Otto Ozols: Baisi smiekli LR1 tiešraidē par valdības veidotāju tikumiem
Foto: Publicitātes foto

Tas bija ļoti nepatīkams un skumjš mirklis "Latvijas Radio" rīkotajā diskusijā pagājušā gadā 17. decembrī. Raidījumā "Krustpunktā", diskutējot par jaunas valdības veidošanu, kādā mirklī diskusijas dalībnieki sāka skaļi smieties. Jautrības iemesls bija mans pieņēmums, ka varbūt Laimdotas Straujumas valdība krita tādēļ, ka netika pildīti 2014. gada valdības deklarācijā solītie darbi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ziņu aģentūras LETA žurnāliste Alīna Lastovska retoriski pārjautāja - "(Vai) parasti deklarācijas tiek izpildītas?" - Un pārējie diskusijas dalībnieki - Ojārs Skudra - LU asociētais profesors, politologs, Filips Rajevskis - politologs un sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" konsultants, Ralfs Vīlands - komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciālists un raidījuma vadītājs Aidis Tomsons - sāka skaļi smieties. Profesors Skudra vēl uzjautrināts piebilda - "Mums (Latvijā) ir tik daudz valdību ar izpildītām deklarācijām kā nevienam!" (1)

Ne tik daudz paši smiekli, cik situācija ir baisa - lielās politikas pazinēji valdības deklarācijas, proti, valdību un Ministru prezidentu solījumu Saeimai par veicamajiem darbiem, uzskata par nenopietnu, smieklīgu dokumentu. Tas izrādās esot formāls papīrs, kas nav un nevar būt par iemeslu valdības krišanai. Tātad Ministru prezidenta, pašu ministru, valdošās koalīcijas solījumi nav vairāk kā aprakstītā papīra vērti?

Vai patiešām ir tik traki? Kā tad ar solījumiem veicās 2014. gada novembrī Laimdotas Straujumas otro reizi apstiprinātai valdībai? Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) eksperts Jānis Hermanis īsi atzīmēja Straujuma valdības deklarācijas ievadā pieminētos izdarītos un neizdarītos darbus.

Valdības deklarācijā rakstīts (2):

Mēs apņemamies strādāt, lai nodrošinātu NAP2020 rādītāju sasniegšanu, tajā skaitā:

- Vidējais ikgadējais IKP pieaugums uz vienu iedzīvotāju turpmākajos trijos gados sasniegs piecus procentus;

Rezultāts - IKP uz iedzīvotāju 2014./2013.g.: salīdzināmās cenās +3,3%, faktiskās cenās +4,6%.

- Virzīsimies uz to, lai iedzīvotāju dabiskais pieaugums 2020. gadā sasniegtu pozitīvu vērtību;

Rezultāts. - Neuzlabojās. Papildinot Hermani - dzimstības pieaugums atkal apstājies, buksē. Mirušo skaits joprojām krietni pārsniedz jaundzimušo skaitu - 2015. gadā par apmēram 7000. Latvijā joprojām dzimstības dabīgā pieauguma ziņā ir vienā no pēdējā vietām visā ES. (Piemēram Somijā, faktiski nevienu gadu mirušo skaits nav bijis lielāks par jaundzimušo. Izņemot kara gadus - 1918. un 1940.(3)). Latvija šādi zaudē vairākus tūkstošos cilvēku katru gadu bez pārtraukuma jau kopš 1991. gada.)

- Samazināsies ienākumu nevienlīdzība, summārajam ienākumu nevienlīdzības S80/S20 indeksam 2017. gadā sasniedzot 5,4;

Rezultāts - neuzlabojās.

- Palielināsies nodarbinātības līmenis, 2017. gadā sasniedzot 73% iedzīvotāju vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem;

Rezultāts - uzlabojās.

- Darbaspēka produktivitāte apstrādes rūpniecībā uz vienu nodarbināto 2017. gadā sasniegs 24 tūkst. euro faktiskajās cenās;

Rezultāts - neuzlabojās.

- Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā 2017. gadā sasniegs 1,2 % no iekšzemes kopprodukta;

Rezultāts - neuzlabojās.

- Izglītojamo proporcija profesionālās izglītības programmās pēc pamatizglītības ieguves 2017. gadā sasniegs 45 %;

Rezultāts - uzlabojās.

- Dabas resursu izmantošanas produktivitāte 2017. gadā pieaugs līdz 540 eiro uz vienu resursu tonnu;

Rezultāts - neuzlabojās.

- Nabadzības riska indekss ģimenēs ar trim un vairāk apgādībā esošiem bērniem 2017. gadā samazināsies līdz 30 %;

Rezultāts - LDDK eksperts norāda, ka situācija uzlabojās. Tomēr no savas puses varu piebilst, ka tas nav valdības nopelns. Tas noticis nevis šo ģimeņu labklājības pieauguma, bet nepiemērotās, mainītās metodoloģijas dēļ, kur tiek pieņemts, ka bērns patērē tikai 0,3 no "pirmā pieaugušā". Šī metodoloģija rāda, ka vientuļo vīriešu nabadzības riski it kā ir dramatiski pieauguši un pat apsteiguši daudzbērnu ģimeņu nabadzības riskus. Tomēr tas neatspoguļo reālo situāciju, jo šāda metadoloģija piemērota attīstīto Eiropas valstu standartiem, kas Latvijas gadījumā tikai sagroza patieso ainu un maldina sabiedrību.

Faktiskā situācijā ir cita - 2015. gada aprīlī laikraksts "Dienas Bizness", balstoties uz "Eurostats" datiem norādīja - "Ja Eiropas Savienībā vidēji 27,7% bērnu, kuri jaunāki par 18 gadiem, ir pakļauti nabadzības riskam vai sociālajai atstumtībai, tad Latvijā tie ir 38,4% un sliktāka situācija ir vienīgi tādās valstīs kā Bulgārija, Ungārija un Rumānija. Savukārt nabadzības riskam Latvijā ir pakļauts gandrīz katrs ceturtais bērns. Ja salīdzina Latvijas rādītājus ar kaimiņvalstīm, redzams, ka Lietuvā rādītāji ir nedaudz labāki, savukārt Igaunijā situācija ir pat labāka nekā vidēji ES, attiecīgi nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauti tikai 22,3% bērnu." (4)

Pēc ANO Starptautiskā Bērnu fonda jeb UNICEF datiem Latvija ir bēdīgajā otrajā vietā (!) starp pasaules attīstītajām valstīm bērnu sociālās atstumtības ziņā. (Latvia - 38% of childern living in households earning less than 60 percent of the median income). Iespējams, tādēļ, lai labotu šo apkaunojošo situāciju, valdības deklarācijā sadaļā 'Demogrāfija" bija rakstīts - "Veidosim Latviju par ģimenēm un bērniem draudzīgāko valsti".

Tomēr valdības un Saeimas pieņemtajā 2016. gada budžetā par šo apņemšanos neliecina gandrīz nekas! Tajā pašā sadaļa bija ierakstīta vēl šāda apņemšanās - "Būtiski paplašināsim valsts atbalstu daudzbērnu ģimenēm (medicīnas pakalpojumus, ģimenes valsts pabalstus, atlaides, u.c.) ieviešot īpašu "trešā bērna" politiku." Atkal nekā! Protams, ja par "būtiski" neuzskata nožēlojamos 2,30 eiro nodokļu atvieglojumus par bērnu.

Premjerministre, Finanšu, Labklājības, Ekonomikas un citu ministriju augstākie ierēdņi burtiski spītējot un ignorējot starptautisko organizāciju brīdinājumus sabotēja jelkādu nopietnu atbalstu ģimenēm ar bērniem. Pierādījumi redzami 2016. gada viņu sagatavotajā un Saeimas pieņemtajā valsts budžetā. Ministriem - tas ir politiskās atbildības jautājums. Ierēdņiem - tā jau ir profesionālās atbilstības lieta. Tik nopietnu valsts nākotnes apdraudējuma izglītoti, patiesi profesionāļi nevarēja un nedrīkstēja atļauties ignorēt. Demogrāfiskā katastrofa tas nav tikai Latvijas tautas nākotnes jautājums. Jāatgādina, ka tā ir arī ārkārtīgi smaga politiska un ekonomiska problēma, kuras sekas piedzīvosim jau pavisam drīz. Tas ir arī viens no lielākajiem nacionālās drošības apdraudējumiem.

Demogrāfs Ilmārs Mežs, raksturojot situāciju ar valdības deklarāciju, pievienojās radioraidījuma ekspertu vērtējumam, viņš norādīja: "Ir brīnišķīga valdības deklarācija, bet tajā jābūt punktam, ka ir apņemšanās to pildīt. Vairums ne tikai netika pildīti, bet bail teikt šo vārdu - netika domāts pildīt".

Tādēļ ar jauno valdību varētu ieviest jaunu tradīciju. Valdības vadītājs papildus deklarācijai nosauc desmit darbus, kurus apņemas paveikt līdz gada beigām. Tādus pašus - precīzus un izmērāmus desmit darbus jānosauc arī katram ministram. Gada nogalē Ministru prezidents neuzstājās ar kārtējo birokrātiskās prozas lasījumu jeb salkano svētku apsveikumu, bet gan atskaitās sabiedrībai par paveikto. Ja līdzīgi šai deklarācijai, vairums darbu, apņemšanās nav izpildītas, tad amatu jāatstāj. Un atkal precīzi tāpat ar katru ministru. Bez žēlastības! Ministru kabinets nevar un nedrīkst būt nespējnieku patversme.

Arī veidojot jauno valdību ir līdzīgi jāvērtē katra iepriekšējās valdības ministra paveiktais, saskaņā ar to pašu valdības deklarāciju. Ja nav pildīts deklarācijā solītais, tad jaunajā valdībā šim ministram nav jābūt. Katrai neizdarībai pretī ir konkrēta ministra vārds un uzvārds. Tautai ir tiesības zināt savus varoņus! Pirms jaunās valdības apstiprināšanas valdības vadītājam un katram ministram jānosauc 10 svarīgāko darbu saraksts. Tas katra gada beigās ļaus daudz precīzāk noteikt ministru sekmību vai nesekmību.

Avoti:

1. Latvijas Radio arhīvs. Raidījumā "Krustpunktā" 2015. gada 17. decembra raidījums (15'50")

http://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/60709/eksperti-jautajums-par-nakamo-valdibu-ir-ari-jautajums-/

2. Deklarācija par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību. 2014. gada novembris.

http://www.la.lv/wp-content/uploads/2014/11/05_deklaracija.pdf

3. Demographics of Finland. (Wikipedia avots, bet saskan ar Somijas valdības oficiālajiem)

https://en.wikipedia.org/wiki/Demographics_of_Finland

3. Dienas Bizness: Latvijā nabadzības risks lielāks nekā vidēji Eiropā; visvairāk tam pakļauti bērni

http://www.db.lv/citas-zinas/latvija-nabadzibas-risks-lielaks-neka-videji-eiropa-visvairak-tam-paklauti-berni-430295

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form