Foto: Privātais arhīvs

Pagājušajā nedēļā Briselē, Eiropas Savienības (ES) pašā centrā, nogranda kārtējie teroristu sarīkotie sprādzieni, izdzēšot 35 cilvēku dzīvības. Kopš 2015. gada janvāra Eiropā teroristi līdzīgos uzbrukumos ir nogalinājuši gandrīz 200 cilvēku, ievainojuši, sakropļojuši vēl vairākus simtus. Šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka ES nav spējīga aizsargāt savus pilsoņus ES valstu teritorijās. Trīs plaša mēroga uzbrukumi mazliet vairāk nekā gada laikā ar desmitiem nogalināto – tas liecina par ļoti smagām Eiropas iekšējās drošības problēmām.

Pirms tam jau vairākus gadus, sasniedzot savu kulmināciju 2015. gadā, uz Eiropu nekontrolēti plūda desmitiem tūkstošu, beigās pat miljons bēgļu, migrantu un citu personu, par kuru patiesajiem nodomiem mēs varam tikai minēt. Eiropas Savienības valstis ar savu kopējo gandrīz 350 miljardu eiro aizsardzības budžetu (četras reizes lielāku nekā Krievijai) izrādījās bezpalīdzīgas pret cilvēku kontrabandistu tīkliem. Kaut gan patiesībā tas ir pat vairāk nekā absurdi – pasaulē viens no ekonomiski spēcīgākajiem reģioniem ar augsti attīstītiem bruņotajiem spēkiem, kuru rīcībā ir vismodernākais bruņojums, pēkšņi nav spējīgs apturēt dažas kriminālistu bandas. Lielbritānijai un Francijai vien ir pasaulē vienas no visspēcīgākajām jūras kara flotēm ar vismodernāko iespējamo bruņojumu. Tāpat abām šīm valstīm ir ārkārtīgi efektīgas, izcili bruņotas speciālo uzdevumu vienības. Ja vien būtu politiskā griba, šīs valstis vienas pašas varētu noslēgt cilvēku transportēšanas tīklus ļoti ātri. Bet tas kaut kādu iemeslu dēļ nav darīts.

Abi divi ļoti bēdīgie iznākumi liecina, ka Eiropas Savienība kā organizācija nav spējīga nosargāt ne ārējas robežas, ne arī iekšējo drošību. Tā ir briesmīga diagnoze jebkurai valstu savienībai. Kāds eirodeputāts vai Eiropas lietu eksperts, protams, sāks gari un plaši skaidrot organizatoriskās problēmās, birokrātiskos un citus sadomātus iemeslus. Bet tad der atgādināt – 350 miljardu eiro kopējais aizsardzības budžets, vismodernākās tehnoloģijas, NATO atbalsts – tas viss kopā nekādā gadījumā neļauj ticēt pasakām, ka "kaut kas nebija iespējams". Ar šādām iespējām neizdarības kopējo robežu aizsardzībā ir vai nu tīša bezdarbība vai bezatbildīga politiskā impotence.

Kāpēc Eiropas Savienība ir tik nespējīga? Protams, būs cilvēki, kuri apgalvos, ka robežas tika atstātas vaļā tīši un ilgstoša bezdarbība migrantu lavīnu apturēšanā bija apzināta rīcība. Visdrīzākais, ka šeit tomēr ir runa par ļoti vāju un sliktu politisko vadību. Līdzīgi var teikt par iekšējās drošības jautājumiem. To, ka Beļģijā ir burtiski rajoni ar radikāļu geto, bija zināms jau sen. Tāpat labi zināms, cik viegli šobrīd ir pārvietoties ES iekšienē. Līdz ar to Beļģijas ielaistās iekšējās drošības problēmas varēja un diemžēl arī kļuva par traģēdiju Francijai.

Visas augstākminētās traģēdijas un problēmas varēja vai nu novērst vai mazināt. Tam vien bija vajadzīgas politiski atbildīgas Eiropas Savienības augstākās amatpersonas, kuras būtu koordinējušas starpvalstu drošības jautājumus. Vai kāds, piemēram, Latvijā var pateikt, kura ES amatpersona ir politiski atbildīga par pilnīgu un totālu ārējās drošības koordinācijas trūkumu? Vairāk nekā miljons migrantu, kuri nekontrolēti burtiski ielauzās Eiropā – tas nevarēja notikt vienkārši tāpat. Piedevām, pierādāmā veidā ir zināms, ka šādu notikumu pavērsienu varēja droši paredzēt. Tātad kura ES amatpersona ir atbildīga par notikušo?

Precīzi tas pats par iekšējo drošību. Tāpat kā ES dalībvalstu ārējo robežu aizsardzība arī iekšējā drošība ir katras valsts iekšējā atbildība. Tomēr ES amatpersonām vajadzēja darīt visu, lai veicinātu efektīvu sadarbību un brīdinātu par draudiem, ja tas nenotiks. Tātad – kura ES amatpersona ir atbildīga par traģisko bezdarbību?

Diemžēl ES politiskā struktūra ir tik samudžināta, necaurskatāma, ka var atļauties būt pilnīgi bezatbildīga. Pajautājiet kaut vienam Latviju pārstāvošajam Eiropas Parlamenta deputātam, kurai ES augstākai amatpersonai būtu jāuzņemas politiskā atbildība par to, ka tika pieļautas šīs traģēdijas? Neko vairāk par šausmīgi gudriem spriedelējumiem un pamācībām pretī nesaņemsiet. To pašu var jautāt Eiropas Komisijas viceprezidentam Valdim Dombrovskim. Tikai atbilde būs iepriekšparedzama – nekāda.

Ja Eiropas Parlaments būtu demokrātiska, politiski atbildīga institūcija, tad Eiropa būtu daudz drošāka un labāka vieta uz pasaules. Šobrīd mums katru dienu ir jābaidās par to, kas atkal netraucēti pārkāps Eiropas robežas un kur atkal atskanēs kārtējais sprādziens.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!