Šī gada 8. martā jeb Starptautiskajā sieviešu dienā Latvijā šķiet tika sasniegtas jaunas politiskās liekulības virsotnes. Tā, protams, ir katra personīgā darīšana svinēt vai nesvinēt šo dienu. Atmetot nost politiskās un vēsturiskās kaislības – vēl viens iemesls dāvāt sievietēm ziedus ir laba doma jebkurā gadījumā. Vēl labāka ideja ir padomāt par kopējo sieviešu līdztiesību valstī, sabiedrībā.
Latvijā šī gada 8. martā dažādos medijos, dažādas institūcijas ziņoja par Latvijas sieviešu lielajiem panākumiem. Un tādi ir – salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, Latvijā sievietes procentuālā ziņā izkonkurē vīriešus uzņēmumu vadībā, izglītībā un citās jomās, kur nepieciešama disciplīna, smags darbs un mērķtiecība. Tomēr pamatā tas ir viņu pašu, viņu ģimeņu, tuvinieku kopdarba rezultāts, valsts loma šeit ir mazāk redzama.
Ja apskatās mazliet uzmanīgāk uz valsts attieksmi pret sievietēm, tad mūsu politiskā elite gadiem ilgi ir bijusi ciniski neiejūtīga, lai neteiktu nežēlīga pret Latvijas sievietēm. Viņas nepazemo tiešā veidā, bet soda ar sociālo izstumtību. Īpaši šiem riskiem tiek pakļautas sievietes, kuras vienas audzina bērnus. Bet visvairāk pazemojumus jāpārcieš sievietēm, kuras sasniegušas cienījamu vecumu.
Šī gada sākumā Centrālā statistikas pārvalde (CSP) atzina, ka situācija ir pasliktinājusies – "Par 3,5 procentpunktiem 2015. gadā palielinājies nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars vecuma grupā virs 65 gadiem – no 35% 2014. gadā līdz 38% 2015. gadā. Ja persona vecumā virs 65 gadiem dzīvo viena pati, tad nabadzības risks pieaug vēl straujāk – no 67% 2014. gadā līdz 74% 2015. gadā." (1)
Ņemot vērā, ka vīriešu paredzamais mūža ilgums Latvijā ir mazāks nekā sievietēm, tad šajā grupā lielais vairums ir tieši sievietes. Tātad šīs cienījamā vecuma sievietes ir viena no sociāli visvairāk pazemotajām, izstumtajām grupām. Nākamreiz, dārgie politiķi, kad sveicat sievietes, lūdzu, atcerieties par viņām. Īpašs lūgums atbildīgajiem ZZS politiķiem un Finanšu ministrijas ierēdņiem, kuru ieplānotā nodokļu reforma viņām nepalīdzēs gandrīz nemaz.
Nākamā nabadzības riskiem visvairāk apdraudētā grupa arī visvairāk skar tieši sievietes. CSB šī gada sākumā norādīja – "Mājsaimniecībās, kurās apgādībā esošos bērnus audzina tikai viens no vecākiem, nabadzības risks joprojām ir augsts un sasniedza 34% 2015. gadā." (3) Latvijā viena vecāka ģimenes vismaz 90% gadījumu nozīmē, ka ikdienā par bērniem rūpējās tieši sieviete. Atkal, valsts sociālā politika ir būvēta tā, ka sieviete, kura viena pati uzņēmusies rūpēs par bērniem faktiski tiek sodīta. Nabadzības risks jeb sociālā izstumtība ir īpaši rafinēts un cinisks veids kā pazemot sievietes. Civilizētās, sapratīgās sabiedrībās šie riski tiek novērsti ar pārdomātu un iejūtīgu sociālo politiku. Latvija nepieder pie šādām valstīm un to apliecina iepriekšminētie skaitļi.
Tomēr CSP mums ziņoja arī par kādu iepriecinošu faktu. Izrādās, ka daudzbērnu ģimeņu nabadzības apdraudējumi ir mazinājušies. CSP ziņojumā teikts: "Ievērojami (par 9 procentpunktiem) samazinājies nabadzības risks mājsaimniecībās, kurās divi pieaugušie audzina trīs vai vairāk bērnus – no 34% 2014. gadā līdz 25% 2015. gadā." Tomēr izrādās, ka šis samazinājums nebalstās, kādos īpašos sociālās politikas sasniegumos. Tā tas noticis pateicoties metodoloģijai, proti, veidam kā mērīt apdraudējumus. Tagad Latvijā ir pieņemts – lai bērni skaitītos nabadzīgi, tiem jāsaņem mazāk par 50% no pieaugušā cilvēka ienākumiem. Rietumeiropā tas ir adekvāti, bet Austrumeiropā arī bērns patērē vismaz 70% no pieauguša cilvēka tēriņiem, tāpēc šie 34% ir tikai minimālais rādītājs, kas īsti neatspoguļo patieso situāciju.
Tieši šīm ģimenēm, iespējams, tieši mammām īpašu sveicienu atkal ir sagādājusi ZZS un Finanšu ministrijas ierēdņi. Kā jūs domājat, kura iedzīvotāju grupa iegūs salīdzinoši mazāk no iecerētās nodokļu reformas? Jā, atbilde ir pareiza – ģimenes, kurās audzina trīs vai vairāk bērnus saņems salīdzinoši vienu no mazākajiem atbalstiem.
Tomēr Finanšu ministrijas "stratēģus" un ZZS kā vienmēr apsteidz Rīgas mērs Nils Ušakovs. Protams, ka arī viņš sirsnīgi sveica sievietes 8. martā. Tomēr viņa saldie sveicieni un dāvinātie ziedi ir liekulības kārtējā virsotne. Ko viņš varētu teikt tām apmēram 5000 Rīgā dzīvojošajām mammām, kuru bērniem pašvaldība nelikumīgi nav nodrošinājuši vietu bērnu dārzā? Demogrāfijas lietu eksperts Ilmārs Mežs norāda, ka - "4,5 tūkstoši vecāku, kas izmanto RD atbalstu, lai sūtītu savus bērnus privātajā bērnudārzā, viņi pēc būtības ir spiesti dotēt Rīgas domes budžetu, jo Rīgas domei nesanāk savus pienākumus izpildīt. Tas nav taisnīgi, jo viens bērns, kurš netiek pašvaldības bērnudārzā, tiek diskriminēts. Viņam jāmaksā 100 vai 150 eiro vairāk nekā kaimiņbērnam, kurš ir ticis. Kāda starpība starp šiem bērniem? Nekāda! "(4)
Jāpiebilst, ka vismaz 1000 vecāku Rīgā vispār palikuši bez bērnudārza, jo bērnam nav vietas pašvaldības bērnudārzā, bet piemaksāt vēl 100 un vairāk eiro par privāto nesanāk. Dīvainas sakritības vai kādu citu iemeslu dēļ, saskaņā ar kādu pētījumu – gandrīz divreiz garākā rindā uz vietu bērnu dārzā ir jāstāv latviešu ģimeņu bērniem. (5)
Vispār Rīgas mērs un viņa propagandisti savā veiklībā varētu pārspēt savu vecāko un viedāko brāli Kremlī - Putinu un viņa režīmu. Sabiedrībā klīst stāsti, ka tā dēvētie "džipu" sociāldemokrāti Rīgā rūpējās par bērniem vairāk nekā "labējās" koalīcijas valdības partijas. Šādi "stāsti" ir lielisks piemērs, kā darbojas veiksmīga propaganda, nevis patiesas rūpēs par bērniem un ģimenēm kopumā.
Latvijas valdība bērniem skolās brīvpusdienas sāka nodrošināt jau no 2011. gada, katru gadu palielinot klašu skaitu. Šobrīd ar valdības atbalstu brīvpusdienas tiek nodrošinātas skolēniem līdz 4. klasei. Daudzas pašvaldības, krietni trūcīgākas nekā Rīga, jau vairākus gadus nodrošina skolēniem brīvpusdienas līdz pat 9. klasei. Nila Ušakova un Andra Amerika vadītā Rīgas dome to izdarīja tikai savas valdīšanas septītajā (!!!) gadā, proti, tikai pirms vēlēšanām. Vēl pirms pāris gadiem "Saskaņa" vienbalsīgi noraidīja šo priekšlikumu, jo tas nāca no opozīcijas, bet vēlēšanas toreiz bija pārāk tālu.
Tieši tas pats stāsts ar bērnudārzu rindām. Daudzās Latvijas pašvaldības, krietni trūcīgākās nekā Rīgā, vietas bērnudārzos tiek nodrošinātas visiem vai gandrīz visiem, ja rindas ir, tad tās ir nelielas. Bērnu dārzu vietas un ēdināšana skolās – tas būtu bijis veids, kā Rīgas pilsētas vadība varēja patiešām reāli palīdzēt ģimenēm ar bērniem, sievietēm. Bet tā vietā Rīgas iedzīvotāji tika baroti ar liekulīgu propagandu, kuru piedevām paši arī apmaksāja. Varbūt tādēļ nav brīnums, ka Rīga ir vienīgā no Baltijas valstu galvaspilsētām, kurā visu šos Ušakova un Amerika valdīšanas gadus iedzīvotāju skaits ir turpinājis strauji samazināties. Lietuvieši jau steidz aprēķināt, ka Viļņa apsteigs Rīgu. (6)
Te gan ir pretruna starp CSP un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem. Pēdējie Rīgā uzrāda pieaugumu pagājušajā gadā par 5947. (7) Tomēr par drošticamākiem varētu uzskatīt CSP statistiku, jo PMLP uzskaita arī tos, kuri faktiski vairs nedzīvo Rīgā, kaut formāli vēl skaitās reģistrēti. (8)
Diemžēl jāatzīst, ka nodokļu reformas plānotāji Finanšu ministrijā un Rīgas domes vadība 8. martā sveicot sievietes patiesībā ikdienā tās pazemo ar cinisku nevērību. Īpaši ģimenes ar bērniem. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pārskatā par Latvijas nodarbinātības un sociālo politiku tiek uzsvērta nevienlīdzības problemātika, un norādīts uz to, ka Latvijā ir lielākā vai otra lielākā ienākumu nevienlīdzība Eiropas Savienībā. Latvijā tieši sievietes ir vislielākie upuri šai nevienlīdzībai – pensionāres, sievietes, kuras vienas audzina bērnus, daudzbērnu ģimeņu mātes. 8. marta varētu būt laba diena, kad oficiālās amatpersonas varētu ar reāliem darbiem un rezultātiem ziņot par labām izmaiņām šajā ziņā.
Nav taisnība, ka 8. martu atzīmē tikai postkomunisma valstīs. To atzīmē arī citur pasaulē, bet tur vairāk runā par reālu atbalstu sievietēm, domā, kā palīdzēt ikdienā. Pretējā gadījumā ziedi un apsveikumi reizi gadā 8. martā ir tikai liekulības simbols. Sāksim ar to, ka nepazemosim Latvijas sievietes ar nabadzības apdraudējumiem ikdienā.
avoti:
1. CSB "Nabadzības riskam vai sociālai atstumtībai Latvijā pakļauti 3 no 10 cilvēkiem." http://www.csb.gov.lv/notikumi/nabadzibas-riskam-vai-socialai-atstumtibai-latvija-paklauti-3-no-10-cilvekiem-43858.html
2., 3. DELFI Bizness "Nabadzības riskam Latvijā pakļauti 21,8% iedzīvotāju; pieaug riski pensionāriem " http://www.delfi.lv/bizness/ekonomika_skaitlos/nabadzibas-riskam-latvija-paklauti-21-8-iedzivotaju-pieaug-riski-pensionariem.d?id=48473519
4. TVNET "Nenodrošinot visus bērnus ar bērnudārzu, vecāki dotē pašvaldību." http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/632260-nenodrosinot_visus_bernus_ar_bernudarzu_vecaki_dote_pasvaldibu
5. Ir.lv, Mārtiņš Tilcēns "Kāpēc latviešu bērnudārzos rindas ir garākas? Par Rīgas mēra pompozo populismu un patieso situāciju ar rindām bērnudārzos." http://www.irlv.lv/2016/3/29/kapec-latviesu-bernudarzos-rindas-ir-garakas-neka
6. DELFI.lt "Prognozuojama, kad Vilnius gali aplenkti Rygą"
http://www.delfi.lt/news/daily/lithuania/prognozuojama-kad-vilnius-gali-aplenkti-ryga.d?id=73557436
7. Rīga.lv "Rīgas iedzīvotāju skaits laikā ir palielinājies par 5947 cilvēkiem, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes publiskotie dati."
https://www.riga.lv/lv/news/pec-pmpl-datiem-rigas-iedzivotaju-skaits-gada-laika-pieaudzis-par-6-tukstosiem?10416
8. CSP. 2016. gada jūnijā - "Iedzīvotāju skaits saruka arī visās republikas pilsētās, visvairāk – Rīgā (par 2 258 cilvēku), Daugavpilī (1 149), Liepājā (631), Rēzeknē (572), bet vismazāk – Jelgavā (135)."
http://www.csb.gov.lv/notikumi/2016-gada-sakuma-latvija-par-171-tukstoti-iedzivotaju-mazak-neka-pirms-gada-43973.html