Kristapa Morberga vārds ir pazīstams daudziem. Pat tiem, kas nekad nav studējuši Latvijas Universitātē. Taču ne katram ir zināms Morberga Mecenāta ieguldījums Latvijas izglītībā un būvuzņēmējdarbībā. Ne vienmēr tas ticis pienācīgi novērtēts.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Kas tad ir šis kungs, kura vārdā tiks nosaukta viesnīca, kura pēc nepilniem diviem gadiem atradīsies pašā Rīgas centrā, Basteja bulvārī? Kristaps Morbergs ir gan simbols, gan leģenda, viens no pirmajiem latviešu būvuzņēmējiem. Cilvēks, kurš savu karjeru veidojis paša spēkiem. Kājām no Zemgales Bukaišiem atnācis uz Rīgu pastalās. No lielpilsētā ienākuša mūrniekzeļļa kļuvis par jaunbagātnieku - plaši izdaudzinātu namu, kā arī Romas viesnīcas īpašnieku.

Skumji, ka tikai šogad, 75 gadus pēc brīža, kad Latvijas Universitāte pārņēmusi Morberga dāvinājumu - daudzos skaistos pilsētas namus, ir sākts šo namu atjaunošanas darbs. Ir neviltots prieks par vērienīgajām iecerēm gan Rīgā, gan Jūrmalā, kur pavasarī plānots sākt Morberga vasarnīcas atjaunošanu. Neslēpšu, šobrīd ir diezgan skumji noraudzīties uz skaisto 19.gadsimta astoņdesmito gadu koka būvi, kas iekonservēta nīkst pašā Jūrmalas centrā.

Celtne, kurai ir nozīmīgs kultūrkapitāla potenciāls Rīgas reģiona tūrisma veicināšanā, savā vēsturiskajā izcelsmē saistāma ar vairāku Eiropas reģionu kultūrām: tās iecere radusies Tjūdoru gotikas stila ietekmē, idejas smeļot Karla Fridriha Šinkela radītās Bābelsbergas pils motīvos. Pat neskatoties uz to, ka liela daļa vasarnīcas iekārtojuma izzudusi padomju valsts laikā, ēka joprojām ir spilgta arhitektonisko un būvniecisko ideju apliecinājums. Tā ir viena no izcilākajām koka arhitektūras pērlēm – sapņu pils, kuras realizācijā aktīvi iesaistījās pats Morbergs.

Jāatzīmē, ka Jūrmalas pilsēta, UNESCO nacionālā komisija un Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija nominējusi vēsturisko kūrortpilsētas apbūvi UNESCO Pasaules ievērojamo vietu un dabas mantojuma sarakstam, kurā galvenu lomu spēlē tieši klasiskās 19. gadsimta otrajā pusē līdz 20. gadsimta sākumam celtās vasarnīcas. Bieži vien šīs kultūrvēsturiski vērtīgās celtnes ir privāts īpašums un publiski nav pieejamas. Morberga vasarnīcu, tās vēsturiskos interjerus un dārza teritoriju plānots darīt pieejamus apmeklētājiem. Ēkā tiks izvietota Latvijas Arhitektūras muzeja filiāle, pagrabā taps restorāna telpas, bet vēsturiskais vīna pagrabs un jumta terase atgūs savas kādreizējās funkcijas – te izvietosies vīna zāle un vasaras terase. Pagaidām šāds pakalpojums Jūrmalas tūrisma infrastuktūras kultūrvēsturiskajā vidē netiek sniegts.

Latvijas Universitāte ir uzņēmusi Morberga cienīgus apgriezienus īpašumu apsaimniekošanā, kas pēc kāda laika dos augļus arī studentiem - no ēkām iegūtie līdzekļi tiks ieguldīti stipendijās, kāda arī bija Morberga testamenta pamatideja - atbalstīt maznodrošinātos studentus no visas Latvijas. Šobrīd Latvijas Universitāte Morberga stipendijās studentiem izmaksā aptuveni 70 000 latus gadā, realizējot grandiozos nekustamā īpašuma projektus, šīs summas būtiski palielināsies.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form