Paulina Noidinga: Zviedrijas problēma ar Krieviju
Foto: DELFI

Tuvojoties vispārējām vēlēšanām septembrī, zviedru vēlētāji tiek brīdināti, ka nu ir viņu kārta kļūt par Krievijas centienu iejaukties demokrātiskajos procesos mērķi. Saskaņā ar Zviedrijas Civilās aizsardzības aģentūru (MSB), kas atbild par valsts pretdarbību ārējās ietekmes operācijām, šāda iejaukšanās ir ļoti ticama un pilsoņiem vajadzētu stingri uzmanīties no dezinformācijas un viltus ziņām.

Ir tikai viena problēma: nebūs viegli atšķirt "melus" no Zviedrijas juceklīgās politiskās realitātes izpausmēm.

Pēdējo mēnešu laikā Krievijas troļļi uz zviedriem ir mērķējuši, izplatot ticamus stāstus un politiski uzlādētas tenkas par sociāliem nemieriem un morālu pagrimumu. Tā, piemēram, Krievijas aģenti esot sociālos tīklus pārpludinājuši ar ziņām, kuru mērķis bija ietekmēt Zviedrijas debates par imigrāciju. MSB norādīja, ka Krievijas mērķis bija saasināt Zviedrijas iekšējos konfliktus un novirzīt uzmanību no Krievijas aktivitātēm citviet Eiropā.

Tā varētu būt tiesa. Taču tas, kas Krievijas darbību padara vēl jo bīstamāku, ir pašas Zviedrijas kļūmes, kuru rezultātā apritē ir iegājuši nepatiesi stāsti. Imigrācijas jautājumi un arvien pieaugošais noziedzības līmenis ir sašķēlis valsti; Krievija tikai meklē iespēju, kā šīs nesaskaņas izmantot savu mērķu sasniegšanai.

Zviedrijas politiskās nedienas nav nekas jauns. Pēdējo četru gadu laikā valsti ir pārvaldījusi mazākuma koalīcija, ko veido Zaļā partija un sociāldemokrāti - bloks, ko centriski labējie spēki knapi piecieš. Taču valdība ir turpinājusi klunkurēt uz priekšu, kopā turoties galvenokārt tās biedru nepatikas pret alternatīvām dēļ. Pēc jaudīgajiem pret pastāvošo iekārtu un imigrāciju vērsto Zviedrijas Demokrātu panākumiem 2014. gada vispārējās vēlēšanās centriski labējās partijas atteicās ar šo partiju sadarboties un klusi sabiedrojās ar kreisajiem, daudzos vēlētājos radot aizkaitinājumu.

Kopš tā laika rūgtums ir vēl tikai pastiprinājies, jo pašreizējā valdība ir centusies mīkstināt to kaitējumu, ko izraisījusi valsts imigrācijas politika. Tā vietā, lai saprātīgos šī jautājuma kritizētājus iesaistītu sarunās, valdība savus oponentus ir apzīmogojusi kā "populistus" un apsūdzējusi viņus "Zviedrijas tēla" graušanā. Faktiski visvairāk valsts reputāciju grauj politiķi, kuri turpina atteikties no dialoga.

Viennozīmīgi, zviedru politiķi Krievijai ir devuši lērumu munīcijas tās centienos ietekmēt sabiedrisko viedokli. Taču satraukumu rada tas, ka Krievijas centienu iejaukties vēlēšanās vēsture ir kļuvusi par aizbildinājumu Zviedrijas līderiem, lai ignorētu ļoti nepieciešamas reformas. Piemēram, aprīlī Katrīna Sjernfelta Džameha, dienvidos esošās Malmes pašvaldības vadītāja, izsauca MSB, lai apspriestu, kā pasargāt "Malmes tēlu" no "ārvalstu vienībām", kas varētu censties to aptraipīt, lai ietekmētu gaidāmo balsojumu.

Taču pilsētas galva nebija sapratusi galveno: Malmes tēla problēma ir nepareizas vadības, nevis sagrozītas sabiedriskās uztveres rezultāts. Neraugoties uz mazāk nekā 330 000 iedzīvotāju, Malme Rietumeiropā izceļas ar savu augsto bezdarba līmeni un atkarību no pabalstiem, milzīgu noziedzības līmeni, radikalizāciju, segregāciju un sociāliem nemieriem.

Oskars Džonsons, King's College Londonā doktorants, kurš specializējas Krievijas nemilitārās karadarbības jautājumos, man teica, ka iemesls, kāpēc ir tik grūti stāties pretī Krievijas centieniem iejaukties, ir tas, ka viņu taktika ir izsmalcināta, nemanāma un bieži vien ticama. Zviedrijas gadījumā Krievijas aģenti tiek apsūdzēti viltus stāstu iepludināšanā Zviedrijas sabiedrisko mediju dzirnās, un, tā kā tie ietver patiesības graudus, paši zviedri pēc tam ar tiem dalās. Krievijas aģenti mazgā rokas nevainībā, un bieži vien sasniedz savus mērķus.

"Tā ir sava veida informācijas atmazgāšana," saka Džonsons. "Tieši tāpēc ir ļoti grūti pilnā apmērā novērtēt Krievijas ietekmes mērogu."

Zviedrija neapšaubāmi ir nopietni uztvērusi draudus savai demokrātijai. Valdība ir sākusi sabiedrības informēšanas kampaņas un gatavo vēlēšanu darbiniekus, stiprina kiberaizsardzību un nepārtraukti veic apdraudējuma un ievainojamības izvērtējumu. Taču amatpersonas pieļauj, ka, iespējams, cīnās jau zaudētā kaujā. Kā nesen izteicās kāds MSB pārstāvis, aģentūras ierobežotie resursi "nekādā veidā nav samērojami ar agresora iespējām".

Saskaroties ar šādu realitāti, Zviedrijas varas iestādes var ierobežot iejaukšanās vēlēšanās iespaidu, vairāk koncentrējoties uz sabiedriskās un politiskās stabilitātes atjaunošanu. Lai to paveiktu, līderiem ir jāatrisina imigrācijas problēma, jāpārvar parlamentārais strupceļš un jāatjauno pilsētās likums un kārtība.

Krievija, tāpat kā ir darījusi to citur, mēģina sašķobīt Zviedrijas naratīvu, uzveļot vainas un novēršot uzmanību. Zviedru politiķi var efektīvi reaģēt, taču vislabākā stratēģija, kā cīnīties ar Krievijas izraisītajiem sociālo mediju ugunsgrēkiem, būtu negādāt tiem kurināmo.

Paulina Noidinga, Freedom Rights Project līdzdibinātāja, raksta tādiem zviedru izdevumiem kā Svenska Dagbladet un Göteborgs-Posten.

Source

Tags

Krievija NATO Project Syndicate Zviedrija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form