Neskatoties uz dažādiem politiskajiem un ekonomiskajiem satricinājumiem, Somijā vairāk kā simts gadu laikā tikai divreiz (!) mirušo skaits pārsniedzis jaundzimušo skaitu - 1918. un 1940. gadā. Somijā bērnu un ģimeņu atbalstam vienmēr ir bijusi pievērsta īpaša uzmanība. Atgādinu, ka runa ir par valsti, kura par spīti smagajām problēmām 20. gadsimtā, ir spējusi kļūt par vienu no konkurētspējīgākajām ekonomikām pasaulē.
Igaunijā situācija nav bijusi tik laba - 90. gados tā bija gandrīz tikpat skumja kā Latvijā. Toreiz Igaunijā katru gadu nomira apmēram par pieciem līdz astoņiem tūkstošiem Igaunijas iedzīvotāju vairāk nekā piedzima. Igauņi izmira gandrīz tikpat strauji kā latvieši. Salīdzinoši Latvijā 90. gados mirušo skaits ik gadu pārsniedza jaundzimušo par 12 000 līdz pat 17 000.
2000. gadu sākumā Igaunijas valdība sāka ļoti mērķtiecīgi rīkoties, lai apstādinātu šo bīstamo procesu. Un viņiem tas lielā mērā arī izdevās! Igauņi ļoti daudz mācījās un aizguva no Ziemeļvalstu pieredzes. Izlēmīgā un atbildīgā sociālā atbalsta politika deva pirmos rezultātus ar 2003. gadu. Tad izmiršanas procesi krietni samazinājās - no minētajiem apmēram 5 000 līdz vidēji 2 000 līdz 3 000 zaudēto ik gadu. Jau 2010. gadā tika sasniegts simboliskais punkts - toreiz jaundzimušo skaits pirmo reizi pārsniedza mirušo skaitu. Simboliski var teikt, ka igauņu izmiršana tika pamatīgi nobremzēta un pat uz mirkli pavisam apstādināta.
Šobrīd, pēc krīzes, diemžēl ir kritums, bet salīdzinoši neliels - mirušo skaits iepretim jaundzimušajiem ir apmēram par 1 500 cilvēkiem vairāk, bet ar tendenci atkal samazināties. Igaunijas premjerministrs jau iekļāvis valdības rīcībpolitikā virkni jaunu atbalsta formu ģimenēm ar bērniem, lai atkal atgrieztos pie simboliskās robežas, kad jaundzimušo skaits ir lielāks par mirušo.
Salīdzinoši Latvijā šobrīd situācija ir nedaudz uzlabojusies, bet tik un tā mirušo skaits pārsniedz jaundzimušo skaitu ik gadu par apmēram 6 000 līdz 10 000. Kā jau esmu iepriekš rakstījis - Latvija šādi ir zaudējusi savus iedzīvotājus katru gadu kopš tālā 1991. gada. Kopējais traģiskās bilances apjoms ir biedējošs - apmēram 260 000.
Kāda ir Igaunijas formula kā nobremzēt šos skaitliski nelielai tautai tik bīstamos procesus? Pavisam īsi sakot - ļoti stingra politiskā izlēmība, tālredzība un gudra, enerģiska rīcība. Pēc ļoti pamatīgiem un rūpīgiem pētījumiem, Igaunijā fiskāli vienmēr ļoti atbildīgā valdība ieviesusi šādus atbalsta mehānismus. Pievienoju klāt viņu pašu sagatavotos slaidus angļu valodā, latviski tulkojot un īsi skaidrojot.
Tātad 1. attēls - Ko Igaunija ir paveikusi?
- Palielināti valsts ģimenes pabalsti (tā tos sauc Latvijā), cilvēki to visbiežāk uztver kā "ikmēneša bērnu naudu".
- Bērnu pabalsti par pirmo un otro bērnu palielināti no 19,18 eiro 2014. gadā līdz 50 eiro 2016. gadā (sekojošais paredzētais palielinājums - 55 eiro 2018. gadā un 60 eiro 2019. gadā)
- Bērnu pabalsts par trešo un katru nākamo bērnu palielināts no 76,7 eiro līdz 100 eiro 2015. gadā
- 2017. gadā tiks ieviests papildus daudzbērnu ģimenes pabalsts 200 eiro apmērā uz ģimeni (kurā ir 3-6 bērni) un 370 eiro uz ģimeni (ja ir 7 un vairāk bērnu).
2. attēls
Ilustrējot, 2017. gadā ģimenes ar trīs bērniem saņems:
- universālo ģimenes pabalstu (50+50 +100 +200)= 490 eiro. Latvijā 11+ 23 + 34 = 68 eiro
- Ja ģimene skaitās trūcīga, tad vēl 90 eiro.
- Ja ģimenē ir bērni no 1,5-8 gadiem, tad vēl +57,54 eiro - mums Latvijā tāds vairs nav.
- Ja vecāks ir vientuļš (bez vīra vai sievas), tad vēl 57,54 eiro un vēl 300 eiro. Kopā vientuļa māte ar 3 bērniem var rēķināties ar 905 eiro atbalstu ik mēnesi. Latvijā tie paši minētie 68 eiro.
Tie, protams, ir tikai divi attēli no daudz plašākas kopējās prezentācijas un Igaunijas valdības atbalsta programmas ģimenēm ar bērniem. Ļoti nozīmīga loma ir bērnudārza pieejamībai, reālai bezmaksas izglītībai, pieejamai veselības aizsardzībai un ēdināšanai mācību iestādēs. Tāpat tiek garantētas plašas mājokļu atbalsta mērķprogrammas un citi ļoti pārdomāti atbalsta mehānismi.
Latvijā gandrīz automātiski tiek iebilsts pret naudas pabalstiem. Jo tiek maldīgi pieņemts, ka tas veicinās bērnu skaitu pieaugumu sociāli nelabvēlīgās ģimenēs. Igauņi ar īpaši padziļinātiem pētījumiem ir noskaidrojuši, ka šāds mīts neatbilst patiesībai un nav faktos balstīts. Izrādās, ka sociāli nelabvēlīgās ģimenes ir tikai apmēram 2% no kopējā ģimeņu ar bērniem skaita. Igauņi uzskata, ka šie 2% nekādi nevar būt par iemeslu, lai sodītu un liegtu atbalstu pārējiem 98%.
Visa veida atbalsts tiek sasaistīts ar pārdomātu "naudas izsekošanas" programmu - sk. attēlu nr. 3.
Pārstāstot latviski - lai tiktu pie atbalsta ģimenēm ar bērniem ir regulāri jāapmeklē ārstu. Ārstiem jaundzimušie bērni jāapmeklē arī mājās. Šīs vizītes tiek reģistrētas un problēmu gadījumos tas kalpo par briesmu signālu sociālajiem dienestiem. Kā pastāstīja Igaunijas speciālisti, tad īpaši sarežģītos gadījumos bērniem paredzētais pabalsts var tik pārvērsts tiešā palīdzībā, tā teikt "graudā", ja nu vecākiem patiešām nevar uzticēt naudu.
Igauņi nav sekojuši maldīgiem un neprecīziem mītiem, bet gan labākajiem Ziemeļvalstu piemēriem un praksei. Tas ir devis labus rezultātus un šobrīd var teikt, ka Igaunija ir būtiski nobremzējusi nācijas izmiršanas procesus. Pabalsti nav vienīgie atbalsta veidi, bet tie ir nozīmīgi, samērīgi un rūpīgi pārdomāti. Varētu piebilst - arī taisnīgi.
Demogrāfijas problēmas ir ļoti cieši saistītas ar valsts ekonomisko, politisko stabilitāti un kopējo nacionālo drošības situāciju. Ja valsts ignorē demogrāfijas jautājumus, ar nepārdomātu sociālo politiku grūž ģimenes ar bērniem sociālās atstumtības zonā, tad Kremļa propagandistiem nav pat jānopūlas ar melu izgudrošanu. Viņu melnajam uzdevumam "lieliski" pakalpo pašu tuvredzīgie politikāņi.
Tomēr visbriesmīgākais ir fakts, ka demogrāfijas problēmām ir liela laika inerce - šodien nerisinātās problēmas pēc 10 - 20 gadiem kļūst par neatgriezeniskām. Latvija ir nonākusi uz šīs robežas. Zīmīgi, ka pirmās un vissmagāk cietīs tieši pašvaldības, tai skaitā lielās un šodien varenās.
Ko darīt? Precīzi to pašu ko darīja igauņi - mācīties no labas un pārbaudītas pieredzes. Igauņi to neliedz arī mums, bija un ir gatavi sadarboties. Viņu panākumi ir nenoliedzami, Latvijai atliek tikai tos ātri un gudri pārņemt. Bet šoreiz bez skaļiem un tukšiem vārdiem, bet gan ar ļoti izlēmīgu un reālu rīcību. Valdībai jau tuvākajos mēnešos ir jāapgūst Igaunijas modelis un soli pa solim tam jābūt iekļautam šajā un nākamajos valsts budžetos.