Otto Ozols: Uzbrukums Nicā ir arī brīdinājums Latvijai
Foto: Privātais arhīvs

Pēc traģiskā, nu jau kārtējā terora akta Francijā mēs tiekam mierināti, ka Latvijā apdraudējuma līmenis ir zems. Jācer un jāatzīst, ka vistuvākajā laikā Latvijā vēl nebūs augsnes, kurā varētu rasties līdzīgi slepkavnieciski radikāļi, bet pārskatāmā nākotnē par to ir jādomā ļoti nopietni.

Pēc terora akta Nicā vairāki nopietni eksperti ir vienisprātis par galvenajiem iemesliem, kas veicina radikālisma izplatību Francijā. Tā ir plašā migrācija, nepilnīgā integrācija, sociālā atstumtība, bezdarbs. Īpaši tas ir migrantu jauniešu vidū – Francijā tādu ir ap 46%. Tas padara viņus par viegli vervējamiem mērķiem dažādiem radikāliem grupējumiem. (1)

Tāpat ir skaidrs, ka pārapdzīvotības un klimata izmaiņu dēļ vēl vairāk pieaugs ūdens un pārtikas trūkums Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā. Tas un hroniski augstā korupcija šajās zemēs tikai veicinās jaunus un jaunus konfliktus, kas burtiski spiedīs miljoniem cilvēku meklēt patvērumu tuvējā Eiropā. Tā ir skarbā realitāte, ar ko Eiropai ir jārēķinās. Šobrīd arī liela daļa Eiropas ir pārapdzīvota un daudzas lielas, tradicionālas migrantus uzņemošās valstīs vairs netiek ar viņiem galā. Tās gan nav īpaši jaunas un oriģinālas ziņas.

Te vēl atliek piebilst, ka ES kā organizācija nespēj laicīgi un efektīvi reaģēt uz šiem ļoti nopietnajiem izaicinājumiem. To beidzot atzinis pat Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, komentējot nule notikušo ES Ārlietu padomes sanāksmi Briselē. Ministrs norāda, ka "notiek ļoti daudzas fundamentālas tektoniskas pārmaiņas, uz kurām pagaidām mēs reaģējam tādā reaktīvā formā." (2) Tas nozīmē, ka ārējo robežu aizsardzība vēl kādu laiku būs tikpat vāja, kāda tā bija iepriekš. Ministrs gan norāda, ka tiekot domāts, kā uzlabot valstu sadarbību. Bet to mēs esam dzirdējuši jau iepriekš.

Saliekot kopā visus šos faktus un tendences, ir absolūti skaidri jāatzīst, ka ļoti lielas migrantu plūsmas pārskatāmā nākotnē ieradīsies arī Latvijā. Kā jau norādīju – Rietumeiropa acīmredzami vairs netiek galā ne ar apjomiem, ne ar viņu nodarbinātību. Bet cerēt, ka bēgļu straume mazināsies, nav nekāda pamata. Stabilitāte Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos diemžēl nav tuvākās nākotnes cerība. Tas pats par klimata pārmaiņām, kas jau skar tieši šos reģionus visskarbāk.

Atgādinu – Latvija ir mazapdzīvota valsts ar ļoti stabilu ekoloģisko situāciju, ļoti lieliem dzeramā ūdens krājumiem. Ja kāds domā, ka Latvija ir kaut kādā ziņā bēgļiem nepievilcīga zeme, tad viņš vienkārši māna pats sevi. Salīdzinot ar bēgļu mītnes zemēs valdošo vājprātīgo nabadzību un skarbo klimatu, Latvija ir vienkārši pasaku zeme.

Un visbeidzot pavisam nesen valdības pārstāvji ļoti atklāti atzina – mums migranti vienkārši būs vajadzīgi. Pat vairāk – Pasaules bankas (PB) pārstāve saka to ļoti tieši: viņi ir mūsu vienīgais glābiņš. Jūnija sākumā Labklājības ministrijā notika konference, kas bija veltīta 20 gadiem kopš pašreizējās pensiju sistēmas ieviešanas Latvijā. Tajā PB pārstāve Asta Zviniene teica sekojošo: "Ir par vēlu cerēt, ka dzimstības pieaugums [Latvijā] glābs situāciju sociālajā budžetā. Tas jau ir nokavēts. Pat tad, ja notiktu brīnums un demogrāfiskā politika rezultētos ar strauju dzimstības pieaugumu, būtu jāpaiet vēl vismaz 20 gadiem, lai šie bērni pieaugtu, iekļautos darba tirgū un sāktu maksāt nodokļus. Vienīgā cerība izdzīvot šos 20 gadus ir atvērta imigrācijas politika." Ļoti līdzīgi domā arī lielā biznesa pārstāvji, kuri jau šobrīd izjūt demogrāfiskās bedres izraisīto darba spēka deficīta problēmas. Un tas ir tikai sākums. (3)

Viens no iemesliem, kādēļ mēs esam nonākuši pie šīs situācijas, ir tas, ka demogrāfijas problēmas vienmēr ir bijušas svarīgas tikai vārdos, bet ne darbos. Nopietni risinājumi ir atlikti no gada uz gadu. Jo katru reizi ir atradušās citas prioritātes, kurām ir lielāki un treknāki lobiji. Tagad esam nonākuši situācijā, kad mums skaidri un gaiša pasaka – Latvijai ir jākļūst atvērtai migrācijai. Ņemot vērā augstākminētās problēmas, vienā brīdī tā kļūs masveidīga.

Nevar un nedrīkst turēt aizdomās visus gaidāmos migrantus, ka viņi visi būs radikāļi vai centīsies atkārtot tos terora aktus, kas notika Francijā. Tomēr integrācija vienmēr ir sarežģīts process, un lielās migrantu plūsmās uz Eiropu dodas ļoti dažādi cilvēki. Diemžēl arī tādi, kuri mēģina apliecināties tika šausmīgā veidā, kā to izdarīja terorists Nicā. Ņemot vērā, ka Francija un citas valstis būs mācījušās no sāpīgās pieredzes un spēs efektīvāk cīnīties ar šādiem uzbrucējiem, tad skaidrs, ka uzbrucēji meklēs mazāk pieredzējušas valstis un vietas, kur uzbrukt.

Gudras un atbildīgas valdības vienmēr cer uz labāko, bet gatavojas ļaunākajam. Latvijas demogrāfiskā problēma nav tikai strauji rūkošais cilvēku skaits valstī, vislielākā problēma ir dramatiski sagrautā vecuma struktūra – jauno cilvēku skaits ir daudz par mazs iepretim vecākajai paaudzei, ir notikusi pārāk strauja sabiedrības novecošana. Migrantu ģimenes parasti būs jauni cilvēki, drīz viņu un Latvijas pamatiedzīvotāju – jauno vecāku skaits var kļūt līdzīgs. Ņemot vērā, ka viņu ģimenēs vidējais bērnus skaits mēdz būt lielāks, tad jau nākošajā paaudzē dominēs bērni, kas nākuši no ieceļotāju kopienām.

Visi šie procesi parasti nes sev līdzi populisma, radikālisma uzliesmojumus politiskajā vidē, kas savukārt izpaudīsies neprognozējamos un nepārdomātos politiskajos lēmumos. Vienkārši runājot – tas pārskatāmā nākotnē detonēs radikālismu, kas var sākt dominēt Saeimā un aizslaucīt nebūtībā pašreizējo politisko eliti. Ja vien tā nekavējoties nesāks risināt problēmas pašā saknē. Neapšaubāmi, ka valsts aizsardzība, veselība un izglītība ir ļoti svarīgas prioritātes. Bet, noliekot malā demogrāfijas jautājumus, drīz vien nebūs ko aizsargāt un izglītot.

1. "Deutsche Welle": Ronja Kempin explains why France is so often targeted. "… The country has a high unemployment rate. Almost 10 percent of the population is unemployed. This is serious when you consider the fact that 46 percent of young people with an immigrant background are affected by unemployment and thus a lack of prospects. In this regard, the potential for radicalization lies within the country."

"Deutsche Welle" mājas lapā intervija ar vācu eksperti Ronju Kempinu pieejama arī krievu valodā.

2. Ārlietu ministrs: Eiropa piedzīvo, iespējams, lielāko izaicinājumu kopš Otrā pasaules kara.

3. Latvijas pensionārus varot glābt imigranti.

Source

Tags

Edgars Rinkēvičs Otto Ozols Pasaules banka
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form