Šogad lielu daļu brīvā laika veltīju tam, lai ceturtdaļgadsimta laikā rakstīto apkopotu, šķirotu, komentētu, papildinātu ar Latvijas neseno vēsturi ilustrējošiem grafikiem. Decembra sākumā grāmatnīcās parādījās Jāņa Rozes apgāda izdotā grāmata "Latvijā dzīvot ir interesanti". Šīs grāmatas radīšana bija AS "Latvijas Finieris" padomes priekšsēdētāja Ulda Biķa ideja, Latvijas lielākais rūpniecības uzņēmums grāmatu izdošanu atbalsta regulāri.
Virsrakstā var saklausīt ironiju, tā tur, neapšaubāmi, ir. Brīžiem mūsu valstī dzīvot ir bijis pat pārāk interesanti. Taču kopumā tas ir domāts pozitīvā nozīmē. Šeit ir ļoti dinamiska ekonomika, skaista daba un augsti attīstīta kultūras dzīve. Tās ir vispārzināmas lietas. Kur tad ir grāmatas pievienotā vērtība? Šeit daudzi argumenti par to, kāpēc Latvijā dzīvot ir interesanti, ir apkopoti vienuviet. Apmēram puse grāmatas ir veltīta ekonomikai un tās tiešajai ietekmei uz mūsu ikdienas dzīvi, bet pārējā ir zīmēta ļoti plaša laikmeta aina. Turklāt robeža starp ekonomiku un pārējām sabiedriskajām norisēm ir ļoti nosacīta.
Grāmatā ir savīts kopā Latvijas makroekonomiskais un mikroekonomiskais stāsts, citiem vārdiem, ekonomikas lielie skaitļi ar notikumiem uzņēmumu un cilvēku līmenī. Ir dzirdēts teiciens, ka Latvijā makroekonomikā viss esot kārtībā, bet cilvēku dzīvē tas neatspoguļojoties. Man šķiet, ka drīzāk ir otrādi. Aizvadītajā ceturtdaļgadsimtā pieļautās kļūdas vislabāk ir redzamas tieši lielajos skaitļos – IKP, inflācijas, darba tirgus dinamikā. Iepriekšējā desmitgadē līdz 2008. gadam ekonomika darbojās pārmērīga optimisma režīmā, tad strauji pārlēca pārmērīga pesimisma un piesardzības fāzē, no kuras joprojām nav izkļuvusi.
Turpretim visā pēcpadomju ērā apbrīnojami sekmīgi ir augusi ekonomikas "smalkā struktūra" – uzņēmumi, to sadarbības tīkli, produkti, cilvēku prasmes un zināšanas. Tas ir noticis nepārtraukti, arī krīzes jeb dižķibeles laikā. Iespējas tieši ietekmēt ekonomikas lielos skaitļus ir ierobežotas visām valstīm, jo īpaši Latvijai, kas ir maza un kurai nav savas valūtas. Tāpēc jo īpaši svarīgi ir stāstīt par to, ko dara konkrēti cilvēki, uzņēmumi. Tad arī būs vieglāk saprast, kā viņiem palīdzēt, vai arī – kā viņi paši brīnišķīgi ar visu tiek galā. Tikai saprotot mikroekonomisko līmeni, ir iespējams paredzēt, kā mainīsies mūsu labklājība nākotnē.
Pavisam īsi pastāstīšu par galvenajiem secinājumiem:
Pirmkārt, uz visiem cilvēkiem, kuri raksta avīzēm, portāliem, arī cenšas ietekmēt apkārtējo viedokli ar komentāru rakstīšanu, gulstas liela atbildība par to, ko viņi dara. Šī atziņa ir nākusi arī caur paša kļūdu apzināšanos. Kā norādu grāmatā, ne vienmēr mani padomi par politiskajiem lēmumiem makroekonomiskajā līmenī ir bijuši tālredzīgi. Publisko telpu nedrīkst izmantot, lai pašapliecinātos, gūtu ievērību ar skandaloziem, bet nepatiesiem vai būtībā maldinošiem apgalvojumiem. Bezatbildīgas mītu vairošanas piemērs parādījās arī šī raksta tapšanas brīdī – no Latvijas esot aizbraukuši 600 tūkstoši cilvēku, šādu piemēru ir bijis un diemžēl arī būs ļoti daudz. Idejām ir milzīga ietekme uz cilvēku prātiem, viņu rīcību, tātad cilvēku un nāciju sasniegumiem.
Ja gribam pasauli padarīt labāku, tad daudz efektīvāk ir rūpēties par to, ka notiek kaut kas labs, nevis nenotiek kaut kas slikts. Blēži vienmēr izdomās, kā apiet viņiem radītos šķēršļus. Sarežģītās tehniskās sistēmās laiku pa laikam kaut kas "noplīsīs". Pat visgudrāk izveidotā internetbanka nespēs nodrošināt absolūtu darbības nepārtrauktību daudzus gadus pēc kārtas, ja vēlaties pavisam konkrētu piemēru. Ķibeles laiku pa laikam notiks, tāpēc cilvēkiem, uzņēmumiem un nācijām vajag pozitīvu dienaskārtību. Nevajag censties pilnībā novērst visus riskus, ir jātiecas pēc izcilības. Tas ir izdevīgi no praktiskā viedokļa, un tas padara dzīvi skaistāku. Gandrīz jebkurā pasaules valstī var atrast pamestas un noplukušas vietas, Latvijā tādu ir daudz, taču šeit ir arī ļoti daudz izcilības.
Aizvadītā ceturtdaļgadsimta pārmaiņu temps jau ir radījis daudz diskomforta, taču ir jābūt gataviem tam, ka straujas pārmaiņas turpināsies. Daļa no šīm pārmaiņām pašas par sevi būs ļoti patīkamas, piemēram, ienākumu pieaugums. Ir tehnoloģiskas eksporta nozares, kas jau ilgstoši aug ar divciparu skaitļos rakstāmu tempu, tās turpinās strauji virzīties uz priekšu. Taču, tā kā šīs nozares ir izvietotas dažās pilsētās, pārējā Latvija turpinās strauji tukšoties. Jo straujāk attīstīsies ekonomika, jo grūtāk klāsies daļai uzņēmumu, kas nespēs turēt līdzi kopējam tempam, – tiem, kuru pastāvēšana ir atkarīga no zemām darba algām. Taču, tikai ļoti strauji mainoties, ir iespējams nosargāt pašu svarīgāko – valsts un nācijas ilgtspēju. Iedzīvotāju skaita krituma apturēšana nākotnē nebūs iespējama bez imigrācijas palīdzības, kas, nenoliedzami, nesīs jaunus izaicinājumus.
Latvijā dzīvot ir bijis un būs interesanti. Domāju, ka nākamā ceturtdaļgadsimta laikā šajos vārdos šobrīd vēl saklausāmā ironija pakāpeniski gaisīs.