Tas turpinās - gandrīz katru manu viedokļrakstu pilnībā vai daļēji iztulko kāds krievu valodas medijs. Tā tas noticis arī ar pagājušās trešdienas rakstu "Hibrīdkarš ir karš. Bumbas virs Latvijas". (1) Protams, varēju tikai minēt, kāpēc viņi tā rīkojās? Pazīstami neesam un atļauju arī neprasa. Tomēr pie pēdējā tulkojuma portālā press.lv parādījās redakcijas skaidrojums.
Krievu valodas portāla redakcija paskaidro: "Kāpēc mēs jums šo visu tulkojam? Tādēļ, lai jūs vēlreiz pārliecinātos, kā vainas dēļ valsts nonākusi dziļā pakaļā. (oriģinālajā krievu tekstā ir izmantots cits, rupjāks vārds). Tātad: ...." Tālāk krievu portāls pārstāsta rakstā teikto: (Latvijā ir) pamatīgi ielaista demogrāfija, milzīga vilcināšanās ar aizsardzības finansējumu, farss ar korupcijas apkarošanu, ilgstoši nesakārtota tieslietu nozare, Krievijas propagandas netraucēta plosīšanās un daudzas citas problēmas. Katra no tām var izrādīties liktenīga valsts un tautas nākotnei. Tas viss ir rezultāts karam, īstam un nežēlīgam karam pret Latviju."
Tālāk redakcijas pārstāvis mazliet vienkāršo raksta pamatdomu un ironiski paskaidro: "(Otto Ozols nedomā, ka šo problēmu iemesls ir varas) pārmērīgs cinisms, bezkaunīga zagšana un politiskās elites absolūta nospļaušanās par tautas interesēm. Vainīga ir Krievija." (2)
Kāpēc jārunā par šo, pirmajā mirklī salīdzinoši sīko ņemšanos un matu skaldīšanu vispārējā informācijas jūrā? Tāpēc, ka šis ir piemērs Kremļa propagandistu stratēģijai, kura visdrīzākais uzņems apgriezienus. Lielais mērķis varētu būt veicināt vispārēju vilšanos Latvijas politiskajā sistēmā, valstī kopumā un nobruģēt ceļu uz uzvaru prokremliskajai "Saskaņai" nākamajās vēlēšanās. Mehānisms ir skaidrs - izmantot latviski rakstošo autoru, mediju kritiskos rakstus par pašreizējo situāciju Latvijā. Tālāk norādīt, ka visas nepatikšanas ir valdošās elites 25 gadu darba rezultāts. Atsaucoties uz latviski rakstošajiem medijiem, var droši apgalvot, ka to atzīst arī latvieši paši. Un, šī elite, protams, ir bijusi prorietumnieciski un pretkrieviski orientētā.
Tā sabiedrības apziņā tiek iestādīta doma, ka novēršanās no Krievijas ir bijusi kļūda, tāpat, kā akla uzticēšanās Eiropai un Rietumu vērtībām vispār. Šāda rīcība ir ļoti smalki Krievijas propagandistu slazdi. Tagad, uzrakstot jebkuru kritiskāku rakstu par situāciju valstī, sanāk nevilšus liet ūdeni uz Krievijas propagandas dzirnavām.
Vai tas tagad nozīmē, ka būtu jāpārtrauc kritizēt valdību un parlamentu vai jādara to maigi, samta cimdos? Nē. Jo valstis, kurās mediji nekritizē politiķus agri vai vēl pārvēršas par stagnējošo Padomju savienību vai Ziemeļkoreju. Patiesībā attīstītās demokrātiskās valstīs politiķus kritizē daudz asāk un nesaudzīgāk nekā Latvijā. Ja mēs vēlamies būt attīstīta demokrātiska valsts, tad politiķus jāturpina pamatoti kritizēt.
Tagad jebkurš puslīdz atbildīgs apskatnieks nonāk, šaha valodā runājot, pata situācijā - ej kur gribi, nepatikšanas būs tā vai tā. Kritizē valdību - piespēlē Krievijas interesēm, nekritizē - veicini politiķu bezatbildību. Vienīgā cerība ir uz lasītājiem, kuri domāšanas procesā lieto galvu. Tomēr jāatzīst un daudzi lasītāji pamatoti norāda, ka patiešām vainot visās nelaimēs Krieviju ir muļķīgi un biedēt ar Krieviju arī kļūst apnicīgi.
Tomēr pirms mēs beram paši sev uz galvas kritikas pelnus, der pajautāt vai patiešām esam tālu tikuši no tās pašas Krievijas? Kaut gan pareizāk būtu teikt - vai esam tikuši projām no Padomju Savienības un sociālantropologa Roberta Ķīļa nesen pieminētā padomju cilvēka - "homo sovieticus?"
Viņš pavisam nesen ļoti pamatoti norādīja, ka Latvijas pašreizējās problēmas sakņojas faktā, ka valstī deviņdesmitajos pie varas nāca "homo sovieticus" un viņi ir pie stūres vēl tagad. Nesenā Delfi intervijā tiek citēta Ķīļa doma, ka pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā pie varas nonāca cilvēki vecumā pēc 40. Viņi, kaut arī iestājās par Latvijas atmodu un neatkarību, sliktiem vārdiem pieminēja padomju laiku, taču paši bija pilnvērtīgs šī laika produkts, tādi "homo sovieticus" līdz kaulu smadzenēm – viņi tajā sistēmā izauga, beidza skolu, augstskolu, izgāja darba dalīšanu, spēra pirmos soļus pa karjeras kāpnēm, dzemdēja bērnus... un līdz šim šie padomju sistēmā rūdītie cilvēki vada tautu. (3)
Piebalsojot Ķīļa atziņām, jānorāda, ka okupācija nenozīmēja tikai izpostītu un degradētu valsts tautsaimniecību. Padomju režīms būtībā, īpaši beigu fāzē bija stagnātisks, cinisks, korumpēts un zaglīgs. Cilvēki, kuri šādā sistēmā jutās ērti un labi, bija visīstākie "homo sovieticus". Ja rūpīgāk apskatās uz Latvijas pēdējo 25 gadu patiešām valdošo eliti, tad redzam, ka ļoti liela un nereti izšķiroša loma bijusi šiem padomju sistēmas darboņiem. Nebūs pārspīlēti teikts, ka Latvijā joprojām dzīvo un uzvar 1940. gadā ar tankiem atvestās "tradīcijas un tikumi" - dubultmorāle, melošana, zagšana un ciniska attieksme pret sabiedrību.
Vēl krievvalodīgajos medijos bieži var lasīt, ka pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā ir izveidojies milzīga demogrāfiskā bedre un notikusi šausmīga tautas izmiršana un tikpat postoša ekonomiskā emigrācija. Pavirši skatoties uz skaitļiem un laika posmu, šiem apgalvojumiem var piekrist. Tāpat nenoliedzami, ka arī valdošā elite ir lielā mērā vainojama pie šīm problēmām. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka šo pašu eliti lielā mērā veidoja minētie "homo sovieticus" ar visām savām dziļi iesakņotajām tradīcijām un domāšanas veidu. Būtībā ar padomju okupāciju ievazātās tradīcijas nekur nav pazudušas - tās ir transformējušās, pielāgojušās un turpinājušas plaukt.
Runājot par milzīgo demogrāfijas bedri, ir jāspēj dziļāk analizēt tās iemeslus. Lielākais un postošākais dzimstības kritums Latvijā bija vērojams pagājušā gadsimta 90. gados. Tas ļoti lielā mērā saistāms ar ekonomikas sabrukumu, šoku, kas izveidojās pēc PSRS režīma faktiskā bankrota. Okupācijas sekas bija faktiski sagrauta Latvijas tautsaimniecība un sociālā aizsardzības sistēma. Atkopšanās pēc šoka bija ilga un grūta un straujas dzimstības kritums lielā mērā ir rezultāts šim smagajam pārejas periodam. Protams, nenoliedzami, ka pie varas esošā elite ilgstoši nepievērsa uzmanību šīs problēmas dziļumam un postošajām sekām.
Runājot par masveida emigrāciju uz Rietumiem pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, tam arī iemesli ir meklējami tālākā vēsturē. Krievijas propagandas mašinērijai, protams, ir viegli vainot neatkarīgās Latvijas politisko eliti un Rietumus kopumā. Nevar noliegt, ka daļa patiesības šajos apgalvojumos ir. Tomēr der atcerēties, ka masveida emigrāciju veicinājusi arī milzīgās dzīves līmeņa, sociālās aizsardzības plaisas. Pirms 1940. gada okupācijas Latvija savā attīstībā bija apmēram Dānijas un Somijas līmenī. Pēc piecdesmit okupācijas gadiem Latvijas atpalicība no šīm valstīm bija graujoša. Protams, vēlāk, kad Latvijā iebrauca smagās pārkarsētas ekonomikas grāvjos, vecākās ES dalībvalstis izrādījās glābiņš, kurp patverties bezdarba un kredītu slazdos iekritušajiem Latvijas pilsoņiem. Tikai der atcerēties, kurš vadīja Latviju šajā postošajā laikā - viens no redzamākajiem jaunās paaudzes "homo sovieticus", vislielākā "homo sovieticus" Vladimira Putina personīgs draugs, pašreizējais "Gazprom" vasalis Latvijā - Aigars Kalvītis. Viņš gan nav tipisks padomietis, drīzāk viņu uzcītīgs skolnieks un sekotājs.
Pašreizējo situāciju Latvijā nekādi nevar apskatīt atrauti no senākas un plašākas vēstures - dziļās sasaites ar Padomju Savienību, par kuras mantinieci pieteikusies Krievija. Protams, sauklis "krievi nāk" ir vulgārs un nodrillēts. Tomēr, ko nozīmē atgriešanās Krievijas ietekmes orbītā, to skaidri parāda Ukrainas skumjais liktenis. Pat Krievijas prezidents Putins bija spiests atzīt, ka viņa atbalstītais, bijušais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs valsti bija novedis līdz ārprātīgam korupcijas un nabadzības līmenim.
Brīdī, kad Janukovičs glābiņu meklēdams gribēja noslēgt asociācijas un tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību, Putins piedraudēja ar ekonomiskajām sankcijām un Janukovičs pakļāvās šantāžai. Tas faktiski detonēja milzīgu politisko krīzi, kas vēlāk pārauga asiņainā konfliktā ar to pašu Krieviju. Protams, varam nešaubīties, ko šajā krīzē vaino Krievijas mediji. Protams, vietējo korumpēto eliti un tos pašus Rietumus. Ko gan citu? Bet iemesli ir daudz dziļāki un meklējami Ukrainas vēsturiski smagajā sasaistē ar Putina režīma atdzemdināto Padomiju.
Nevar apgalvot, ka Latvijas dalība Eiropas Savienībā ir bijusi rozēm kaisīta. Nevar visās Latvijas problēmās vainot Krieviju. Tomēr jāspēj skaidri saprast, ka atgriešanās "homo sovieticus" dzimtenes apskāvienos ir ceļš uz nekurieni. To skaidri apliecina pašu vēsturiskā pieredze un arī pašreizējā situācija Ukrainā. Latvijai ir jādara viss, lai tiktu ārā no "homo sovieticus" politiķu paaudzes, viņu apjūsmotājiem un sekotājiem.
avoti:
1. Hibrīdkarš ir karš. Bumbas virs Latvijas
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/otto-ozols-hibridkars-ir-kars-bumbas-virs-latvijas.d?id=48298709
2. Комментарий press.lv: "Собственно, для чего мы вам всё это переводим? Для того, чтобы вы еще раз убедились, по чьей вине страна оказалась в глубокой... дирсе. Итак:"
Отто Озолс: у России появился инструмент сокрушения Латвии в гибридной войне http://www.press.lv/post/otto-ozols-gibridnaya-vojna-dokatitsya-i-do-latvii/
3. Spalvas putēs. Roberts Ķīlis par to, kas izjauks 'krievu estrādi' Latvijas politikā.
http://www.delfi.lv/news/national/politics/spalvas-putes-roberts-kilis-par-to-kas-izjauks-krievu-estradi-latvijas-politika.d?id=48306889