Sākot aktīvi interesēties par Kera atalgojumu, nācās saskarties ar milzīgu noslēpumainību, un tādēļ, iespējams, savu amatu zaudēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Rīgas reģionālā centra arodorganizācijas vadītājs Genādijs Rusanovs, kurš arī šo jautājumu vairākkārt uzdeva Kerim, katrreiz palikdams bez atbildes.
LVSADA statūti paredz, ka tās biedram ir tiesības saņemt informāciju par arodbiedrības darbu. Tāpēc man kā arodbiedrības biedram, kurš tai godprātīgi veic iemaksas 1% apmērā no savas algas, šķiet pašsaprotami zināt, kāda ir manas arodbiedrības vadītāja alga. Taču atbildē uz oficiālu vēstuli Keris aizbildinās ar personas datu aizsardzību, piebilstot, ka viņam neesot pārliecības, ka es šo informāciju neizplatīšu tālāk. Tā man tika liegta iespēja uzzināt gan LVSADA priekšsēdētāja, gan viņa vietnieces atalgojumu, jo izrādās, ka normatīvo aktu interpretācijas ir tik dažādas un sev par labu grozāmas, tā ir tik rafinēta juridiskā paukošanās, ka skaidrošanās neskaitāmās oficiālās vēstulēs var novest pie situācijas, ka tiek aizmirsts pats diskusijas cēlonis.
Tāpēc, balstoties vien uz neoficiālu, publiskai apspriešanai nepieejamu, bet visādā ziņā ticamu informāciju, ir zināms, ka Keris par vienu darba slodzi, strādājot darba dienās no plkst. 9 līdz 16, saņem 3500 eiro. Aptuveni pārrēķinot, viena Kera darba stunda 2018. gada decembrī arodbiedrības biedriem ir izmaksājusi 25,74 eiro. Vienlaikus māsas darba stundas likme ir 4,76 eiro, savukārt māsas palīga alga ir 3,15 eiro stundā. Manuprāt, tas ir ļoti nesamērīgi.
Par to jau iepriekš savos rakstos ir runājis arī Pēteris Apinis: "Katrs biedrs maksā 1% no ikmēneša ienākumiem. 11 000 biedru, kas vidēji strādā 1,7 slodzes, gadā samaksā miljonu. Nedaudz naudiņas aiziet medicīnas darbinieku sporta spēlēm, nedaudz streika fondam, lielākā daļa – tērēšanai. Ir pilnīgi skaidrs, ka jebkādas izmaiņas arodbiedrībai ir bīstamas – nedod Dievs, valdība izdalīs veselības aprūpei nevis 3%, bet 4,5% no iekšzemes kopprodukta. Arodbiedrībai nebūs, pret ko cīnīties, nenāks mediķi un sociālie darbinieki arodbiedrībā, nebūs, no kā priekšsēdētājam lielo algu maksāt."1 Apinim ir taisnība arī par jau daudzkārt cilāto Satversmes tiesas spriedumu un par to, ka ārstniecības personām par taisnīgu spriedumu virsstundu apmaksas jautājumā ir jāpateicas tiesībsargam Jurim Jansonam.
Taču mani ļoti izbrīna citāts no Satversmes tiesas 2018. gada 17. aprīļa sēdē runātā, kurā teikts, ka finansējums veselības aprūpei esot nodrošināts. Minētajā sēdē Finanšu ministrijas Budžeta departamenta direktore Taisa Trubača skaidroja, ka "finansējums, kas ir nepieciešams, lai pilnībā atteiktos no pagarinātā normālā darba laika vidējā termiņa budžeta ietvaros, ir nodrošināts. Attiecīgi tā ir gan politikas veidotāju, gan likumdevēja izšķiršanās, vai tas jau ir pilnībā attiecīgi no 2018. vai 2019. gada vai nosakot pārejas periodu, bet finansējums budžetā ir paredzēts". Trubača, atbildot uz tiesnešu jautājumiem, apgalvoja, ka no pagarinātā normālā darba laika varēja atteikties jau 2018. gadā, nemaz negaidot līdz 2020. gadam, jo "finansējums tam ir nodrošināts".
Tātad no tā sauktās "verdzības deklarācijas" atteikties varēja jau sen, bet kāpēc tas joprojām nebija noticis? Šis jautājums ir tāda pati mīkla kā Kera atalgojums.
Medicīnas nozarē daudzi zina, ka es neesmu kluss malā sēdētājs, tāpēc, strauji tuvojoties nākamajam LVSADA kongresam, kad notiks kārtējās LVSADA valdes vēlēšanas, aicinu jau laikus domāt par iespējami labāko kandidātu, kas spēs vadīt arodbiedrību jaunā formā un kvalitātē.
Es negribu teikt, ka tagad viss vadības "zelta fonds" būtu jāsēdina kamanās un jāvelk uz SPA centru pelnītā atpūtā, bet ir jāveido konsultatīva padome, kurā arī viņi ar savu dzīves un darba pieredzi varētu analizēt, vērtēt un kritizēt kādu procesu, jo jebkura kritika ir risku vētīšana un apzināšanās.
Jaunajam vadītājam ir jāstrādā ar jaunām, inovatīvām darba metodēm atbilstoši 21. gadsimta tehnoloģiju laikmetam. Tradicionālās sanākšanas un parunāšanās to nerisina. Ir jābūt skaidrai attīstības vīzijai, rūpīgi analizējot statistikas datus, veicot pētījumus, uz kā balstīt ilgtspējīgu organizācijas attīstību. Lai nebūtu tādas situācijas, ka tiek pieņemta t.s. "verdzības deklarācija" bez rīcības plāna turpmākajiem desmit gadiem, nonākot teju pie vispārēja veselības aprūpes kraha.
Bet Valdim Kerim liels paldies par ieguldīto darbu. Ikvienam ir jāapzinās savas iespējas un varēšana un jāsaprot, ka tik lielai organizācijai kā LVSADA būtu jādarbojas kā mazai, modernai republikai ar prasmīgu personāla rotāciju un caurskatāmu vadību, nevis kā caristei ar nemainīgu līderi kā vienīgo glābēju.
1 https://ej.uz/Apinis_LVSADA