Foto: Publicitātes foto
Taisnība ir tiem, kuri apgalvo, ka gadu mijā Ķelnes stacijas laukumā un citās Eiropas pilsētās notikušais atstās ļoti dziļas un tālejošas sekas eiropiešu apziņā. Varbūt pat dziļākas, nekā pirmajā mirklī šķiet. Simtiem varmāku vienlaicīga plosīšanās uzbrūkot, pazemojot, laupot un dažos gadījumos pat izvarojot sievietes, tas ir Eiropā sen nepieredzēts vājprāts.

Daži politiķi un viedokļu līderi gan saka, ka tas it kā neesot nekas jauns un notiekot gandrīz vai katru dienu. Būtu interesanti uzzināt, kurās Eiropas pilsētās masu pasākumos uzbrukumi sievietēm tādā vai līdzīgā apjomā ir ierasta lieta? Nenoliedzami ir atsevišķas Eiropas lielpilsētas, kurās kabatzagļu bandu uzbrukumi, diemžēl, nav retums. Tāpat nenoliedzami, ka lielos masu pasākumos mēdz būt atsevišķi seksuālās uzmākšanās un pat izvarošanas gadījumi. Bet kurās Eiropas pilsētās kaut kas tāds noticis tik masveidīgi?

Vācijas tieslietu ministrs Heiko Māss (1) un vēl citi norāda, ka gadu mijā notikušie masveida uzbrukumi varētu būt bijis iepriekš izplānots, savstarpēji koordinēts uzbrukums. Jo gandrīz identiski uzbrukumi tik daudzās pilsētās visā Eiropā nevarēja notikt bez kādā kopīga plāna un organizācijas. Tas ir patiešām satricinošs paziņojums, jo Vācijas valdības ministrs taču zina, ko runā! Tas nozīmē lūk ko - tātad Eiropā varētu būt kāda jaudīga noziedzīga organizācija, kura spējīga vienlaicīgi mobilizēt un sūtīt uzbrukumā tūkstošiem noziedznieku vairākās Eiropas lielpilsētās vienlaicīgi.

Ja Ķelnē, Štutgartē, Hamburgā, Bīlefeldē, Šveices Cīrihē, Austrijas Insbrukā kopumā ir saņemti vairāk kā 600 iesniegumi par uzbrukumiem, tad var pieņemt, ka uzbrucēji kopumā bijuši vairāki tūkstoši. Kas ir šī organizācija vai personas, kuras spēj izplānot un koordinēti sūtīt uzbrukumā pašā Eiropas centrā ... tūkstošiem varmāku? Faktiski ir runa nevis par mafiju, bet gan īstu noziedznieku armiju.

Augstākminētie ir ļoti nopietni jautājumi, uz kuriem Eiropas un Latvijas amatpersonām vajadzētu nekavējoties sniegt atbildes sabiedrībai. Tāpat nepieciešams zināt precīzi, kurās Eiropas pilsētās sievietēm draud līdzīgi masveidīgi laupītāju un seksuālu varmāku uzbrukumi? Kas ir šīs iespējamās organizācijas vai personas, kuras spēj organizēt tūkstošiem uzbrucēju vienlaicīgi Eiropas lielpilsētās?

Tomēr jāatzīst, ka šie noziegumi notikuši arī tādēļ, ka daļa eiropiešu jau iepriekš nodevuši ļoti svarīgus demokrātisku valstu pamatprincipus. Policijas amatpersonas Vācijā un Zviedrijā ir noklusējušas par noziegumiem vai draudošajām tendencēm. Tas noteikti nevarēja notikt bez politiska spiediena. Tīša noklusēšana ir rupjš informācijas aprites pārkāpums. Būtībā informācijas atklātība ir viens no brīvas sabiedrības pamatu pamatiem. Informācijas slēpšana ir totalitāras, nevis brīvās valsts pazīme. Ja policija par to būtu runājusi agrāk un uzstājīgāk, tad, iespējams, līdz Ķelnes stacijas vājprātam situācija nekad nebūtu nonākusi.

Vācijā vairāki lielie mediji jau ir atvainojušies, ka arī tie ir noklusējuši informāciju. Kas būtībā nozīmē manipulēšanu ar cilvēkiem. Mediji tīši nav pildījuši savu uzdevumu. Vēl vairāk - jau iepriekš Vācijas mediji bija nolaidušies līdz pilnīgam Putina Kremļa propagandas mediju nožēlojamam līmenim. Latvijas Sabiedriskā medija portāls LSM.lv raksta: "Ķelnes notikumu atspoguļojums ir daļa no samilzušas problēmas Vācijas medijos. Piemēram, pirms mēneša, kad Alvis Hermanis pārtrauca sadarbību ar teātri Hamburgā, Vācijas mediji izmantoja tikai teātra producenta sniegtos komentārus. Kad dienu vēlāk Alvis Hermanis izplatīja paziņojumu ar savu skaidrojumu, neviens vācu medijs to nepublicēja." (1)

Selektīvi viedokļi, neērtas informācijas un viedokļu noklusēšana - tā ir vistīrākā manipulācija un rupji žurnālistikas ētikas normu pārkāpumi. Ja neviens vācu medijs, rakstot par Hermani, nav uzskatījis par vajadzīgu publicēt arī viņa viedokli, tad tā ir nolaišanās līdz Putina Krievijas vai Hitlera nacistu režīma "mediju" līmenim. Arī tur "pareizajam kursam" neērtu viedokļu paudējiem vārds tika liegts. Tātad atkal ir runa par plašiem brīvas sabiedrības principu nodošanas gadījumiem. Ja mediji būtu atspoguļojuši visu viedokļu spektru Hermaņa un, droši varam pieņemt, arī citos līdzīgos gadījumos, tad sabiedrībai būtu daudz labāka izpratne par patieso situāciju. Bet mediji ir piekrāpuši savu auditoriju, smagi pārkāpjot elementāras žurnālistikas pamata normas.

Protams, šobrīd ir ērti vainot politiķus, policistus un medijus, ka viņi ar demokrātijas principu nodošanu, zināmā mērā, veicinājuši, iedrošinājuši varmākas. Iespējams, ka tas nebija tīšām - tā vienkārši bija ērtāk. Tomēr tagad ir svarīgi katram no mums apzināties, ka pastāv vēl citi ļoti svarīgi principi, kurus ir kārdinājums nodot mums pašiem.

Viens no tiem - ticības brīvības princips, viens no svarīgākajiem jebkurā brīvā sabiedrībā. Demokrātiskā sabiedrībā katram cilvēkam ir tiesības izvēlēties savu ticību, reliģiju vai arī tieši otrādi - būt neticīgajam. Eiropā un citās attīstītās valstīs mēs vienādi respektējam kristiešus, budistus, dievturus, krišnaītus, musulmaņus un jebkurai citai, likumos atļautai reliģijai piederīgos. Jāatceras, ka vēršanās pret cilvēkiem pārmetot viņa reliģisko pārliecību, ir vēršanās pret ticības brīvības principu. Un mūsdienu tik saspringtajā pasaulē šī principa neievērošana ir tieši tas, ko sagaida radikāļi. Ekstrēmisti barojas no naida un aizspriedumiem. Viņu mērķis ir panākt, lai, piemēram, musulmaņi justos atstumti, nepieņemti.

Nākošā ... parādība, ja to vispār tā var saukt ir visbriesmīgākais drauds jebkurai brīvai, izglītotai un sevi cienošai sabiedrībai. Tas ir rasisms. Aizspriedumi, naids pret citas ādas krāsas, rases vai tautības cilvēkiem ir garīgas nabadzības apliecība jebkuram. Bēgļu krīze, šokējošie notikumi Ķelnē ir izprovocējuši diezgan lielu šīs apkaunojošās parādības vilni. Bet ļaujoties kaut kam tādam, mēs paši nonākam tā paša stacijas laukuma varmākas līmenī.

Vispār diskutēt par rasistiem jelkādā līmenī ir lieka laika tērēšana. Tomēr ir kāda cita parādība, proti, daudziem šobrīd ērtāk ir paklusēt, kad apkārt dzirdam nievājošas piezīmes par tiem "melnajiem" vai "muslimiem". Izcilais 20. gadsimta orators, domātājs un cilvēktiesību cīnītājs Martins Luters Kings reiz teica: "Pašās beigās mēs atcerēsimies nevis ienaidnieku vārdus, bet gan draugu klusēšanu" ("In the end, we will remember not the words of our enemies, but the silence of our friends.")

Daudziem no mums ir draugi, paziņas ar citu ādas krāsu, tai skaitā no Ziemeļāfrikas, Tuvajiem Austrumiem vai citām pasaules vietām. Mēs pazīstam cilvēkus, kuri paši bēgļi vai viņu vecāki ir tādi bijuši. Daudzi no mums apbrīno māksliniekus, kuri paši vai viņu vecāki ir bijuši bēgļi. Daudziem no mums dzīvē palīdzīgu roku ir snieguši musulmaņi un citu reliģiju pārstāvji. Mēs esam baudījuši, apbrīnojuši mūziku, literatūru un citus izcilus mākslas darbus, kurus radījuši šie cilvēki. Ja šodien dzirdot aprobežotus, naidīgus, rasistiskus, reliģisko pārliecību noniecinošus komentārus, attieksmi, savas ērtības labad paklusējam, tad tā nododam gan savus draugus, gan principus, gan arī brīvību.

Šīs ir pārbaudījumu laiks. Laiks, kad tiek pārbaudīta uzticība mūsu garīgajām vērtībām, ideāliem un principiem. Zaudējot, nododot tos, mēs ielaižam sevī stacijas laukuma varmāku.

avoti:

1. Der Spiegel: Gewalt in Silvesternacht: Maas hält Übergriffe für "abgestimmt oder vorbereitet"

http://www.spiegel.de/politik/deutschland/uebergriffe-in-koeln-justizminister-maas-vermutet-organisierte-aktion-a-1071285.html

2. Eksperti: Ķelnes notikumi liek medijiem pārskatīt savu profesionālo darbību

http://www.lsm.lv/lv/raksts/zinju-analiize/zinas/eksperti-kelnes-notikumi-liek-medijiem-parskatit-savu-profesionalo-darbibu.a164414/

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!