Foto: Privātais arhīvs
Pēc Lielbritānijas referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās tiek jautāts - vai Latvijā var notikt kaut kas līdzīgs? Ar to tiek domāts - vai Latvijā var notikt satricinošas politiskās pārmaiņas, kas var izšķiroši mainīt valsts nākotni? Var. Latvija var kļūt par nākamo Krievijas laupījumu pēc Krimas.

Tas ir ļoti reāls nākotnes scenārijs un Lielbritānijas "breksits" ir skaidrs brīdinājuma signāls par to, kas draud, ja ļaujas vēlmju domāšanai un vieglprātīgai bezrūpībai. Latvijas gadījumā jārēķinās, ka pēc 2018. gada Saeimas vēlēšanām reālā vara valstī var nonākt atklāti prokremliskās partijas "Saskaņa" rokās. Ņemot vērā viņu nepārprotamo politisko orientāciju Krievijas virzienā un atklāti naidīgo attieksmi pret NATO, var prognozēt, ka viņi varētu uzsākt Latvijas izstāšanās procesus no abām organizācijām. Krievijas propagandas "stabules" savos portālos jau atgādina, ka vēsturē bijis šāds gadījums, kad valsts izstājas no NATO. (1)

Šobrīd dažādi apskatnieki, politologi mēģina mierināt sabiedrību sakot, ka "nebūs tik traki", "šāds scenārijs ir mazticams", "nekas traks nenotiks, ja "Saskaņai" iedos dažus ministru portfeļus nākamās Saeimas izveidotajā valdībā. Nav zināms vai tīšām, bet šī retorika ir labs pakalpojums "Saskaņai", kurai šādi nomierinoši vēstījumi ir ļoti izdevīgi. Līdzīgās ilūzijās dzīvoja daudzi "breksita" pretinieki, kuri mierināja sevi ar domu, kā "šāds scenārijs ir mazticams" līdz attapās pie apdullinoša rezultāta.

Jāatceras, ka jau kopš 11. Saeimas vēlēšanām "Saskaņa" regulāri ir ieguvusi vislielāko deputātu skaitu. Ja nākamajās Saeimas vēlēšanās viņi atkārto šo panākumu, tad iekļūstot valdošajā koalīcijā, izveidojot jauno valdību, viņi demokrātiski likumīgi, kļūst par vadošo politisko spēku. Tas nozīmē, ka "Saskaņa" var pieprasīt sev premjera amatu, finanšu un spēka ministrijas. Tas nozīmē, ka viņu rokās var nonākt arī drošības iestādes. Tieši vai netieši var tikt mēģināts pakļaut sev arī sabiedriskos medijus un citas nozīmīgas iestādes.

Protams, var cerēt, ka tā gluži nenotiks, bet tā atkal ir sevis mierināšana ar vēlmju domāšanu - "gan jau tik traki nebūs". Var mēģināt sevi mierināt, ka šīs iestādes ir pasargātas ar sistēmiskiem demokrātiskiem aizsardzības mehānismiem. Tomēr der atcerēties, ka "Saskaņa" ar biedriem kontrolēs arī Saeimu, kas viņiem ļaus mainīt likumus. Pieredze Rīgā liecina, ka reiz sagrābusi varu, pat ar nelielu pārsvaru, "Saskaņa" to iebetonē ar boļševikiem raksturīgo dzelžainumu.

Var jautāt - vai tiešām vēlēšanu rezultāti var būt tik labvēlīgi Saskaņai? Jau iepriekš rakstīju, ka vēlētāju noskaņojums nepārprotami liecina par vispārēju vilšanos pašreizējās varas partijās. Pēc sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptaujām, pieaug to vēlētāju skaits, kuri negrib izvēlēties nevienu no partijām. To skaits ir milzīgs attiecībā pret populārāko partiju atbalstītājiem. Septembrī 20,5% atbildēja, ka nezin par ko balsot, bet oktobrī tādu ir jau vairāk nekā 26%. Vairāk kļuvis arī to, kuri saka, ka vēlēšanās nepiedalīsies vispār. Kopējais nebalsotāju un neizlēmušo skaits pašlaik ir 41,3%. (2)

Ir pamats domāt, ka šī vilšanās visvairāk attiecināma uz pašreizējās koalīcijas partijām, bet "Saskaņas" vēlētājs sajūtot iespējamās varas tuvumu var mobilizēties. Saeimas vēlēšanu rezultātu pamatā nosaka vēlēt aizgājušo skaits. Tātad, ja "Saskaņas" vēlētājs aizies nobalsot, bet pārējo partiju vēlētāji vīlušies paliks mājās, tad iznākums būs pārliecinoši par labu Ušakova atbalstītājiem.

Vēl der atcerēties ASV prezidenta vēlēšanās piedzīvoto "Trampa faktoru". Līdz pat pēdējam brīdim daudzas aptaujas liecināja, ka uzvarētāja būs Hilarija Klintone. Vēlāk tapa skaidrs, ka daudzi vēlētāji pat anonīmās aptaujās noklusēja par savu atbalstu Trampam. Latvijā var izrādīties līdzīgi, ka daudzi šobrīd neatzīstas, bet patiesībā klusībā gatavi balsot par "Saskaņu".

Protams, ka visu augstākminēto redz un lieliski saprot gan "Saskaņas" polittehnologi un viņu draugi Kremlī. Nav šaubu, ka viņi nevēlēsies šo iespēju laist garām. Tādēļ varam droši prognozēt masīvu informatīvā kara spiediena palielināšanos - aktīvu ES nomelnošanu, sociālo problēmu izcelšanu, vainojot tajā gan ES, gan pašreizējās varas partijas, mēģinājumus sašķelt un diskreditēt pretiniekus ar visiem iespējamiem melno kampaņu paņēmieniem. Tā būs agresīva kampaņas daļa. Daudz pazīmes liecina, ka šī kampaņa jau uzņem apgriezienus. Protams, "Saskaņa" izliksies, ka tai nav nekādas saistības ar korupciju visaugstākajā līmenī.

Otra - daudz manipulatīvākā būs modrības iemidzināšana - to atkārtos "Saskaņai" draudzīgi mediji un viedokļu līderi, viņi potēs sabiedrības apziņā "atslēgu" vēstījumu, ka "nebūs jau tik traki", "nekas traks jau nenotiks, ka mazliet ar "Saskaņu" padalīsimies varā", "Ušakovs nav īsts Kremļa cilvēks", utt. Šī iemidzinošā murrāšana komplektā ar vilšanos varas partijās var izrādīties liktenīgs kokteilis. Komiski, protams, domāt, ka Ušakovs "nav Kremļa cilvēks". Atliek vien palasīt viņa biedra Jāņa Urbanoviča rakstus, lai pie prāta nāktu pat paši naivākie.

Tomēr jāatceras un nav jālolo ilūzijas - ja "Saskaņa" pārņems varu Latvijā, tas būs vismaz tikpat liels Putina ārpolitikas sasniegums, kā Krimas okupācija. Krievija, pārņemot varu Latvijā, var faktiski padzīt NATO no Latvijas, piedevām, izraujot caurumu tieši pa vidu starp trīs Baltijas valstīm. Kaut kas tāds burtiski iecementēs Putina reitingu un vietu krievu vēsturiskajā atmiņā.

Piedevām Kremlim tas būs izdevies bez brutālas vardarbības, izmantojot demokrātiskus līdzekļus. Ārēji tas izskatīsies likumīgi un absolūtu korekti. Tas ir reāls un sasniedzams mērķis Kremļa stratēģiem un nav šaubu, ka viņi tam veltīs milzīgus resursus un enerģiju. Bet, kas būs Latvija pēc tam, kad būs pametusi Eiropas Savienību un NATO? Tā būs jaunā Krima Baltijas jūras krastā.

Lai to novērstu laika palicis pavisam maz - līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām atlicis mazāk kā divi gadi. Der atcerēties, ka šogad Ušakovs nosvinēja savu četrdesmit gadu jubileju. Tas ir vecums no kuru var pretendēt uz Valsts prezidenta amatu. Moldovā, Bulgārijā jau nobalsots par Krievijai draudzīgiem prezidentiem.

avots:

1. Krievijas propomedijs "Sputniknewslv.com": Pirmā Frexit: pirms 50 gadiem Francija izstājās no NATO http://sputniknewslv.com/world/20160701/2180156.html

2. LSM: Partiju reitingi: aizvien vairāk vīlušos vēlēt

http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/partiju-reitingi-aizvien-vairak-vilusos-veletaju.a207868/

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!