Būtiska ir ieguldījuma regularitāte
Pensiju 2. un 3. līmeņu ieguldījums ir ikmēneša maksājumi, un šādi uzkrātā nauda tiek ieguldīta akciju tirgū vai citos vērtspapīros ar mērķi gūt peļņu un nodrošināt ieguldītājam iespējami lielāku pensiju. Viens no lielākajiem šī ilgtermiņa uzkrājuma draudiem ir inflācija – arī cenu kāpums "uzkrājas" gadu no gada, tāpēc, ja pensijas nauda nepelnītu, bet vienkārši tiktu krāta, tā faktiski zaudētu savu vērtību.
Pienākot pensijas vecumam, cilvēks par savu uzkrājumu varētu atļauties krietni mazāk preču un pakalpojumu, nekā laikā, kad šī krāšana aizsākās. No 2021. gada septembra beigām visu pensijas 2. līmeņa uzkrājumu drīkstam ieguldīt akcijās un tām riska ziņā pielīdzināmos vērtspapīros (līdz tam likums ieguldīšanas iespējas ierobežoja), tāpēc pensiju pārvaldnieki saviem klientiem ilgtermiņā var kompensēt inflāciju un nodrošināt peļņu.
Atskatoties pagātnē, redzams, ka pat tādas visaptverošas krīzes kā 2008. gadā vai kovida laiks, kas radīja kritumus akciju tirgos, ilgtermiņā pensijas kapitālu neietekmē pārāk būtiski. Galvenais "triks" šeit ir regulāri, katru mēnesi, veiktas iemaksas (gan tirgu kāpuma laikā, gan krituma brīdī), kā arī tas, ka nopelnītais kapitāls atgriežas ieguldījumā, nodrošinot lielāku naudas "bāzi" jaunas peļņas gūšanai.
Vecumam atbilstošs ieguldījuma plāns
Otrs nozīmīgs faktors ir savam vecumam atbilstoša ieguldījumu plāna izvēle. Princips ir vienkāršs – jo jaunāks ieguldītājs, jo aktīvāku, uz lielāku risku orientētu, plānu būtu ieteicams izvēlēties. Vecumam pieaugot, plānu vēlams nomainīt uz sabalansētu, bet tuvojoties pensijas vecumam – uz konservatīvāku. Var izvēlēties arī sev atbilstošu, t.s., dzīvescikla plānu, kas šīs pārejas veiks automātiski un atbilstoši iepriekš nospraustam grafikam. Šāda pieeja ļauj vairāk nopelnīt pirmajās desmitgadēs, bet vēlāk pamazām "nofiksēt" nopelnīto, nepakļaujot naudu riskam. Tātad, ja ieguldītājs šobrīd veic iemaksas pensiju plānā, kas atbilst viņa vecumam, nevajadzētu satraukties par kritumu akciju tirgū, jo dati par uzkrājumu dinamiku pagātnē liecina, ka ilgtermiņā ienesīgums pārspēs īstermiņa cenu samazināšanos. Raugoties uz pensiju plānu vēsturisko sniegumu, būtu gan jāpatur prātā, ka vēsturiskais rezultāts negarantē nākotnes peļņu. Salīdzinot tādu šķietami vienkāršu lietu kā vēsturiskais ienesīgums, der atcerēties, ka ne visi ienesīgumi ir vienlīdz būtiski. Svarīgākais ir tas posms, kad jums ir bijuši augstākie ienākumi un līdz ar to arī lielākās iemaksas pensiju plānā. Jo vairāk naudas iemaksāts, jo lielāka tās peļņa.
Akciju tirgus – ilgtermiņā ienesīgums kompensē kritumus
Ja pensiju 2. līmeņa uzkrājums kopš 2007. gada pilnībā būtu ieguldīts akciju tirgū, tad vidējās algas saņēmējs šajos 16 gados būtu sakrājis 11 534 eiro un gada ienesīgums šādā gadījumā būtu 5,9% (šis ienesīguma procents atšķiras no iepriekš minētā piemēra, kur ik mēnesi ieguldīja 100 eiro, jo šajā gadījumā ikmēneša iemaksu apjoms ir mainīgs). Daudz mazāks būtu ienesīgums, ja akcijās būtu ieguldīta vien daļa no pensiju uzkrājuma, – ja piemērā izmanto (sākotnēji – līdz 2018. gadam - aktīvāko) plānu, kas akciju tirgos varēja ieguldīt līdz 30% un tad 50% līdzekļu. Šādā gadījumā gada ienesīgums sasniedz tikai 1,7%, bet inflācijas "ietekme" ir 4,8% gadā. Tātad, vēsturiski novērtējot šādu scenāriju, inflāciju būtu apsteidzis vien tāds ieguldījumu plāns, kas visu kapitālu būtu ieguldījis akciju tirgū. Jāpiebilst, ka pensiju plānos iemaksas tiek veiktas katru mēnesi, un tas nozīmē, ka katrai iemaksai ir "sava inflācija" un "savs ienesīgums".
Būtiska ir pārvaldnieka pieredze dažādos laikos
Izvēloties savu pensiju plānu, teju tikpat svarīga kā piemērotās pensiju plāna stratēģijas – aktīvas, sabalansētas vai konservatīvas – izvēli, ir pensiju plāna pārvaldītāja pieredze ilgtermiņā. Tā ietekmēs pensiju pārvaldnieka uzvedību satricinājumu brīžos, tāpēc būtu vēlams, ka pārvaldītājs ir piedzīvojis finanšu tirgus un ekonomisko ciklu augšupeju, tam ir ieguldīšanas pieredze tirgus kritumos un krīzēs, kā arī tas ir pieredzējis laikus, kad pasaulē notikusi "mīņāšanās uz vietas". Mūsu gadījumā esam guvuši neatsveramu pieredzi no 2008. gada finanšu satricinājumiem, kad akciju tirgus kritumu mūsu plāns "Dinamika" sagaidīja ar lielākajiem ieguldījumiem akciju tirgos starp visiem aktīvajiem pensiju plāniem. Tas bija iemesls, kādēļ 2008. gadā "Dinamikas" zaudējumi no tirgus lejupslīdes bija lielākie industrijā, bet 2009. gadā, saglabājot savu izvēlēto ieguldīšanas kursu, klientiem nopelnījām visvairāk no visiem pensiju plāniem.
Šobrīd spēkā esošā likumdošana paredz, ka, piesakoties vecuma pensijai, cilvēkam ir obligāti jāizņem savs 2. pensiju līmenī uzkrātais kapitāls. Jauks brīdis, lai beidzot baudītu sava darba un ilgstošās krāšanas augļus, taču to aizēnot var viens apstāklis – lejupslīde ekonomikā un vērtspapīru tirgū. Pensijas "izņemšana" faktiski ir cilvēkam piederošo kapitāla daļu pārdošana pēc tobrīd tirgū esošās cenas. Ja tā ir izteikti zema, cilvēks var zaudēt daļu no uzkrātā. Daudz prātīgāk būtu vēl mazliet nogaidīt, un pārdot savas daļas laikā, kad ekonomika un ar to saistītais vērtspapīru tirgus atkopjas, kad notiek cenu kāpums. Par laimi, to cilvēku uzkrājumi, kuriem ir pienācis pensijas vecums, uzkrājumi nav tik lieli, lai atstātu būtisku ietekmi uz pensiju. Tomēr, skatoties nākotnē un pieņemot, ka krīzes ekonomikā atkārtosies, atbalstāma ir Finanšu Nozares asociācijas priekšlikums sniegt iespēju cilvēkiem atlikt pensijas 2. līmeņa kapitāla izmantošanu, vai arī kapitāla izņemšanu veikt pakāpeniski, ļaujot tajā pašā laikā uzkrājumam atrasties finanšu tirgos un pelnīt papildus kapitālu. Šis būtu nākamais vērtīgais solis, kas ļautu Latvijas iedzīvotājiem izmantot tirgus iespējas sava pensijas kapitāla pavairošanai un pasargātu cilvēkus no iespējamajiem zaudējumiem.