"Cilvēks ar ienākumiem 500+ pilnīgi mierīgi var ignorēt "Dienu", TV3 un Radio SWH, atrodot savus domubiedrus kādā online 2. pasaules karam veltītā stratēģijas spēlē, diskutējot par globālo sasilšanu BBC forumos un klausoties savu mūziku LastFM." Vairis Strazds, "Patērētāja un zīmola attiecības Web 2.0 laikmetā" "Lietišķā Diena", 2007. gada 13. augusts.

Mani ļoti pārsteidz tas, ka Tīmekļa interaktīvās iespējas tiek uztvertas kā alternatīva tradicionālajiem medijiem, jo šie pakalpojumi apmierina ļoti dažādas cilvēciskās vajadzības. Cilvēkiem vienmēr ir bijusi nepieciešamība pēc emocionālas un intelektuālas saskarsmes ar domubiedriem, viņiem vienmēr ir interesējis, kas notiek pasaulē. Tas, ka viņiem ir strauji paplašinājušās iespējas sazināties ar jebkuru jebkurā zemeslodes punktā, nekādā ziņā nenozīmē, ka nebūs vajadzīgi profesionālu žurnālistu pakalpojumi.

Es ietilpstu Vaira Strazda minētajā ļaužu kategorijā, taču neizjūtu ne mazāko vajadzību spēlēt stratēģiskas spēles vai diskutēt par globālo sasilšanu. Vienīgā Tīmekļa kopiena, kura spēlē manā dzīvē nozīmīgu lomu, ir Latvijas ornitologu ziņu grupa, un tā nekādi nemazina manu interesi par "Dienu" vai Financial Times, vai The Economist, vai Le Monde lappušu saturu. Lai iegūtu to, ko sniedz minētie mediji, man pašam būtu jāsazinās ar lielu skaitu dažādu jomu ekspertu, jāpērk ziņu aģentūru pakalpojumi un visa šī informācija jāapstrādā. Kāda velna pēc man būtu jāuzņemas šādas rūpes?

Turklāt nereti politiķi un uzņēmēji sev uzticamiem žurnālistiem atklāj lietas, kuras nekad nepubliskotu ar savu vārdu, un žurnālisti tās tālāk izplata kā anonīmu zinātāju stāstīto. Man nav svarīgi, vai žurnālisti ir mani domubiedri, jo es avīžu lapās nemeklēju emocionālu komfortu. Drīzāk man sagādā prieku tas, ja viņu rakstītais liek kādā jautājumā mainīt viedokli.

Lasīt avīzi datorā vai papīra versijā — tas nav dzīvības un nāves jautājums, kaut arī lasīt "cieto" versiju, protams, ir daudz ērtāk. Taču svarīgākais nav informācijas izplatīšanas tehniskais kanāls, bet gan pats tās saturs. Svarīgi ir, vai tu lasi informācijas vākšanas un apstrādes profesionāļu rakstīto vai esi kontaktā ar tiem, kas informāciju un emocijas internetā izplata savu socializācijas tieksmju apmierināšanai. Protams, var gadīties BBC interneta forumā uzdurties analīzei par globālo sasilšanu, kas ir kvalitatīvāka nekā paša BBC vai The Economist žurnālistu sniegtā, taču var arī negadīties.

Kvalitatīvu no nekvalitatīva materiāla vari atšķirt tikai jomā, kuru pats labi pārzini, bet meklēt pļāpu forumos noderīgu informāciju par jomu, kur pats esi speciālists — tā nav lietderīga laika pavadīšana. Ja kāds materiāls nonāk kvalitatīva medija lapās, vienalga, vai uz papīra vai Tīmeklī, ir augsta iespējamība, ka šī informācija ir kvalitatīva. Dažkārt var atrast interesantas lietas arī Tīmekļa diskusijās, taču satura caurmēra kvalitāte gandrīz vienmēr ir zemāka.

Kā jau visi jaunumi, arī Tīmekļa sniegtās interaktīvās iespējas radījušas ļoti lielu interesi. Kad sākotnējā entuziasma vilnis pāries, šos komunikāciju kanālus izmantos tik, cik tie apmierinās pasaules iedzīvotāju intelektuālās un emocionālās vajadzības. Kaut arī esmu reģistrējies draugiem.lv, nejūtu, ka man dzīvē pietrūktu kaut kā, ko varētu atrast šajā portālā, tāpēc to praktiski neizmantoju. Pirms interneta laikmeta pasaulē bija daudz radiosakaru entuziastu, kuri sazinājās ar privātajiem īsviļņu raidītājiem. Droši vien daļa no viņiem turpina to darīt, taču atļaušos izteikt minējumu, ka šādu cilvēku paliek mazāk, šo hobiju varbūt piekopj tie, kuriem ir svarīgi ķimerēties ar verķiem arī laikā, kad paši verķi savu praktisko jēgu ir zaudējuši.

Protams, Tīmeklī ir ļoti noderīgas ne tikai tā interaktīvās iespējas, bet arī milzīgie specifiskas informācijas resursi, kuri tradicionālajos medijos parādās nepietiekoši, epizodiski un ne tad, kad tos vajag. Tipisks piemērs ir ekspertu veiktie jaunāko fotokameru apskati (dpreview.com, imaging-resource.com), kurus izmanto ļoti daudzi cilvēki. Taču arī tie nav alternatīva tradicionālajiem medijiem, bet gan papildinājums, jo šādi cilvēki iegūst informāciju, kas citādi viņiem nebūtu pieejama.

Iepriekš teiktais nenozīmē, ka internets tradicionālos medijus nekādi neapdraud. Tīmeklis diez vai varēs būtiski samazināt laiku, kuru cilvēki pavada, lasot "Dienu" vai skatoties TV3, bet vismaz "Dienai" var samazināt ienākumus – cilvēki var pārstāt pirkt vai abonēt šo laikrakstu, ja liela daļa tā rakstu par brīvu pieejami Tīmeklī. Taču, kā rakstīja Šekspīrs, vaina ir nevis mūsu zvaigznēs, bet mūsos pašos. Domāju, ka Vaira Strazda minētajiem TV3 vai Radio SWH ir gandrīz vienalga, kā izplatīt savas programmas — caur antenu, tradicionālo TV kabeli vai Tīmekli, ja vien pēdējais neatvieglo izvairīšanos no reklāmu skatīšanās un klausīšanās.

Cilvēki vienmēr gribēs lasīt labus stāstus, uzzināt un saprast, kas notiek pasaulē. Tikai jāprot no viņiem par to iekasēt naudu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!