'Pilsēta cilvēkiem': 'Kapu tramvajs' – kāpēc Rīgas dome maldina sabiedrību?
Foto: Publicitātes foto

Izskanot ziņai, ka nevalstiskā organizācija "Delna" uzraudzīs Skanstes tramvaja projekta īstenošanu un par to saņems arī krietnu atlīdzību, sabiedrības uzmanība no svarīgākajiem ar šo Rīgas domes tik kvēli aizstāvēto ieceri saistītajiem jautājumiem vienā rāvienā novirzījās.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Sabiedrība tomēr joprojām nav saņēmusi skaidras atbildes uz daudziem būtiskiem jautājumiem. Piemēram, ko šī jaunā tramvaja līnija dos pilsētai, tātad mums - tās iedzīvotājiem? Vai Skanste ir tieši tā Rīgas apkaime, kuras savienošanai ar citām pilsētās daļām tramvajs patlaban ir visvairāk nepieciešams? Vai šis vērienīgais projekts ir labākais veids, kā izlietot rīdzinieku un Eiropas Savienības naudu? Un galu galā - vai Rīgas domes amatpersonas, meklējot argumentus projekta aizstāvēšanai, ir godīgas pret sabiedrību? Kas tad īsti notiks ar Lielajiem kapiem, kuru apdraudējums ir izraisījis pamatotu sabiedrības sašutumu un pievērsis pastiprinātu interesi šim tramvaja ierīkošanas projektam?

Lielo kapu aizstāvju bažām Rīgas dome pretī likusi dažnedažādus argumentus, piemēram, apgalvojot, ka Eiropas Savienība naudu tramvaja līnijai piešķirs tikai tādā gadījumā, ja tas vedīs uz degradētām teritorijām, ka tramvajs kapus neskars, jo tiks izbūvēts Senču ielas sarkanajās līnijās. Augot sabiedrības sašutumam un jautājumu daudzumam, Rīgas dome neskaidrības centās kliedēt ar pašvaldības portālā riga.lv publicētu informācijas apkopojumu. Ikviens ar šo materiālu var iepazīties, atverot šo saiti.

Lai gan apkopojuma autori to nosaukušu par "uzticamu faktu izlasi", nevarējām neievērot, ka tajā publicēta arī virkne puspatiesību un pat melu.

1. Kapu jautājums

Pirmā aplamība atrodama jau apkopojuma pirmajās rindkopās, kurās tiek apgalvots: "Tramvajs kursēs pa šo ielu, proti, gar kapiem, nevis tiem cauri! [...] jāatgādina vēlreiz, ka tramvaja līnija tieši tā, kā bija plānots jau kopš paša sākuma, tiks būvēta Senču ielas sarkano līniju robežās. Turklāt arī automašīnām paredzēto joslu skaits nesamazināsies."

Patiesība ir tāda, ka Senču ielas sarkano līniju robežas nesakrīt ar ielas esošajām robežām. Ja netiek samazināts automašīnām paredzēto joslu skaits, tad ielas esošajās robežās tramvaja līniju nav iespējams ierīkot – iela gluži vienkārši ir par šauru. Turpretī ielas sarkanās līnijas piedāvā pavisam citu platību, jo tās atrodas aptuveni 11 metrus no ielas reālās robežas. Apgalvojums, ka tramvaja līnija, saglabājot četras joslas autotransportam, neskars kapus, maigi izsakoties, ir maldinošs – ja ielu paplašinās līdz tās sarkanajām līnijām, nāksies ne tikai izcirst vairākus kokus kapos, bet arī ar buldozeru nolīdzināt vairākas ēkas, kuras atrodas ielas sarkanajās līnijās. Tāpat jāpiemin, ka šajā sarkano līniju zonā bez vizuāli redzamajām kapličām un kapu kopām zem zemes atrodas desmitiem vai pat simtiem kapavietu, kuru kapakmeņi padomju laikos aizvākti. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija to centīsies pierādīt, veicot zemes skenēšanu.

Ja tramvaja līniju izbūvēs, kā Rīgas domes sola, ielu sarkano līniju robežās, tad būs jāizcērt arī desmitiem koku citviet. Piemēram, Pērnavas ielā ēku nepāra numuru pusē būs jālikvidē 14 koki, bet pāra numuru pusē – 17 koki. Šajā vietā koki ir īpaši būtiski, jo tā ir maģistrālā iela ar lielu autotransporta radītu gaisa piesārņojumu.

2. Politika un provokācijas

Nākamajā apkopojuma punktā tā autori pauž visnotaļ atbalstāmu viedokli, ka atsevišķi spēki šo situāciju izmanto savā labā ar melīgiem izteikumiem, bet tajā pat laikā nosauc visus izteikumus par politisku akciju un atspēko tos ... ar meliem!

Domes pārstāvji raksta: "Savukārt Rīgas domē "Vienotības" un Nacionālās apvienības deputāti divas reizes vienbalsīgi nobalsoja "par" Skanstes tramvaja līnijas projektu. Lūk, balsošanas rezultāti: 2014. gada 27. maijā "Par Rīgas attīstības programmas 2014.–2020. gadam un Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam apstiprināšanu" – vienbalsīgi; 2016. gada 29. septembrī "Par aktualizētā Rīgas attīstības programmas 2014.–2020. gadam Rīcības plāna un Investīciju plāna 2016.–2018. gadam apstiprināšanu" – vienbalsīgi."

Nevienā no šiem dokumentiem nav minēts sliežu novietojums, bet tikai tas, ka Skanstē nākotnē varētu būvēt tramvaja līniju. Ne Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam, ne Rīgas attīstības programmā 2014.–2020. gadam, ne šīs programmas rīcības un investīcīju plānā nav minēts, ka sliedes varētu atrasties ārpus esošajām ielas robežām. Savukārt 11. oktobrī, kad Rīgas domes deputāti jau zināja par sliežu novietojumu un notika balsojums, opozīcijas deputāti balsoja "pret".

3. Loka maršruts

Rīgas domes sagatavotajā apkopojumā uzsvērts, ka "pirmkārt, jaunā tramvaja līnija radīs iespēju izveidot pirmo sabiedriskā transporta loka maršrutu apkārt pilsētas centram." Savāds ir jau pats apgalvojums, ka jaunizveidotais loks vedīs apkārt pilsētas centram. Patiesībā tas ies cauri Rīgas centrālajām apkaimēm – Grīziņkalnu, Brasu, Skansti, Andrejsalu un pašu centru.

Par korektu nevar uzskatīt arī salīdzinājumu ar Berlīni un Madridi, kur, kā apgalvo apkopojuma autori, sabiedriskā transporta organizācijas pamatā ir kustība pa loku. Ne Berlīnē, ne Madridē tramvaju līnijas neveido loku ap centru. Loku tur veido dzelzceļa līnijas, Berlīnē - virszemes, Madridē - metro. Tomēr būtiskākā atšķirība ir tajā, ka šajās pilsētās loka līnijas tik tiešām iet apkārt centram, kamēr Rīgā paredzēta maza loka līnija caur centru. Šis apstāklis dod pamatu kritiski vērtēt apgalvojumus, ka Skanstes tramvaja līnija atvieglos satiksmi centrā.

4. Neiespējamais Purvciems

Ņemot vērā Skanstes apkaimes iedzīvotāju skaitu, rīdzinieki ir pamatoti norādījuši, ka daudz lietderīgāk būtu tramvaja līniju izbūvēt, piemēram, uz Purvciemu. Rīgas dome šādu iespēju noliedz, pamatojot ar K.Barona ielas pārāk lielo noslogojumu, tādēļ vispirms esot nepieciešams izveidot loka kustību: "Patlaban Purvciema tramvaju var pievienot tikai esošajai līnijai, kas iet pa K. Barona ielu. Taču, ja pa K. Barona ielu jau esošajiem 6. un 11. maršruta tramvajiem pievienosies 8–10 tramvaji stundā, kas kursēs uz Purvciemu, iela to vienkārši neizturēs."

Arī šajā gadījumā tiek melots, jo Skanstes loka līniju, spriežot pēc pieejamās informācijas, plānots veidot ar tramvaju kustības intervālu seši tramvaji stundā, kas arī papildus noslogos K.Barona ielu. Šobrīd K.Barona ielā maksimumstundā kursē 19 tramvaji, bet citā sliežu līnijā, pieturā "Centrāltirgus", maksimumstundā cauri izbrauc 30 tramvaji. Tas ļauj secinā, ka K.Barona iela šobrīd ir spējīga uzņemt papildu tramvajus no Purvciema. Lai to nodrošinātu, būtu jāveic nelieli uzlabojumi luksoforu sistēmā, bet tā pilnīgi noteikti nav "neiespējamā misija".

5. Eiropas Savienības finansējums

Rīgas dome apgalvo, ka ES līdzfinansējumu tramvaja līnijas projektam iespējams saņemt, izpildot virkni Eiropas Komisijas un Latvijas atbildīgo ministriju prasību: "Daļa no šīm prasībām īsumā skan šādi: teritorijai saskaņā ar pilsētas attīstības plānu jābūt atzītai par prioritāri attīstāmu teritoriju. Rīgā par šādām teritorijām tiek uzskatītas teritorijas, kurās ir attīstības potenciāls un būtisku privāto investīciju klātbūtne, taču kuras vienlaikus ir degradētas. Turklāt tam ir jābūt jaunam rajonam, nevis vecam."

Arī šis ir viens no Rīgas domes argumentiem, kādēļ tramvaja līniju nevarētu būvēt uz Purvciemu. Tomēr tie ir meli - Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā atzinusi, ka šim projektam nav nekādas saistības ar degradētām teritorijām, jo finansējuma mērķis ir videi draudzīga bezizmešu sabiedriskā transporta attīstība. Piemēram, Daugavpilī par projekta naudu izbūvēs jaunu tramvaja līniju uz Daugavpils Reģionālo slimnīcu, nevis degradētu teritoriju, kā arī iepirks jaunus tramvaju vagonus. Savukārt Liepājā rekonstruēs esošās tramvaja līnijas, tostarp atjaunojot ielas un ierīkojot veloinfrastruktūru.

6. Ietvju platums

Diemžēl Rīgas dome apkopojumā nerunā par tādu svarīgu aspektu kā infrastruktūra gājējiem un velosipēdistiem. Dažādos TV rādītajos sižetos ir bijis redzams "Rīgas satiksmes" sagatavotais Senču ielas šķērsgriezums, kurā redzams, ka ietves ir plānotas nieka 1,5 un 2,05 metru platumā. No šī platuma vēl jāatņem drošības zona no brauktuves un šķēršļiem – stabiem. Pa tik šauru ietvi ērti un droši blakus nevar pārvietoties pat divi gājēji, jo nebūs iespējams samainīties ar pretimnācējiem!

Pieminēšanas vērts ir fakts, ka patlaban uz Senču ielas ietves atrodas arī Eiropas tūrisma nozīmes veloceļa "Centrs – Berģi" posms. Lai gan tas neatbilst veloinfrastruktūras standartam, tas tomēr ir krietni platāks par nākotnē plānoto ietvi. Veloceļa shēmā nav vispār. Šis satraucošais apstāklis noteikti jāņem vērā, citādi sanāks tāpat kā ar pirms diviem gadiem pilnībā rekonstruēto Daugavgrīvas ielu, kur velosipēdisti un gājēji atstāti pabērna lomā.

Līdzīga situācija ir arī ar "Rīgas satiksmes" plānoto ceļa šķērsgriezumu pašā Skanstes ielā, kur vietas ir vairāk nekā vajag, bet gājējiem un velosipēdistiem tiek plānota slikta un neērta infrastruktūra – divvirzienu veloceļš 2,25 metru platumā un ietve 1,5 metru platumā. Veloceļam uz tik platas ielas noteikti būtu jāatrodas abās ielas pusēs, savukārt ietvēm jābūt vismaz 2 metrus platām. Ir vairāk nekā savādi, ka ar vienu roku veidojot infrastruktūru pēc "Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam" principiem, ar otru roku tiek atņemta vieta gājējiem un velosipēdistiem, automašīnām atstājot plašas braukšanas joslas. Atgādināsim, ka šajā stratēģijā ir noteikts, ka Rīgā visvairāk jārūpējas un jānodrošina ērti apstākļi gājējiem, velosipēdistiem un sabiedriskajam transportam, savukārt privātā autosatiksme ir pat jāierobežo, lai padarītu pilsētu pievilcīgāku un drošāku tās iedzīvotājiem. Kā gajēji jūtas uz 1,5 metrus platas ietves, jebkurš var izmēģināt, piemēram, Avotu ielā posmā starp Aleksandra Čaka un Lāčplēša ielu.

Pilsēta cilvēkiem – ar vai bez tramvajiem?

Mēs viennozīmīgi esam par tramvajiem. Tas ir viens no videi draudzīgākajiem un efektīvākajiem pilsētas transportlīdzekļiem liela cilvēku daudzuma pārvadāšanai. Salīdzinot ar pārējiem "Rīgas satiksmes" sabiedriskā transporta veidiem, tramvajam ir vairāki plusi – ietilpība, energoefektivitāte, ilgmūžīgums, iespēja sliedes veidot zaļā mauriņā, tādējādi radot pievilcīgu vidi.

Galvenais pluss ir tieši ietilpība, tādēļ tramvaja līnijas primāri jāveido vietās, kur ir daudz iedzīvotāju un to iespējams ikdienā efektīvi izmantot. Ja "Arēnā Rīga" pāris reizes nedēļā notiekošos pasākumus ar maksimālo kapacitāti ap 12 000 cilvēku salīdzinām ar Purvciema iedzīvotāju skaitu (ap 60 000), no kuriem ievērojama daļa katru darbadienu dodas strādāt vai mācīties uz pilsētas centrālajām apkaimēm, tad priekšroka viennozīmīgi būtu jādod Purvciemam. Savukārt Skanstes iedzīvotāju skaits (šobrīd ap 2000) pat visoptimistiskākajās prognozēs nākotnē ne tuvu nesasniegs Purvciema un Pļavnieku iedzīvotāju skaitu.

Rīgas domei, "Rīgas satiksmei" un Rīgas domes Satiksmes departamentam ir jāatkāpjas no savas spītīgās pozīcijas kā pirmo veidot tramvaja līniju apkaimei, kurā pat potenciālais iedzīvotāju skaits tālā nākotnē nesasniegs esošo iedzīvotāju skaitu Purvciemā. Ir jāveido pilsēta cilvēkiem, nevis bankām!

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form