94% biznesa līderu no darbiniekiem sagaida jaunas prasmes
Nesen publicētais Pasaules Ekonomikas foruma pētījums "The Future of Jobs Report 2020"* vēsta, ka prasmju trūkums darba tirgū ir augsts un to īpaši izjutīsim nākamo piecu gadu laikā. Galvenās prasmju grupas, kuru nozīme pieaugs: kritiskā domāšana, analīze un problēmsituāciju risināšana. Tāpat arvien vairāk tiks pieprasīta spēja pašorganizēties, aktīvi mācīties, emocionālā noturība un fleksibilitāte.
"McKinsey & Company" prognozē, ka nākamo 10 gadu laikā vismaz 20% šodienas profesiju tiks pakļauti automatizācijas riskam.** Tā rezultātā arvien būtiskāka kļūs digitālo prasmju apgūšana – no pašiem vienkāršākajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem līdz jaunām, specializētām IT programmām un valodām.
94% biznesa līderu norāda, ka jau tagad no darbiniekiem sagaida jaunas prasmes. Tikmēr citi publiski pieejamie resursi vēsta, ka aptuveni 40% strādājošo nepieciešamais pārkvalificēšanās laiks var aizņemt līdz pat pusgadam. Lai arī daļu no šīm prasmēm var apgūt, strādājot augošajās industrijās (IT uzņēmumi un starptautiskie biznesa pakalpojumu centri), individuālā līmenī darbiniekiem būs jāatvēl arvien vairāk laika personīgās attīstības un mūžizglītības apmācību iespējām.
Latvijā uz kopējā fona pozitīvi izceļas eksportējošie uzņēmumi
Nesen stratēģiskās personāla vadības konsultāciju uzņēmuma ERDA un Rīgas Ekonomikas augstskolas kopīgi veiktajā aptaujā*** noskaidrots, ka 94% eksportējošo Latvijas uzņēmumu arī pandēmijas laikā turpina investēt darbinieku apmācībās. Tāpat arī iegūtie dati rāda, ka 68% no šiem uzņēmumiem visvairāk resursu ieguldījuši darbinieku sociālo prasmju attīstībā (komandas darbs, savstarpējā komunikācija, sadarbība un prezentācijas prasmes), kamēr 61% – darbinieku vadības kompetenču attīstībā (darbinieku attīstība, mērķu noteikšana, mentorings un koučings), bet 51% – klientu servisa prasmju uzlabošanā (pārdošana, pārdošanas rīki un metodes).
Tikai nedaudz vairāk par 40% aptaujāto eksportētāju izvēlējušies ieguldīt vispārējo un specifisko digitālo prasmju, programmu vai rīku apguvē. Uzņēmumi norādījuši, ka šī izvēle visbiežāk skaidrojama vai nu ar konkrētā uzņēmuma darba specifiku (piemēram, darbinieks jau rekrutēšanas laikā izvēlēts ar atbilstošām prasmēm), vai plaši pieejamo kursu un citu apmācību programmu piedāvājumu sociālo prasmju attīstībai. Tāpat arī visbiežāk darbinieku attīstības vajadzības tiek noteiktas, pamatojoties uz darbinieku vēlmēm un pieprasījumu, nevis uzņēmuma stratēģisko attīstības plānu. Tikai salāgojot darbinieku vajadzības ar uzņēmuma attīstības prioritātēm, spēsim radīt starptautiski konkurētspējīgus uzņēmumus un darbiniekus.
Trūkst izpratnes par "nākotnes profesijām"
Pandēmijas ietekmē mainoties ikdienas darba formātam, kur attālinātais darbs ņēmis virsroku un darbiniekiem arvien vairāk jācenšas balansēt starp efektivitāti, darbu un privāto dzīvi, arvien aktuālāks kļūst jautājums par darba nedēļas saīsināšanu vai darba stundu atvēlēšanu profesionālajai un personīgajai attīstībai.
Jau vairāk nekā pirms 15 gadiem, 2004. gadā, starptautiskais tehnoloģiju celmlauzis "Google" nāca klajā ar paziņojumu par 20% darbinieku laika atvēlēšanu to profesionālajai attīstībai un izaugsmei. Un, lai arī daļa uzņēmumu apstiprina, ka būtu gatavi investēt laiku, atvēlot to darbinieku personīgajai un profesionālajai izaugsmei, liela daļa arī atzīst, ka nevar pateikt, kādas ir darbaspēka prioritātes valstiskā un uzņēmuma līmenī, kādi ir uzņēmumiem pieejamie valsts atbalsta instrumenti un kādās profesionālās attīstības aktivitātēs būtu jāinvestē. Jāatzīst, ka šobrīd investīcijas gan valstiskā līmenī, gan lielā daļā uzņēmumu ir haotiskas un pārsvarā balstītas uz šodienas vajadzību apmierināšanu. Protams, varam turpināt meklēt atbildīgos un vainīgos, taču tas darbinieku kopējo prasmju līmeni nekādā veidā nepalielinās.
Ir pilnīgi skaidrs, ka pasaule un globālais darba tirgus mainās un mums būs jāmainās tam līdzi, arvien vairāk uzmanības un resursu investējot aktivitātēs ar pievienoto vērtību ilgtermiņā. Jautājums tikai: cik veiksmīgi to spēsim izdarīt? Vai sekosim citu valstu vai uzņēmumu piemēriem? Vai tomēr būsim tik drosmīgi, lai kā pirmie, sekojot "Google" veiksmes stāstam, rādītu priekšzīmi citiem?
* World Economic Forum "The Future of Jobs Report 2020": https://www.weforum.org/reports/the-future-of-jobs-report-2020/in-full/executive-summary
** McKinsey & Company "The Future of Jobs in Europe": https://www.mckinsey.com/featured-insights/future-of-work/the-future-of-work-in-europe
*** Aptaujā piedalījās 50 Latvijas lielākie eksportētājuzņēmumi ar mērķi sniegt informāciju par uzņēmumu šā brīža paradumiem darbinieku attīstībā: "Circle K Business Centre", "Cognizant Latvia", "Atea Global Services", "Accenture", "Food Union", "Stenders", "Kronus", "Putnu fabrika Ķekava", "Krassky". Pārstāvētās nozares: starptautiskie biznesa pakalpojumu centri (28%), ražošanas uzņēmumi (20%), mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumi (12%), būvniecības un nekustamā īpašuma uzņēmumi (8%) un citi.