Otrkārt, jāattīsta diskusijas kultūra – prasme sevi izpaust, kas jau skolas vecumā veicinātu tieksmi uzzināt ko jaunu, patstāvīgi papildināt savas zināšanas un tās pārbaudīt intelektuālā sacensībā ar vienaudžiem.
Treškārt, runājot par pašreizējām nepilnībām un minot etnisko aspektu, lai cik arī daudz pie tā apelēts, problēmas ir un paliek. Ja arī pēdējie statistikas dati liecina, ka latviešu skolās mācās arvien vairāk citu tautību bērni, tomēr šie skaitļi maz iepriecina. Pašreizējo sistēmu ir nepieciešams pilnveidot, ļaujot citas tautības pārstāvjiem daļu no mācību programmas apgūt savā valodā, daļu valsts valodā, lai ļautu saglabāt un izkopt savu tēvu valodu, kultūru un pasaules skatījumu.
Ceturtkārt, skaidrs, ka maz būs tādu jaunu cilvēku, kas dodoties uz Rīgu no laukiem labākas dzīves kvalitātes un izglītības meklējumos, vēlāk atgriezīsies mazattīstītajā nostūrī uz dzīvi. Aizplūstot gudrākajiem un tiem, kas ir spējīgi uzņemties iniciatīvu un apliecināt sevi darbībā, lauki – tādus, kā mēs tos pazīstam (lielākajā daļā Eiropas valstu šim jēdzienam ir cits saturs un nozīme) diemžēl turpina pārstāvēt sociālu degradāciju, nabadzību un mazizglītotību. Sociālā integrācija Latvijā ir viena no būtiskākajām izglītības funkcijām. Ir svarīgi uzlabot skolēnu dzīvi neatkarīgi no viņu vecāku ienākumu līmeņa un vietas izcelsmes.
Un piektkārt, jāveido pilsoņi, kas var produktīvāk strādāt sarežģītajā un dinamiskajā vidē, kuras priekšnoteikums ir nemitīga radoša pieeja. Tas pilnveidotu pasaules uztveri un veicinātu pozitīvas pārmaiņas – uzturētu progresu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
