Foto: Privātais arhīvs
Tik tikko Rīgā notika jaunākajām finanšu tehnoloģiju aktualitātēm un tendencēm veltīts pasākums – Latvijas Finteh forums 2022. Tā moto - Latvija kā globālā finteh jaunā mājvieta. Forums parādīja, ka Latvija tiecas būt draudzīga jauno tehnoloģiju uzņēmumiem, tostarp šobrīd pasaulē visstraujāk augošajam fintech segmentam – kripto un blokķēžu industrijai. Tieši šajā nozarē ieplūst lielākās investīcijas un tiecas iesaistīties zinošākie tehnoloģiju nozares prāti.

Jaunā kripto pasaule

Blokķēdes un kripto tehnoloģijas jau tagad maina esošo finanšu sistēmu un naudas digitalizācija uzņem arvien ātrākus apgriezienus. Reaģējot uz kriptovalūtu pieaugošo popularitāti, šobrīd jau absolūtais vairākums pasaules valstu centrālo banku lūkojas valūtu digitalizācijas virzienā. Tostarp pakāpeniski pieaug arī to valstu skaits, kurās centrālo banku digitālās valūtas jau strādā, piemēram, Ķīnā un Nigērijā.

Kripto adaptācija virzās uz priekšu ļoti straujiem soļiem, piedzīvojot gan kāpumus, gan kritumus. Kriptovalūtu tirgus līdzšinējo maksimumu sasniedza 2021. gada novembrī – pārsniedzot 3 triljonus ASV dolāru. Savukārt šobrīd, kad finanšu tirgus visā pasaulē piedzīvo lejupslīdi, arī kripto ekosistēmā ir iestājusies ziema, un kopējais tirgus ir samazinājusies zem 1 triljona ASV dolāru. Tomēr neskatoties uz to, kripto industrijā turpina ieplūst milzīgi finanšu resursi, tajā iesaistās vizionāri un pasaules gaišākie prāti tehnoloģiju jomā. Pamazām tiek veidoti pamati jaunajai finanšu pasaulei un starptautisko maksājumu sistēmai. Ieplūstošās investīcijas ir milzīgas un arvien jaunas globāla mēroga kompānijas meklē iespēju izmantot kripto un blokķēdes tehnoloģijas. Kā forumā noradīja starptautiskās maksājumu karšu kompānijas Mastercad viceprezidents Kristians Rau (Christian Rau), tiek prognozēts, ka kripto industrijas izaugsme arī turpmāk būs mērāma ar divciparu skaitli.

Kriptovalūtas jaunajai paaudzei jau ir ikdiena

Mastercard varam raksturot kā vienu notām kompānijām, kas tur roku uz pulsa naudas plūsmai visā pasaulē, un viņi ļoti labi redz, kurā virzienā tiecas investīcijas un par ko ar saviem maciņiem ir gatavi balsot iedzīvotāji. Kompānijas pētījumi parāda, ka turpat katrs piektais patērētājs šobrīd jau ir izmēģinājis kriptovalūtas. Īpaši liela interese par to ir jaunajai paaudzei – mileniāļiem un Z paaudzei, kuri šobrīd veido jau vairāk nekā 1/3 no darbaspējīgā vecumā esošajiem iedzīvotājiem. Tieši šo paaudžu pārstāvji visaktīvāk pērk, pārdot un investē kriptovalūtās. Un tas liecina, ka kripto industrija ir uz palikšanu – pēc tās ir pieaugošs pieprasījums jaunās paaudzes vidū, kas vai nu jau ir darba tirgū, vai arī aktīvi sāk tajā iesaistīties. To pašu varam novērot arī maksājumu karšu tirgū. Parādās arvien vairāk maksājumu kartes, kuras ļauj par ikdienas pirkumiem norēķināties ar kriptovalūtām. Kriptovalūtas arvien vairāk kļūst ar mūsu ikdienu.

Pagaidām kriptovalūtas vēl nav vadošā maksājumu metode, jo jaunā industrija vēl nav pietiekoši integrējusies tradicionālajā finanšu sistēmā. Tomēr tādi uzņēmumi kā, piemēram, Binance un Mastercard jau tagad pilda abu sistēmu savienojošo funkciju, ļaujot cilvēkiem atrasties vecās finanšu sistēmas ietvaros, bet vienlaikus izmantot jaunās finanšu pasaules priekšrocības. Šo abu pasauļu veiksmīgu savienošanu varam uzskatīt arī par Binance panākumu atslēgu. Lai kļūtu par lielāko kriptovalūtu biržu pasaulē, Binance bija nepieciešamas tikai 165 dienas. Tostarp Binance ir arī visstraujāk augošais uzņēmums pasaulē, kas tik ātri sasniedzis vienu miljardu ASV dolāru lielu peļņu. Kompānijas piemērs parāda kriptovalūtu industrijas attīstības potenciālu jaunajiem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, kā arī valstīm, kas būs atvērtas jauno tehnoloģiju ieviešanai.

Nākamais solis – tirgus regulācija

Lai komercbankas un citi tradicionālās finanšu sistēmas dalībnieki plašāk atvērtu durvis kriptoindustrijas iespējām, ir jāsper nākamais solis tirgus regulācijas virzienā. Nepieciešami skaidri un vienoti noteikumi visiem tirgus dalībniekiem, kas aizsargātu arī kriptovalūtu lietotājus. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Eiropas Savienība izstrādā savu Kriptoaktīvu tirgus regulējumu (MiCA). Ir pamats cerēt, ka saprātīgs tirgus regulējums apvienos abas finanšu pasaules ar vienotiem spēles noteikumiem, ļaujot kripto industrijai piesaistīt papildu investīcijas un palielinot lietotāju drošību. Šobrīd Eiropas valstis visai atšķirīgi attiecas pret kripto nozari, tāpēc arī ierobežojumi tajās ir atšķirīgi. Savukārt līdz ar MiCA regulējumu "mežonīgo rietumu" pieeju nomainīs vienots tiesiskais režīms ar plašāku lietotāju aizsardzību. Kripto pakalpojumi kļūs pieejamāki ,un cilvēku skaits, kas tos izmantos ikdienā, strauji palielināsies. Gaidot šo vienoto regulējumu, katra valsts var izvēlēties, vai tā būs jauno tehnoloģiju avangardā, vai tomēr nogaidīs, kamēr to vispirms ievieš un apgūst citi. Šobrīd vēl ikvienam ir iespēja būt starp pirmajiem!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!