Šī gada 26. janvārī Saeimas komisijām tika nodots likumprojekts "Grozījumi likumā par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas parlamenta vēlēšanām". Likumprojekta iesniegšanas priekšvēsture ļauj secināt, ka tas ir gatavots lielā steigā, mēģinot nemākulīgi kompensēt neveiksmi jaunā priekšvēlēšanu aģitācijas likuma virzīšanā. Jūtama arī liela populisma piedeva, masu medijos lozungu formā aicinot "pasargāt tautu no reklāmām" bet nepārdomājot priekšlikumus pēc būtības.
Latvijas preses izdevēju asociāciju (LPIA) īpaši uztrauc ierosinājums papildināt aplūkojamā likuma 25. pantu ar jaunu 2.daļu – "priekšvēlēšanu aģitācija preses izdevumos ir pieļaujama līdz 90. dienai pirms vēlēšanu dienas. Pēc šī termiņa politiskās organizācijas, politisko organizāciju apvienības vai individuālā deputāta kandidāta priekšvēlēšanu aģitācija un reklāma ir aizliegta"

Īpaši akcentējam, ka šeit pieminēta ne tikai reklāma (kuras aizliegšanai presē arī neredzam pietiekamu juridisku pamatu) bet arī priekšvēlēšanu aģitācija. Savukārt, pašreiz spēkā esošā priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 2.2. punkts pieļauj ļoti plašu aģitācijas termina interpretāciju, izmantojot tādus vispārīga rakstura jēdzienus kā "reklamēšana", "netiešs aicinājums balsot par vai pret" u. tml.

Šādi neskaidri un juridiski neterminēti formulējumi var radīt priekšnoteikumus subjektīvai preses izdevumu šķirošanai – kuru sodīt, kuru nepamanīt. Var domāt – politiķiem radies priekšstats, ka nekas cits bez gatavošanās vēlēšanām mūsu valstī vairs nenotiek. Par laimi tā tas nav un atspoguļojot notikumus, neizbēgami radīsies situācijas, kurās kāds saskatīs stingri aizliegtās aģitācijas pazīmes.

Tomēr pats galvenais – LPIA ir pārliecināta, ka pieņemot šāda veida likuma grozījumus, tiktu rupji pārkāptas mūsu valsts preses likuma 1.panta ka arī 4. un 5. panta normas kā arī Latvijas Satversmes 100. pants un vairākas starptautiskas konvencijas, kas runā par preses brīvības pamatprincipiem. Patiesi, demokrātiskā pasaulē katram preses izdevumam ir tiesības paust un iestāties par noteiktu viedokli vai pasaules uzskatu, izņemot vispār pieņemtos aizliegumus.

Šo principu pārkāpums reizē būtu nopietns cilvēka pamatbrīvību neievērošanas precedents, kas nepaliktu bez ievērības ne Latvijā ne starptautiskajā telpā.

Neizprotama šķiet arī dokumenta virzīšana laikā, kad jau sākusies priekšvēlēšanu darba organizācija, t.sk. līgumu slēgšana ar reklāmas devējiem pašreizējā likumā noteiktā kārtībā. Starp citu, likumprojektu iesniegušo partiju pilnvarotas personas nebūt nerunā par reklāmas izvietošanu presē tikai līdz 90. dienai pirms vēlēšanu dienas.

Rezumējot, LPIA aicina Jūs vēlreiz pārvērtēt aktualizētā likumprojekta ieviešanas juridiskās un ekonomiskās sekas, īpašu uzmanību pievēršot prese brīvības pamatprincipu ievērošanai mūsu valstī.

Ar cieņu, Latvijas Preses izdevēju asociācijas valdes vārdā Aivars Rudzinskis LPIA valdes priekšsēdētājs

Arvils Ašeradens, LPIA valdes priekšsēdētāja vietnieks, AS "Diena"

Guntars Līcis, LPIA valdes priekšsēdētāja vietnieks, SIA "Firma Dobele"

Lilita Seimuškāne, LPIA valdes locekle, SIA "Mediju Nams"

Viesturs Serdāns, LPIA valdes loceklis, AS "Lauku Avīze"

Ivars Zariņš, LPIA valdes loceklis, SIA "Žurnāls Santa"

Mārtiņš Barkāns, LPIA valdes loceklis, SIA "LETA"

Andis Rozītis, LPIA valdes loceklis, SIA "Kurzemes Vārds"

Mihails Soifers, LPIA valdes loceklis, SIA "Izdevniecības nams Petits"

Dzintris Kolāts, LPIA izpilddirektors

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!