Zemeslodes pilsoņi, kam ir svarīga mūsu planētas nākotne un ir svarīga vide, kurā dzīvos mūsu bērni, ar pastiprinātu interesi šobrīd raugās Madrides virzienā. No 2. līdz 13. decembrim Madridē notiek ANO Klimata pārmaiņu konference, kuru pasaule atpazīst kā COP 25, un tā ir konference ar milzīgi plašu, un globāli nozīmīgu programmu.
Patiesībā jau COP 25 vajadzēja notikt Čīles galvaspilsētā Santjago, bet masu protesti (drīzāk jau nemieri) pret sociālo nevienlīdzību šajā pilsētā mudināja Čīli atteikties no plāna rīkot COP 25, pie kam tas notika tikai mēnesi pirms sarunu sākuma decembrī. Nedēļas laikā Spānija piedāvāja pārņemt šā pasākuma rīkošanu un rīkot COP 25 Madridē tajos pašos datumos. Šo piedāvājumu ātri apstiprināja ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām (UNFCCC) – un tas kļuva par ātrāko pieņemto lēmumu un pašu enerģiskāko rīcību visā klimata kontroles vesturē. Tiesa, zināma daļa pasākumu saglabāja savu sākotnējo vietu Santjago, un galvenais klimata izmaiņu un globālās iedzīvotāju veselības seminārs notiks Čīlē. Tā kā galvenās veselības jomas diskusijas notiks 6. un 7. decembrī, par klimatu un veselību rakstīšu vēl vienu rakstu– pēc šo diskusiju gara un burta.
Informācija par Madrides un Santjago ziņojumiem, pieņēmumiem, publikācijām un atziņām plūst kā straume, no kuras katrs var pagrābt to, kas viņam šķiet aktuālāks un būtiskāks. Ceru, ka Vides un reģionālās attīstības ministrijas ierēdņi sniegs plašu izklāstu par nolēmumiem klimata jautājumos, mans uzdevums būtu pievērsties šaurākai jomai– globālo klimata izmaiņu ietekmei uz iedzīvotāju veselību. Šeit man jāatzīst, ka pats piederu pie tās zaļi domājošās cilvēku daļas, kas par pirmo veselības problēmu uzskata planētas ķīmisku piesārņojumu, okeānu piesārņojumu, dabas daudzveidības izzušanu, globālajiem mežu ugunsgrēkiem, bet klimata pārmaiņas par sekundārām šī piesārņojuma un dabas iznīcināšanas sekām. Un tomēr, COP 25 ir interesants un nozīmīgs pasākums no pasaules iedzīvotāju un valstu valdību attieksmes un izpratnes maiņas viedokļa. Jāatzīst, ka Latvijas valdībai un sabiedrībai ir ļoti lielas izaugsmes iespējas.
COP 25 apspriedīs virkni problēmu, kur korelē klimata pārmaiņas un cilvēka veselība. Pasaules Veselības organizācija (WMO) kā ANO Veselības aģentūra aktīvi iesaistās klimata kontroles procesā. Jau COP 23 Bonnā 2018. gadā Pasaules Veselības organizācija uzsāka īpašu iniciatīvu par klimata pārmaiņām un veselību mazo salu jaunattīstības valstīs. COP 24 Katovicē Pasaules Veselības organizācija (WHO) kopā ar Pasaules Ārstu savienību (WMA) sniedza Īpašo ziņojumu par veselību un klimata pārmaiņām. Globāli klimata pārmaiņas ietekmē cilvēka veselību tādēļ, ka cilvēkus apdraud vētras, orkāni, ugunsgrēki, sausums, neparedzētas dabas katastrofas, lielu daļu cilvēces apdraud tīra gaisa un īpaši tīra ūdens trūkums. Vēl nopietnas veselības problēmas globāli rada iespējama globāla antibakteriālā rezistence un globālas vīrusu pandēmijas iespējamība. Sausums un karstums atsevišķās zemeslodes daļās neizbēgami palielina jaunas globālas masu migrācijas draudus, īpaši no Subsahāras reģiona Eiropas virzienā.
Vairāk nekā 53 valstu valdības un 87 reģionālās vai teritoriālās valdības un pašvaldības, kas kopā aptver vairāk nekā 1 miljardu cilvēku, jau ir uzņēmušās saistības, solot nodrošināt saviem pilsoņiem tīru gaisu. Jāpiebilst, ka šāda apņemšanās nozīmē nopietnas finanšu saistības un finansiālu iesaisti Tīra gaisa fondā.
Pasaules Veselības organizācija COP 25 uzsāks jaunu klimata un veselības profilu sēriju, kā arī sniegs Veselības un klimata pārmaiņu pasaules mēroga apsekojuma ziņojumu, kurā tiks izsekots, kā tiek sasniegti galvenie veselības un klimata pārmaiņu indikatori vairāk nekā 100 valstīs.
COP 25 Pasaules Veselības organizācija un Pasaules klimata un veselības alianse (GCHA) sasauks vienas dienas samitu par klimatu un veselību. Sākums šādām akcijām un Veselības aizsardzības pilsoniskās sabiedrības sammitam bija COP 17 Dienvidāfrikā, Durbanā. Pasaules Veselības organizācijas ziņojumā kā būtiska jāizceļ tēze, ka nākamie mēneši ir ļoti svarīgi mūsu kolektīvajai globālajai reakcijai uz klimata pārmaiņām, un šādai globālai attieksmes maiņai ir milzīga ietekme uz cilvēku veselību.
Parīzes nolīgumā kā galveno principu klimata pārmaiņu jomā noteica cilvēku tiesības uz veselību, pirmo reizi formalizējot veselību kā galveno jautājumu globālajos klimata izmaiņu ierobežošanas procesos. Pasaules Veselības organizācija ir noteikusi klimata un vides pārmaiņu ietekmi uz veselību par vienu no piecām galvenajām prioritātēm.
Šīs problēmas ir lielas vai pat grandiozas, taču globālās politikas atbildes uz klimata pārmaiņām sniedz vēl nebijušu iespēju sabiedrības veselībai, piemēram, samazinot gaisa piesārņojumu, kas ik gadu izraisa 7 miljonu planētas iedzīvotāju priekšlaicīgu nāvi. Tā kā klimata pārmaiņu ietekme uz planētas iedzīvotāju veselību ir jūtama arvien vairāk, pieaug veselības aprūpes speciālistu un veselības aizsardzības organizāciju kustība, kas pievēršas klimata pārmaiņām visā pasaulē.
Pasaules klimata un veselības samits 2019. gadā kopā ar COP 25 Madridē būs galvenais pasākums, kurā veselības aizsardzības pilsoniskā sabiedrība un citas ieinteresētās ļaužu grupas varētu palīdzēt virzīt pasaules mēroga rīcību, lai aizsargātu veselību no klimata pārmaiņām. Šis sammits dos iespēju noteikt konkrēto brīdi (2020. gadu) kā izšķirošu pagrieziena punktu pasaules mēroga rīcībai klimata pārmaiņu jomā kā globālam veselības jautājumam.
Pilsoniskajai sabiedrībai veselības jomā ir iespējas un ir ietekme, bet mērķis ir atbalstīt valstu un pasaules mēroga centienus samazināt emisijas un tādējādi aizsargāt iedzīvotāju veselību. Lai to panāktu, nepieciešams veidot un stiprināt sadarbību starp veselības aizsardzības organizācijām un par veselību atbildīgām nozarēm visā pasaulē, cenšoties palielināt spēju globāli reaģēt uz klimata pārmaiņām un to ietekmi uz veselību.
Paralēls pasākums notiks 6. decembrī Čīlē, Santjago, ko sasauks globālais Ilgtspējīgas pilsētas attīstības centrs, Dienvidamerikas un Karību reģiona ārstu kolēģija, Čīles Epidemioloģiskā biedrība, Čīles Universitātes Sabiedrības veselības skola un Pasaules klimata un veselības alianse. Šis vienas dienas seminārs būs nozīmīgākā valsts līmeņa diskusija, kas tiks prezentēta videoierakstā Pasaules augstākā līmeņa sanāksmē Madridē. Nav lieki piebilst, ka viens no Santjago semināra vadītājiem ir Pasaules Ārstu savienības (WMA) prezidents, Sanpaulu psihiatrijas profesors Migels Žorže (Miguel Roberto Jorge).
Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) nesen sagatavotais ziņojums (patiesībā trīs ziņojumi) sniedza spēcīgu brīdinājumu: mūsu planētas kontinenti, salas un zemes, mūsu okeāns un visa cilvēce ir pakļauti nopietnam riskam, ja mēs strauji nesamazināsim siltumnīcefekta gāzu emisijas un vienlaikus nerūpēsimies par planētas attīrīšanu no globālā piesārņojuma.
Tad kādu vēsti mēs gaidām kā atbildi uz šiem ziņojumiem un diskusijām Santjago un Madridē?
Mēs gaidām iedrošinājumu pastiprināt ambīcijas. COP 21 laikā Parīzē 2015. gadā valstīm tika lūgts līdz 2020. gadam nākt klajā ar jaunām, pārliecinošām un reāli izpildāmām valstu saistībām klimata jomā, kas ANO ieskatā nozīmē arī noteiktas valstu iemaksas.
2019. gada septembrī ANO klimata pasākumu samitā Ņujorkā daudzas mazās un vidējās valstis raidīja skaidru signālu, ka tās ievērojami stiprinās savas saistības nākamgad. Līdz šim 68 valstis ir norādījušas, ka tās plāno pastiprināt savas saistības līdz šim Parīzes noteiktajam 2020. gadam. Pasaulei ieejot 2020. gadā, pasaule vēros, vai lielie emitētāji sekos šim piemēram.
COP 25 ir brīdis, lai izceltu un paslavētu tos, kas ir pastiprinājuši savas saistības vai ir gatavi pastiprināt tās, kā arī pievērst uzmanību līdzīgam procesam, ko nākamgad gaidām no citiem. Donalda Trampa administrācija ir noraidījusi Parīzes nolīgumu un noteikusi Amerikas Savienotās Valstis par klimata pašgājēju. Pasaules sabiedrība šo ASV prezidenta izlēcienu ir nopēlusi un atzinusi, ka tas nav nekāds attaisnojums citām valstīm, lai nepastiprinātu savus centienus klimata jomā. Daudzas ASV pavalstis jeb štati, vairums pilsētu un uzņēmumu, proti, apjoms, kas nozīmē 70% no ASV iekšzemes kopprodukta, turpina pildīt Parīzes nolīguma saistības.
Paredzams, ka COP 25 pasākumi apvienos pasaules enerģētikas, finanšu un vides ministrus, lai saskaņotu, paātrinātu un paplašinātu rīcību un ieguldījumus, veidojot ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, bet galvenais– pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku. Valstīm vajadzētu atstāt sammitu ar labu izpratni par galvenajiem nākamā gada atskaites līmeņiem. COP 25 vajadzētu panākt progresu attiecībā uz neizpildītajiem mājasdarbiem. Tad, kad pērn Katovicē pieņēma 300 lapaspušu pamatnostādnes, lai veicinātu Parīzes nolīguma īstenošanu, divus jautājumus neizdevās atrisināt: starptautisko oglekļa emisiju tirgu samazināšanu un īstenošanas perioda kopējo laika grafiku.
Oglekļa dioksīda emisiju tirgus noteikumu izstrāde būs COP 25 prioritāte. 51% procents no visām valstīm noteiktajām iemaksām ir par oglekļa dioksīda emisiju tirgu, un tas ir viens no līdzekļiem, lai piespiestu valstīm samazināt emisijas. Tas nozīmē lētāko emisiju samazinājumu, vienlaikus atrodot finansējumu pārejai uz atjaunojamo enerģiju. Šie noteikumi jāizstrādā tā, lai tie aizsargātu katras valsts klimata izmaiņu saistību ar vides integritāti.
Viens no veidiem, kā emisijas varētu samzināt, ir pārcirst dubulto uzskaiti, kurā gan oglekļa kredītu pircējs, gan pārdevējs pieprasa emisiju samazinājumu savos valsts emisiju dokumentos, un tādējādi rada nepatiesu priekšstatu par kopējiem oglekļa emisiju samazinājumiem.
COP 25 tiks apspriests arī oglekļa emisijas kvotu tirdzniecības rezultātā gūto ieņēmumu apjoms un tas, cik liels finansējums tiks novirzīts jaunattīstības valstīm lai pielāgotos klimata pārmaiņām. Sarunu dalībniekiem būtu jānodrošina, ka jaunā sistēma nodrošina drošu finansējuma plūsmu.
COP 25 galvenajai prioritātei vajadzētu būt tam, lai jaunie noteikumi derētu videi un zemeslodes veselībai, nevis tiktu pieņemti par katru cenu. Vienošanās par sliktiem vai vārgiem noteikumiem, tikai tamdēļ lai izpildītu termiņus vai iepriekšējas norunas, varētu nodarīt lielāku kaitējumu klimata mērķu sasniegšanai nekā noteikumu novilcināšana vēl vienu gadu.
Sarunu dalībniekiem būtu jāpanāk vienošanos par to, cik ilgam būtu jābūt valstīm noteikto iemaksu īstenošanas periodam. Sākotnējās iemaksu plāns, kas tika radīts 2015. gadā, aptvēra dažādus termiņus, no kuriem daži darbojas no 2020. gada līdz 2025. gadam, bet citi – no 2020. gada līdz 2030. gadam. Pagājušajā gadā valstis vienojās par kopīgu grafiku turpmākajām saistībām klimata jomā, bet nevienojās par īstenošanas perioda ilgumu. Tā kā mēs saskaramies ar ārkārtas situāciju klimata jomā, COP 25 būtu jānosaka ātrs temps ar īsiem termiņiem, lai mudinātu valstis biežāk, ātrāk un efektīvāk veikt pasākumus, lai veicinātu citu Parīzes nolīguma noteikumu efektīvu īstenošanu.
Vēl viens jutīgs jautājums, par ko runās Madridē, ir Varšavas starptautiskā zaudējumu mehānisma (WIM) pārskatīšana, kas tika izveidots 2013. gadā, lai aprēķinātu zaudējumus un kaitējumu, ko klimata pārmaiņas rada jaunattīstības valstīs, kas ir īpaši neaizsargātas pret klimata pārmaiņu nelabvēlīgajām sekām. Tas ietver zaudējumus, kas pārsniedz valstu un kopienu spēju pielāgoties vai atgūties, piemēram, kultūras mantojuma, zemes, dzīves telpas un iztikas līdzekļu zaudēšanu. COP 25 pārskatīs VIMa veikumu: kāda mācība ir gūta, kādas ir nepilnības un iespējas, vai VIMs ir efektīvs, vai tas ir noderīgs un derīgs jaunattīstības valstīm, vai tas veicina sadarbību un partnerību un vai tam ir pienācīgi piešķirti resursi. Madridē pārskatīs ilgtermiņa redzējumu attiecībā uz WIMu, kas ietekmē veidus, kādos to var uzlabot un stiprināt. Patiesībā jau šo sešu gadu laikā WIM ir ievērojami pastiprinājusi savu atbalstu, lai novērstu, samazinātu un novērstu zaudējumus un kaitējumu, kas saistīts ar klimata pārmaiņu sekām.
Jaunattīstības valstis, jo īpaši tās, kuras visvairāk apdraud klimata pārmaiņas, nevar pastiprināt klimata pasākumus bez attīstīto valstu finansiāla atbalsta. Līdz šim 28 valstis ir apstiprinājušas 9.7 miljardus dolāru Zaļā klimata fonda papildināšanai, 12 no šīm valstīm ir vismaz divkāršojušas savus ieguldījumus salīdzinājumā ar 2014. gadu. Tas, protams, ir pozitīvs solis, taču pārlieku mazu ieguldījumu šajā fondā ir sniegušas Austrālija, Amerikas Savienotās Valstis un (īpaši) bagātas naftas ražotājvalstis. Attīstītajām valstīm, kas vēl nav divkāršojušas savus ieguldījumus, to nāksies darīt, un tas attiecas arī uz Latviju. Papildu finanšu saistības COP 25 radītu uzticību tālakai rīcībai.
2015. gadā valstis izveidoja Parīzes resursu palielināšanas komiteju, lai ļautu valstīm izpildīt vērienīgākās saistības un veicināt pāreju uz zema oglekļa dioksīda emisijas un klimata pārmaiņu neveicinošu, noturīgu ekonomiku. Šogad Parīzes komiteja vērtēs kā palīdzēt valstīm novērst plaisu starp potenciālu un realitāti.
Pārāk bieži valstis nav apsvērušas, kā klimata saudzēšanas pasākumi varētu ietekmēt taisnīgumu viņu sabiedrībā. Ja klimata politika ir izstrādāta labi, tā var uzlabot taisnīgumu un mazināt nevienlīdzību, taču tā var saasināt nevienlīdzību. Es šeit nepieminēšu OIK, taču tendence blēdīties klimata kontroles resursu izmantošanas jomā šobrīd ir globāla aktualitāte, un visur atrodas ļaudis, politiski un biznesa spēki, kas izmanto cīņu pret klimata izmaiņām sava personiska labuma un nepamatotas peļņas gūšanai. Tā kā valstis virzās uz aizvien vērienīgāku klimata politikas saistību īstenošanu, ir svarīgi nodrošināt, ka pārejas posmā netiek pamesti novārtā mazturīgie un finansiāli nenodrošinātie iedzīvotāji. Globāli cīņai pret klimata izmaiņām vajadzētu kļūt arī par sociālas vienlīdzības veicināšanas sistēmu uz zemeslodes.
COP 25 Madrides sarunas par klimatu dos iespēju klimata līderiem formulēt, kā viņu centieni cīņā pret klimata krīzi gūst atbalstu plašākas ilgtspējīgas attīstības programmās, gan kā risina sociālās nevienlīdzības jautājumus.
Mūs gaida ļoti interesanta nedēļa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
