Pauls Bankovskis, 'Rīgas Laiks': Plāns P
Foto: stock.xchng

Baltais nams paziņojis, ka nav nekādu pierādījumu tam, ka citplanētieši būtu mēģinājuši sazināties ar cilvēkiem. Nodarot triecienu arī sazvērestības teoriju piekritējiem, prezidenta Baraka Obamas administrācijas augsta ranga amatpersona pavēstīja, ka nav nekādu pierādījumu tam, ka ticama informācija par citplanētiešu eksistenci tiktu slēpta no sabiedrības."Baltais nams: Citplanētieši nav ar mums sazinājušies", LETA/AFP, 8. novembris.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Man vienmēr patikušas sazvērestības teorijas. Iespējams, tāpēc, ka atšķirībā no pašiem tajās aplūkotajiem notikumiem – teiksim, "patiesajiem" 11. septembra notikumiem – šo teoriju izplatīšanās un veidošanās mehānismi var būt gaužām interesanti. To kārtējo reizi izdevies parādīt un izmantot vienam no aizrautīgākajiem vēsturisko sazvērestības teoriju pētniekiem Umberto Eko šogad iznākušajā romānā "Prāgas kapsēta". Romāns veltīts šķietami tik apzelētai tēmai, kuru būtu grūti uztvert ar interesi, kā tā dēvēto "Cionas gudro protokolu" vēsturei.

Pirms vairākiem gadiem, kad ar Bādenes-Virtembergas valdības atbalstu pavadīju sešus mēnešus Zolitūdes muižā Vācijā, Štutgartes pievārtē, pašsaprotamo vientulību (solitude) kliedēju ar seriāla "Slepenās lietas" skatīšanos. Vienā no Štutgartes lielveikaliem biju iegādājies kārbu ar visu seriāla sēriju ierakstiem DVD. Kaut kas patīkami skaidrs un vilinoši saprotams bija FIB aģentu Skallijas un Maldera apdzīvotajā pasaulē. Ik pēc noteikta intervāla tika piedāvātas "vienreizējās sērijas", kas katra sākās ar kādu problēmu – piemēram, pilsētas kanalizācijā iemājojušu cilvēku-tārpu vai cilvēku, kura ēnā viss sadega, vai cilvēku, kas spēja izlīst pa pašu šaurāko durvju spraudziņu, – un noslēdzās ar problēmas atrisinājumu, lai ko nu tas katru reizi nozīmētu. Pamīšus šīm sērijām bija sērijas, kurās turpināja vīties "lielais stāsts", kurā mudžēja ASV valdības sazvērestības, cilvēku nolaupīšanas, notikumi slepenos pazemes bunkuros, iespējama vai pat visai sajūtama citplanētiešu klātbūtne uz Zemes, peripetijas ap Maldera tēvu, minējumi par to, vai Skallija un Malders kādreiz nonāks līdz miesiskai tuvībai, un tādā garā. Tas viss radīja nepieciešamo fonu, lai pēc kārtējās vienreizējās sērijas noskatīšanās tu tiktu atmests atpakaļ un varētu secināt, ka, jā, pasaule ir daudzu lielu un neizskaidrojamu lietu pilna. Un tās, visticamāk, no mums tiek labi slēptas.

Aptuveni tajā pašā laikā interneta vidē sāka darboties ziņu portāls Patiesi.lv (tagad tā darbība nedaudz pieklususi, tā vietu un žanru puslīdz veiksmīgi pārstāv Puaro.lv un Pietiek.com; starp citu, pievērsiet uzmanību visu šo interneta vietņu pirmajiem burtiem, kas veido Marģera Zariņa grāmatā "Viltotais Fausts jeb Pārlabota un papildināta pavārgrāmata" aprakstītās pavārgrāmatas nosaukumu). Tā kā portāla veidotājs bija mans paziņa, kuru šeit konspiratīvos nolūkos nosaukšu vienīgi par PP, bet es, kā jau minēts, dzīvoju Zolitūdē, kādu laiku arī aktīvi iesaistījos ziņu vākšanā, apstrādē un piedāvāšanā publikai. Britu zinātnieku atklājumi par patiesajiem kūlas ugunsgrēku iemesliem (patiesi.lv/2006/04/19/zinatnieki-pensionaru-pasaizdegsanas-turpinasies/), atmaskojoši materiāli par "Cigaretes smēķējošo vīru" (patiesi.lv/2006/04/28/noskaidrota-grutupa-saistiba-ar-slepenajam-lietam/) – šāda veida ziņas kādu laiku bija mūsu ikdiena.

Godīgi sakot, ASV kosmosa politikas un komunikācijas amatpersonas Fila Larsona atbilde uz vairākām Baltā nama mājaslapā ievietotām petīcijām, ka nekādu citplanētiešu un to slēpšanas gadījumu ASV vēsturē nav bijis, Patiesi.lv redakcijā pat netiktu uzskatīta par īstu ziņu. "ASV valdībai nav pierādījumu, ka ārpus mūsu planētas pastāvētu jebkāda dzīvība vai ka citplanētieši kontaktējušies vai sazinājušies ar kādu cilvēciskās rases locekli," rakstījis Larsons. "Turklāt nav ticamas informācijas, kas liktu domāt, ka kādi pierādījumi tiktu slēpti no sabiedrības acīm." Larsons gan esot atzinis, ka dzīve uz citām planētām tikusi apspriesta un pētīta, tostarp vairākos NASA projektos. Arī citplanētiešu eksistenci Larsons ir pieļāvis: "Daudzi zinātnieki un matemātiķi ir nonākuši pie slēdziena, ka ir diezgan lielas izredzes, ka starp triljoniem un triljoniem zvaigžņu kosmosā ir planēta, kas ir mājas dzīvībai."

Lai atbilstu publicēšanas kritērijiem Patiesi.lv, tur būtu jābūt vismaz britu zinātnieku atklāsmei, ka šis pats Larsons īstenībā ir citplanētietis. Ziņu veidošanas recepte ir vienkārša, un tai ne tik daudz ir saistība ar studijām "žurnālistikas" fakultātē, kaut kādu objektivitātes principu ievērošanu, ziņas nošķiršanu no viedokļa vai informācijas avotu godprātīgu uzrādīšanu vai tikpat godprātīgu slēpšanu. Lai ziņa izskatītos pēc ziņas, kā izrādījās, pietiek ar dažu pagalam formālu principu ievērošanu, un pats galvenais no tiem bija – izmantot tik daudz "īstajās" ziņās lietotu klišeju, cik vien iespējams. "Aizdzīts spēkrats", "pistolei līdzīgs priekšmets", "garnadzis", "jumtā iesprucis sarkanais gailis", "ielūkošanās glāzītē", "sadzīves ķilda", "krimināllietas ietvaros", "politiskais pasūtījums" – tās ir frāzes, kuru lietojums jau kaut kā automātiski absolūti absurdu saturu spēj padarīt par "ziņai līdzīgu priekšmetu".
Saprotams, šī Patiesi.lv ideja nebija nekas ārkārtēji oriģināls. Nebija grūti samanīt, ka portāla ideja aizgūta no amerikāņu izdevuma TheOnion.com. The Onion jeb Sīpols ir satīrisks ziņu avots jeb "Smalkākais Amerikas ziņu avots", kuru 1988. gadā nodibināja pāris studentu. Nu jau tas izpleties un sazarojies arī interneta TV kanālā, "labākie" raksti apkopoti drukātās grāmatās u.tml. The Onion ideja bija vienkārša – vienalga, lai par ko tiktu rakstīts, tam bija jābūt visai formālajā un standartizētajā ziņu aģentūras AP rakstības stilā. Viss viens, vai tā bija ziņa par anonīma labdara atstātu transplantējamu aknu maisu pie slimnīcas durvīm, pilsētas lauku teritorijas iedzīvotāju, kas nebaidās nomēģināt visu jauno, vai Jēzu, kas sasauc preses konferenci, – tam visam bija jāizskatās pēc "īstas" ziņas. Par spožākajiem The Onion slavas mirkļiem ir kļuvuši gadījumi, kad kāds no "nopietnajiem" medijiem, un runa nebūt nav par tālajā Ķīnā vai Krievijā veidotiem interneta ziņu portāliem, bet pat par The New York Times, ir pastarpināti uzķērušies uz The Onion ziņām un rakstiem un citējuši tos kā īstu mantu (spilgtākie gadījumi apkopoti te: http://en.wikipedia.org/wiki/The_Onion#The_Onion_taken_seriously).
Cik man zināms, Patiesi.lv publikācijas ar šādu citējamības indeksu lepoties nevar. Kā jau daždien ar entuziasma balstītiem projektiem notiek, portāla aktivitāte pamazām apsīka, jaunas ziņas parādījās arvien retāk.

Bet tad pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām parādījās Pēdējā partija (pievērsiet uzmanību tās nosaukuma saīsinājumam – PP!). Kā zināms, PP vēlēšanās īpaši neveicās. Premjera kandidāts Laimes lācis tikās ar vēlētājiem, bet vēlāk pagalam nopluka. Pēdējās partijas biedru dedzību tas neapslāpēja, un partija savus kandidātu sarakstus iesniedza arī 11. Saeimas vēlēšanām. Saraksti nebija gari, taču vienā no tiem kandidēja arī Patiesi.lv dibinātājs, kuru, kā iepriekš vienojāmies, sauksim vienkārši par PP.

Pat ja iepriekš minētajam Filam Larsonam tomēr ir bijusi taisnība, nemēģiniet man iestāstīt, ka šāda piecu P kombinācija ir nejauša sagadīšanās, nevis rūpīgi plānota sazvērestība.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form