-prese/44355-arlietu-ministra-edgara-rinkevica-uzruna-saeimas-arpolitikas-debates-22-01-2015

5. Otto Ozols: Vai ministrs Edgars Rinkēvičs apdraud valsts drošību?

https://www.delfi.lv/news/comment/comment/otto-ozols-vai-ministrs-edgars-rinkevics-apdraud-valsts-drosibu.d?id=46584821

6. Ārlietu ministrijas nostāja par notikumiem Spānijā, Katalonijas autonomajā apgabalā

http://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/57978-arliarlietu-ministrijas-nostaja-par-notikumiem-spanija-katalonijas-autonomaja-apgabala

7. Корабль ВМФ РФ "Ярослав Мудрый" направляется в испанский порт Сеута

https://ria.ru/defense_safety/20150203/1045710842.html

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Otto Ozols
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form