Februārī par politiskajiem partneriem sevi izsludināja Mārtiņš Bondars no Latvijas Reģionu apvienības un Juris Pūce no partijas "Latvijas attīstībai." Vai viņi būs labāki par Nilu Ušakovu un Andri Ameriku?
Vēlētājiem ir svarīgi atcerēties dažus būtiskus faktus gan par Bondaru, gan Pūci. Vispirms par Latvijas reģionu alianses līdera Mārtiņa Bondara vienu no dzīves posmiem. Politiskajā vidē viņš ienāca 90. gadu beigās kā toreizējā Ministru prezidenta Viļa Krištopāna biroja vadītājs. Pēc tam vairākus gadus vadīja prezidentes Vairas Vīķes - Freibergas kanceleju. 2006. gadā Bondars pieņēma jaunu piedāvājumu - kļuva par "Latvijas Krājbanka" valdes priekšsēdētāju.
Tas notiek drīz pēc tam, kad Krājbankā faktisko kontroli iegūst nu jau bēdīgi slavenais Krievijas baņķieris Vladimirs Antonovs ar biedriem. Stratēģiski ļoti labi saprotams, kāpēc viņiem bija nepieciešams tāds vadītājs, kā Mārtiņš Bondars. Lai iegūtu klientu - lielu un mazu, privātpersonu, valsts un pašvaldību uzņēmumu uzticību - bankas vadībā nepieciešama sabiedrībā labi zināma, uzticību raisoša personība. Bijušais prezidentes Vairas Vīķes - Freibergas kancelejas vadītājs, labi izglītotais Mārtiņš Bondars bija ideāla persona šādiem mērķiem. Bondara reputācija, sakari un zināšanas piesaista Antonova kontrolē esošajai bankai milzīgas summas. Kas vēlāk izrādās liktenīgi daudziem noguldītājiem, kontu īpašniekiem.
Tiesa, Bondars amatu pamet 2009. gadā un, kā pats apgalvo, tajā brīdi bankā viss bija kārtībā. Tomēr pēc diviem gadiem izrādās, ka bankas īpašnieki to ir mērķtiecīgi iztukšojuši. 2016. gadā Anglijas Augstākā tiesa pasludināja spriedumu, atzīstot "Latvijas Krājbankas" faktisko vairākuma akcionāru un bijušo padomes locekli Vladimiru Antonovu par vainīgu zaudējumu nodarīšanā bankai, kas radušies noteiktu bankas veikto darījumu rezultātā. Bankai ir nodarīti zaudējumi 60 miljonu eiro un 30 miljonu ASV dolāru apmērā.
Bondara politiskais partneris - partijas "Latvijas attīstībai" līderis Juris Pūce politiskajā elitē nonāca 2010. gadā, kļūdams par Vienotības atbildībā esošās Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru. Iespējams, ka to sekmēja toreiz par Vienotības "kasieri" uzskatītais viņa līdzgaitnieks Edgars Jaunups. Ar viņu saistītais sporta klubs, pēc Vienotības nākšanas pie varas sāka saņemt no valsts uzņēmumiem - "LDz Kargo", "Latvijas Valsts meži" milzīgas summas.
Sagadīšanās vai kādu citu iemeslu dēļ, ar Ekonomiskas ministrijas pasūtījumiem, tieši vai netieši, saistītie uzņēmumi pēkšņi sāka plaši atbalstīt arī Jūra Pūces sievas vadīto biedrību "Ascendum." Biedrības oficiālie mērķi ir "veicināt Latvijas augšupeju - ekonomisko, garīgo un sociālo - mērķtiecīgi atbalstot kultūru, zinātni, izglītību un pilsonisko sabiedrību." Starp ziedotājiem bija arī ātro kredītu uzņēmums "4finance", būvkompānijas "Arčers", "Re&Re", pat Andris Ameriks un citi.
2013. gadā pēc Zolitūdes traģēdijas, kad atklājās, ka tajā iesaistīta arī būvkompānija "Re&Re", Pūce, pēc ilgstošas kritikas medijos, atkāpās no amata. Vēlāk viņš vērsās pie KNAB ar lūgumu vērtēt, vai minēto apstākļu dēļ ir pārkāpis likumu, un saņēma vērtējumu, ka likuma pārkāpuma nav. Kā jau tas Latvijā mēdz būt, Korupcijas apkarošanas un novēršanas birojs nespēja saskatīt nekādu aizdomu ēnu tur, kur citi norādīja uz plašām un sazarotām politiskās korupcijas shēmām.
Šobrīd mēs nezinām, vai Mārtiņš Bondars reiz, piekrizdams sadarboties, ar Vladimiru Antonovu līdz galam izvērtēja iespējamos riskus un apdraudējumus. Tomēr labi izglītots, finanšu un politikas pasauli zinošs cilvēks varēja vismaz nojaust, kas slēpjas aiz Antonova biznesa impērijas. Šobrīd viņš ir izvēlējies sadarboties ar Juri Pūci, kuru pavada līdzīgas aizdomu ēnas un personāži.
Vai arī Mārtiņš Bondars, būdams pie pilna prāta un saprašanas, ne pirmo dienu politikā mēģinās vēlētājiem paskaidrot, ka neko nezina, nenojauš par Pūces un Jaunupa grupējuma naudas slaukšanas shēmām?
Bondars aicina vēlētājus iet pāri laipai ar aizsietām acīm.