Visai skaidru apstiprinājumu pasaule ieraudzīja faktam, par ko jau visai sen runāja pasaules olimpiskās aprindas: kas notiks tad, kad totalizatoru sāks spēlēt ne tikai sportisti, ne tikai treneri, ne tikai komandu īpašnieki, bet arī tiesneši. Neticamas kļūdas tiesnešu darbā ir redzētas, bet tas lielākoties ir noticis dažādos zemāka līmeņa mačos, kur likmes liktas kaut kādos tālos Āzijas totalizatoros.
Un attaisnojums - tiesnešu zemā kvalifikācija, pieredzes trūkums. Šoreiz nebija nekā tāda - tiesnesis bija pieredzējis un augstākās raudzes. Toties bija uzskatāma liecība par to, ka arī tiesnesis ir cilvēks, ka arī viņš vēlas nopietni nopelnīt, pie kam tik nopietni, ka viņam nav bail no tālākas nepielaišanas pie Pasaules čempionāta spēļu tiesāšanas.
Šķiet, šoreiz viss bija zināms - tiesnesis zināja, ka nepieļaus Latvijai izlīdzināt rezultātu. Un nepieļāva.
Pasaules čempionāts ir formāts, kad komandu spēlētāji nepiedalās spēļu rezultātu ietekmēšanā- nacionālais lepnums ir pārlieku liels. Kaut kā negribas ticēt, ka Kanādas hokejisti atdeva spēli Francijai (2:3 pēcspēles metienos), kas neapšaubāmi bija šā čempionāta īpatnējākais rezultāts. Bet tiesneši jau vienā spēlē izcēlās- vairākkārt neskaitīja šveiciešu gūtos vārtus.
Tik ilgi, kamēr totalizatori, loterijas un cits spēļu bizness drīkstēs sponsorēt sportu (gandrīz visas lielākās starptautiskās organizācijas saņem atbalstu no loteriju biznesa), tik ilgi pasaules sports būs zem Damokla zobena.
Vai Latvija varētu kļūt par valsti, kas starptautiskā apritē pirmā aicinātu nepieļaut nekādu totalizatoru līdzdarbību vismaz pasaules čempionātos? Varbūt šoreiz drosmes pietiks Kirovam Lipmanam Starptautiskajā hokeja federācijā?
Pretējā gadījumā šādas situācijas pasaules sportā kļūs aizvien biežākas.
Un lielāko interesi par sportu gūs nevis savas valsts sporta līdzjutēji, bet azartspēlmaņi.