Ar lielu interesi vēroju ažiotāžu, kas sacelta ap lielajiem siltumenerģijas rēķiniem un diskusiju medijos, kura šīs problēmas kontekstā izvērsusies starp Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentāro sekretāru Vilni Ķirsi un SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" vadītāju Ervinu Straupi. Tā kā pats pārstāvu vienu no tiem privātajiem namu apsaimniekotājiem, kuri nav pakļauti Rīgas domei un kuri praksē saskaras ar siltināšanas problēmām pilsētā, gribētu izteikt arī savu viedokli šajā jautājumā.
Sākšu ar to, ka Rīgā tik tiešām ir izveidojusies paradoksāla situācija. No vienas puses ir pašvaldības uzņēmums, kas pašu apsaimniekotajos namos tādu vai citādu iemeslu dēļ negrib vai drīzāk pat nevar nodrošināt 50%+1 balsi kvoruma, lai veiktu kompleksās siltināšanas darbus. Savukārt no otras puses ir privātās kompānijas, kurām kā reizi nebūtu problēmu noorganizēt sapulces un nodrošināt šos pašus 50%+1 balsi, bet tās savukārt nevar pieteikties uz Eiropas Savienības (ES) finansējumu ēku siltināšanas projektiem, jo viņiem šāda iespēja ir liegta.
Lieta tāda, ka daļa no mūsu apsaimniekotajām ēkām atrodas tā saucamajā Rīgas vēsturiskajā centrā, kurā esošās ēkas tiek uzskatītas par vēsturiskiem arhitektūras pieminekļiem un tādēļ nevar pretendēt uz ES līdzfinansējumu siltināšanas projektos. Man tas nešķiet gluži taisnīgi, jo arī šīm ēkām ir nepieciešami kompleksās siltināšanas darbi. Un, ja arī var piekrist argumentam par to, ka siltinot ēku var sabojāt tās vēsturisko izskatu, tad atgādināšu, ka bez fasādēm, kuras mēs tiešām renovējam un atjaunojam par dzīvokļu īpašnieku līdzekļiem, eksistē vēl arī ēku pagalmu fasādes, pagrabi, bēniņi, jumti, caurules, radiatori, siltummezgli, logi un kāpņutelpas, kas rada pietiekami lielus siltuma zudumus un kur pārsvarā (izņemot atsevišķus gadījumus) nekādu vēsturisko arhitektūras vērtību nav. Tas viss arī pieder pie ēku kompleksās siltināšanas darbiem, kuru veikšanai mūsu namu iedzīvotāji ļoti labprāt saņemtu ES līdzfinansējumu.
Lai gan pastāv uzskats, ka vēsturiskajās ēkās dzīvo vieni vienīgi bagātnieki, kuri to vien dara, kā mētājas apkārt ar naudu, patiesībā tā nemaz nav. Cilvēki ir ļoti dažādi, un arī ienākumu līmenis ir dažāds. Vienīgā atšķirība ir tāda, ka ņemot vērā daudzos papildus izdevumus, kas ir saistīti ar šī paša "vēsturiskuma" uzturēšanu par viņu līdzekļiem, šie cilvēki ļoti rūpīgi analizē situāciju un seko līdzi iespējām samazināt savus izdevumus. Tāpēc mums būtu jāpieliek ļoti mazas pūles, lai viņus pārliecinātu par siltināšanas efektivitāti un vajadzīgumu. Finansiālā atdeve no kompleksās siltināšanas ir tik acīmredzama, ka lielais vairums iestājas par to jau tagad.
Tāpēc es gribētu aicināt Ekonomikas ministriju izvērtēt situāciju un meklēt risinājumus, lai rastu iespēju nākamajos periodos par ES fondu līdzekļiem līdzfinansēt arī Rīgas vēsturiskā centra māju siltināšanu. Uz šo vēsturisko namu iedzīvotāju pleciem jau tāpat gulstas visi izdevumi, kas saistīti ar ēku renovāciju un to vizuālā izskata nodrošināšanu, kur Rīgas dome nekādu naudu neiegulda. Ja Rīgas dome nevēlas vai SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" nevar, lai viņi savus namus nesiltina vispār. Taču būtu tikai pareizi un taisnīgi, ja šos līdzekļus varētu apgūt citi. Tie, kuri vēlas dzīvot ne tikai siltās mājās, bet arī maksāt mazākus siltumenerģijas rēķinus.