Pauls Irbins
Foto: Publicitātes foto

2020. gada valsts budžeta tapšanas procesā publiskajā telpā izskanējušas dažādas versijas par to, kurš būtu pelnījis finansējumu un kurš ne, un šoreiz tas skāris arī zinātnes jomu.

Kopš 2015. gada Latvija ir Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) sadarbības valsts jeb PECS (Plan for European Cooperation States) statusā. Piecu gadu laikā Latvija sadarbībā ar EKA ir ieguldījusi 7,12 miljonus eiro dažādos kosmosa industrijas projektos, no kuriem 5,15 miljoni eiro (85% no ieguldītā) ir tieši atgriezušies Latvijas zinātniskajos institūtos, augstskolās un uzņēmumos jaunu kosmosa tehnoloģiju un izstrādņu attīstībai. Nākamajam gadam dalībai EKA budžetā iezīmēti 4,5 miljoni eiro.

Līdzšinējā sadarbība ar EKA ir stiprinājusi Latvijas organizāciju industriālo ekspertīzi un pētniecības un attīstības kapacitāti, kā arī sniegusi tām padziļinātāku izpratni par EKA funkcionēšanas principiem, standartiem un dažādām procedūrām. Gadu no gada ir palielinājies Latvijas zinātnisko institūciju un uzņēmumu skaits, kas piedalās EKA organizētajos atklātajos projektu konkursos un saskata iespējas ciešākas saiknes veidošanai ar kosmosa industrijas spēlētājiem Eiropā un ārpus tās. Līdzdalība EKA projektu konkursos ir rezultējusies jaunu produktu un pakalpojumu izstrādnēs, vērtīgos biznesa kontaktos starp EKA programmu dalībniekiem, Latvijas uzņēmumu atpazīstamībā un reputācijas celšanā starptautiskā līmenī, kā arī jaunās darbvietās un darbinieku prasmju un kompetenču stiprināšanā.

Pēdējo nedēļu laikā Latvijas Zinātnes padome (LZP), Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA), Latvijas Zinātnisko institūtu asociācija (LZIA) un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vērsušās dažādās institūcijās un masu medijos ar nepatiesiem un neargumentētiem apgalvojumiem par Latvijas organizāciju līdzšinējo sniegumu EKA iepirkumos un ieguvumiem no dalības EKA, tādējādi netieši mudinot lēmumu pieņēmējus pārvērtēt Latvijas tālāko dalību aģentūrā biedru valsts statusā un novirzīt 2020. gada budžetā paredzētos līdzekļus citām zinātnes prioritātēm.

Latvijas Kosmosa industrijas asociācijai (LAIK) nav pieņemama nepatiesu faktu un apgalvojumu izplatīšana.

LZP, LJZA, LZIA un LIZDA izplatītajā informācijā tiek apgalvots, ka kosmosa nozare ir šaura zinātniskā niša. Paskaidrojam, ka visā pasaulē kosmosa nozare tiek uzskatīta par starpdisciplināru nozari, kas ietver gandrīz visas tehniskās un eksaktās zinātnes, tajā skaitā biomedicīnu un pārtiku. Arī Latvijā kosmosa industrija pārklāj plašu spektru – mikroelektroniku, optiku, materiālzinātnes, biotehnoloģijas, Zemes novērošanu, IKT, datu mācību un enerģētiku. Visas šīs jomas ir iekļautas Latvijas viedās specializācijas virzienos.

Tiek pausts viedoklis, ka Latvijā netiek veikts kosmosa nozarē ieguldīto līdzekļu efektivitātes izvērtējums. Paskaidrojam, ka līdz šim finansētos projektus EKA ir apstiprinājusi, balstoties tikai un vienīgi uz to ekonomisko pamatojumu un kosmosa nozares attīstības nepieciešamību Eiropā un pasaulē. Katra veiktā investīcija ir izmērāma jaunos eksportspējīgos produktos un jaunās labi apmaksātās darbvietās, kas rada papildu ienākumus valsts budžetā. Starptautiski veikti aprēķini liecina, ka katrs kosmosa nozarē ieguldītais eiro valstij dod vismaz 1,5 eiro atdevi.

Vēršam uzmanību, ka EKA tiek īstenota industriālā iepirkuma politika – "geo-return" (taisnīgas kompensācijas politika). Praksē tas nozīmē, ka EKA garantē, ka dalībvalstu iemaksas tiek atgrieztas kā finansējums līgumos ar šo valstu piegādātājiem – gan zinātniskajiem institūtiem, gan komersantiem. Garantētais rūpniecības atdeves procents (pēc EKA iekšējo izmaksu segšanas) ir aptuveni 85% no katras atsevišķas programmas izmaksām un 95% no kopējā rūpniecības apgrozījuma pēc visu noslēgto līgumu izpildes. Tas nodrošina, ka lielākā daļa finansējuma ir pieejama dalībvalsts attīstībai. Tātad, ja 2020. gadā valdības budžeta plānā dalībai EKA ir paredzēti 4,5 miljoni eiro, tad ne mazāk kā 85% no šīs summas atgriezīsies Latvijas uzņēmumos un ekonomikā.

Ņemot vērā to, ka Latvija pirms četriem gadiem izdarīja izvēli par labu EKA un Izglītības un zinātnes ministrija ir bijusi konsekventa un mērķtiecīga šīs apņemšanās ievērošanā, atteikšanās no turpmākas finansēšanas tikai tāpēc, ka finansējums nepieciešams arī citām vajadzībām, būtu ne vien tuvredzība un muļķība, bet arī radītu nopietnus zaudējumus. Latvijas uzņēmumi, zinātniskie institūti un augstskolas vairs nevarēs piegādāt savus produktus un pakalpojumus kosmosa industrijai, un līdzšinējais valsts ieguldījums būs bijis kā zemē nomests – ierobežota valsts finansējuma gadījumā šāda rīcība ir pilnīgi nepieļaujama un vērtējama kā izšķērdība.

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form