Pēteris Apinis: Atklāta atbilde deputātam Andrim Skridem par viņa marihuānas un kanabisa slavinājumu
Foto: LETA

Pašā Covid–19 trakumu virpulī 16. decembrī, kaut kur starp superiepirkšanās melnajām piektdienām, klusi un nemanāmi rakstiņu "Delfi" pamanījās publicēt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs, Attīstībai/PAR deputāts Andris Skride. Rakstiņš saucās "Kaņepes atzīšana kā iespēja". Tā nu sanāca, ka kanabisa aizstāvju rindās publiski ir nostājies cienījams ārsts, docents. Sliktā ziņa – godājamais kolēģis ir tik bieži rakstījis žurnālam "Latvijas Ārsts", ka es ne tikai pazīstu viņa rakstu stilu, bet ar 99% pārliecību varu apgalvot, ka rakstu par kaņepēm viņš nav rakstījis pats, bet kaut kādu iemeslu dēļ kā pozīcijas deputāts šo paskvilu parakstījis.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Un tomēr – tā kā raksts ir ar visu Andra Skrides ģīmi publicēts cienījamā portālā, man nākas uzskatīt, ka šis raksts ir rakstīts bez spaidiem un viltus, un/vai kolēģis to uzrakstījis pats kaut kādā Covid–19 raisītās globālās spriedzes un psihopandēmijas mirklī pārāk ilgi stāvēdams kāsīša dūmos vai pat pats to uzvilkdams.

Smēķējamo narkotiku skaidrības labad sauksim par kanabisu

Tās kaņepes, kuras lieto apreibināšanās nolūkā, vajadzētu dēvēt par kanabisu, tā nošķirot no tām kaņepēm, kuras Latvijā audzē, lai lietotu gardā pavalgā uz maizītes, dēvējot gan par kaņepju grūsli, smēriņu, sviestu, aizdaru, vai kā garšvielas, pievienojot tradicionālajam ziemas ēdienam Ziemeļvidzemē, dēvētam par grūdeni, zīdeni vai ķūķi, vai no tām kaņepēm, kuru šķiedru lieto, lai vītu valgus. Kaņepes šķiedras ir gauži labas, lai tās izmantotu par pildvielu, pakulām vai siltumizolācijas materiālu. Latvijā ļoti labi aug tās kaņepes, no kurām vīt virves, bet THC līmenis mūsu kaņepēm vienmēr būs zemāks par dienvidu saulē augušajām. Latvijā bizness nav pat narkotiskā kanabisa audzētājiem, bet tikai narkotiku dīleriem, kas šo ļaunumu ieved no Dienvideiropas.

Jukas terminoloģijā ir izdevīgas vien tiem, kuri ir ieinteresēti peļņas gūšanā, tirgojot narkotikas – jo lielāka jezga ap kaņepēm un putra tiesiskajā regulējumā, jo vienkāršāk gūt lielu peļņu un izvairīties no soda par likuma pārkāpšanu. Arī kolēģim Andrim Skridem šīs jukas ir likušas parakstīties zem raksta, kurā apzināti pakulas, medikamenti un narkotiskā atkarība ir samaisīta vienā grūslī.

Dekriminalizācija un legalizācija ir dažādi, dažkārt pretrunīgi jēdzieni

Starp kanabisa dekriminalizāciju un legalizāciju ir liela starpība – arī šos šķietami līdzīgos jēdzienus nezinātāji jauc: līdzībā tie ir vien daži soļi, taču pāri bezdibenim. Kurš ir ieinteresēts, lai šos jēdzienus jauktu – saprotams, kanabisa ražotāji dienvidu saules pielietajās zemēs un vietējie narkotiku dīleri, kas cer gūt lielu peļņu un izvairīties no soda par likuma pārkāpšanu. ANO Narkotisko vielu komisija ar 27 balsīm "par", 25 "pret" un vienai atturoties, ir "pavērusi durvis" vien uz kanabisa kā zāļu medicīniskā un terapeitiskā potenciāla atzīšanu, taču to lietošana nemedicīniskiem un nezinātniskiem mērķiem joprojām paliek nelikumīga – nav notikusi nekāda kanabisa dekriminalizācija.

Kanabisa lietošana medicīnā Latvijā šobrīd ir legāla, bet četrus Eiropā reģistrētos medikamentus nezin pat Andris Skride

Narkotiskās vielas Latvijā lieto gan anestezioloģijā, gan reanimācijā, gan paliatīvajā aprūpē un citās medicīnas nozarēs. Diemžēl šobrīd labas un drošas narkotiskas zāles no kaņepēm pasaulē radītas nav (ir bijuši daudzi mēģinājumi), un joprojām medicīnā galvenokārt veiksmīgi lieto mākslīgos opiātus.

Faktiski Latvijā ārstam pašlaik nav nekādu šķēršļu, ievērojot tiesisko regulējumu, izmantot pacientu ārstēšanai tetrahidrokanabinolu vai kanabidiolu. Nekāda papildu legalizācija medicīniskiem mērķiem izmantot šīs zāles nav nepieciešama. Tiesa, nav lielas jēgas to darīt, proti – nav neviena pierādījuma par jebkādiem labiem rezultātiem, lietojot šos preparātus slimību ārstēšanā.

Kanabinoīdi ir vielas, kas atrodamas marihuānā un kas iedarbojas uz specifiskiem receptoriem cilvēka smadzenēs un citos orgānos. Plašāk pētīti ir tetrahidrokanabinols (THC) un kanabidiols (CBD), bet ir izdalīti vēl 102 citi kanabinoīdi un terpenoīdi, un arī tiem ir iespējama medicīniska iedarbība. Cilvēka organismā sastopami endokanabinoīdi, kas ir līdzīgi kanabinoīdiem. Medicīniskai lietošanai kanabinoīdi var būt iegūti no marihuānas auga (augu kanabinoīdi, ko sauc arī par fitokanabinoīdiem) vai sintezēti laboratorijā (sintētiskie kanabinoīdi). Sintētiskie kanabinoīdi var saistīties ar kanabinoīdu receptoriem un/vai rada kanabinoīdiem līdzīgu iedarbību. THC ir kanabinoīds, ko lieto tā sauktās "marihuānas izklaides" mīļotāji, jo tas rada psihoaktīvo iedarbību, piemēram, eiforiju, relaksāciju un jušanas izmaiņas.

Eiropā (un tātad arī Latvijā) tirdzniecībā ir atļautas vairākas kanabinoīdu saturošas zāles, kam aktīvā viela ir:

(i) dronabinols. Tās ir kapsulas iekšķīgai lietošanai vai iekšķīgi lietojams šķīdums, kas satur sintētisko THC. Dronabinolu lieto pacientiem, kam ir ar anoreksiju vai imūndeficīta sindromu saistīts svara zudums, kā arī pacientiem, kam ir onkoķīmijterapijas izraisīta slikta dūša un vemšana. Parasti šī ārstēšana ar dronabinolu ir neveiksmīga;

(ii) nabilons. Tās ir kapsulas iekšķīgai lietošanai, kas satur THC līdzīgu sintētisku kanabinoīdu. Visbiežākā indikācija šim medikamentam ir onkoķīmijterapijas izraisīta slikta dūša un vemšana, ko nav samazinājusi vai likvidējusi cita veida ārstēšana;

(iii) nabiksimols. Šīs zāles satur aptuveni vienādu THC un CBD daudzumu no diviem marihuānas ekstraktiem. Šo produktu izsmidzina vaigos vai zem mēles, lai ārstētu multiplās sklerozes izraisītu muskuļu spasticitāti;

(iv) kanabidiols – augu izcelsmes CBD šķīdums iekšķīgai lietošanai, ko lieto Lenoksa–Gasto (Lennox-Gastaut) sindroma vai Dravē (Dravet) sindroma izraisītu krampju ārstēšanai 2 gadus veciem vai vecākiem pacientiem, proti, bērniem ar smagiem epileptiskiem krampjiem.

Vienīgā pierādītā indikācija kanabinoīdiem ir ceturtā. Andris Skride kā reto slimību ārsts zin, ka Lenoksa–Gasto un Dravē sindromi ir ļoti, ļoti reti, pēc manā rīcībā esošiem datiem Latvijā šobrīd nav neviena šo slimību pacienta. Abi sindromi ir ar ļoti sliktu prognozi pirmajos dzīves gados.

Kanabisa vai marihuānas smēķēšana nav zāles nevienā gadījumā un ne pie kādām indikācijām.

Narkotiku dīleru izdomāta mantra

Stāsts, ka bez kanabisa ārstniecībā nevarētu iztikt, ir narkotiku dīleru izdomāts, lai jauktu cilvēkiem galvu. Narkotiku dīleru izdomātā shēma ir vienkārša – sajauksim cilvēkiem prātu ar argumentu, ka kanabiss nepieciešams ārstniecībā un ka bez tā nav iespējama mūsdienīga ārstniecībā, bet pēc tam secīgi panāksim, lai tiesiskais regulējums valstī kanabisa gadījumā kaņepju daudzveidīgo izmantošanas iespēju dēļ kļūtu iespējami juceklīgāks, lai tiktu sajaukta legalizēšana ar dekriminalizēšanu – tad pavērsies iespēja pārdod dienvidu zemēs audzēto kanabisu izklaides un apreibināšanās nolūkā skolēniem un jauniešiem.

Holandes pieredze liecina, ka narkotiku dīleri ar mērķi panākt, ka skolēni un jaunieši kanabisu lieto pastāvīgi, tai allaž piejauc klāt šķipsniņu stipro narkotiku. Kanabisa legalizācija allaž ir durvis uz postošām atkarībām, sākot no smēķēšanas (visbiežāk kanabisu tomēr smēķē kombinācijā ar smēķējamo tabaku) līdz stiprajām narkotikām.

Kanabisa smēķēšana ir durvis uz atkarībām un stiprākām narkotikām

Stāsts, kuru nereti kā mantru atkārto daži sabiedrībā cienījami viedokļu līderi jeb influenceri par to, ka labāk, lai kanabisu jaunieši varētu iegādāties legāli, nevis no kriminālās pasaules narkotiku dīleriem, tā sargājot viņus no noziedzīgās pasaules ļaunuma ēnas, ir pilnīgi greiza ilūzija, jo legalizē nevis kanabisu, bet gan narkotiku industriju un veicina narkomānijas izplatību, jo jaunieši tiek "laipni lūgti" atkarību pasaulē.

Jautājums Andrim Skridem kā atbildīgās komisijas priekšsēdim – kā ir veicies ar valsts atkarību ierobežošanas politikas īstenošanu?

Andri Skride! Kā atbildīgās komisijas priekšstāvis uzraksti labāk portālam: kā tad ir veicies ar dokumenta "Par Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas plānu 2019.–2020. gadam" izpildi, jo starp šo un nākamo plānu, kurš (es ceru) Iekšlietu ministrijā tiek tapināts, nedrīkstētu būt liels pārrāvums – indikatīvi šajā plānā ir ailītes, kurās ir aprises arī 2021., 2022. un pat 2023. gadam.

Plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām līdz 2021. gada 1. aprīlim, atbilstoši kompetencei, būtu jāiesniedz Iekšlietu ministrijā informācija par plāna uzdevumu izpildi 2019. un 2020. gadā. Atgādināšu, ka Latvijas nacionālajā plānā ir precīzi definēts, ka visbiežāk intoksikācijas izraisa tieši kanabis un sintētiskie kanabinoīdi. Un šajā plānā nudien nav ne vārda par kanabisa legalizēšanas iecerēm, bet gan noslēgumā rakstīts, ka arī turpmāk nepieciešams saglabāt narkotiku ierobežošanas politikas stratēģisko plānošanu, tādējādi turpinot ilgtspējīgas un stabilas politikas attīstību. Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas jomā jānodrošina vienots redzējums un politikas ietvars, lai izvairītos no saskaldītas un pretrunīgas politikas, it īpaši ņemot vērā, ka narkotiku problemātika ietekmē vairākas politikas nozares, visvairāk izglītību, iekšlietas un veselību.

Pilnīgi nejauša sagadīšanās – vienu dienu pēc Andra Skrides atklāsmēm nāca klajā Eiropas savienības dokuments šajā jomā

Es labi zinu, ka Andris Skride brīvi lasa angļu valodā. Jaunais Eiropas narkotiku un atkarību monitoringa centra (European Monitoring Centre for Drugs and Drug Addiction– EMCDDA) dokuments par narkotikām un Covid–19 pandēmiju tika nodots publiskai pieejamībai tieši 17. decembrī. Un sagadīšanās dēļ – visādi kanabisa reklāmraksti dažādās Eiropas savienības valstīs ar dažādu pazīstamu sabiedrības locekļu parakstiem parādījušies tieši 15. un 16. decembrī. Bet Andrim Skriden un visiem interesentiem es tiešām iesaku šo monitoringa centra dokumentu izlasīt:

https://www.emcdda.europa.eu/publications/ad-hoc-publication/reitox-national-focal-points-activities-during-covid-19-pandemic_en

Problēma– Covid–19 laikā globāli pieaug bērnu smēķēšana, alkohola lietošana un narkomānija

Attālinātā mācīšanās, izolācija un karantīna, kā arī sporta nodarbību aizliegums vislielāko ļaunumu nodara bērnu un jauniešu smadzenēm. Daudzās pasaules valstīs tieši ar sporta nodarbību, treniņu un sacensību aizliegumu bērniem un jauniešiem pieaug psihisku un psihosomātisku slimību, īpaši depresijas, spriedzes, paškaitējuma incidence. Diemžēl līdzi tam nāk smēķēšana, alkoholisms, toksikomānija un narkomānija. Šādu tendenci ir pamanījuši arī Latvijas narkologi un psihiatri. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāju Andri Skridi es aicinu nekavējoties pievērsties šo problēmu risināšanai.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Pēteris Apinis Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form