Raimonds Nipers: Iedzīvotājiem ir vajadzīgas pašvaldības?
Foto: Privātais arhīvs

Pašvaldība ir vietējā pārvalde, pilsoņu vēlēta pārstāvniecība, kura ar domes un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju izpildi, ievērojot pašvaldības iedzīvotāju intereses. To pamatfunkcija ir sniegt iedzīvotājiem valsts noteiktos pakalpojumus, sociālo atbalstu, veicināt uzņēmējdarbību, veidot novadā sakārtotu, labvēlīgu dzīves un atpūtas vidi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pašvaldības ir valsts pārvaldes sastāvdaļa, un tām ir jāievēro Valsts pārvaldes iekārtas likums. Bet vai tās ievēro labas pārvaldības principus, vai pašvaldības darbojas iedzīvotāju interesēs, vai to sniegtie pakalpojumi sabiedrībai ir kvalitatīvi un finansiāli samērīgi?

Par pašvaldības deputātu pirmo reizi tiku ievēlēts 1994. gadā Dagdas pilsētā, kur tolaik dzīvoja 3288 iedzīvotāji, un novada pašreizējās teritorijas pagastos bija 12 445 iedzīvotāji. Pilsētas administrācijā strādāja vien 8 darbinieki, kā teica, "brauca visi vienā volgā". Dagdas novada kopējā platība veido 949,7 km², teritorijas platības ziņā atrodoties 17. vietā starp 110 Latvijas novadiem. Pilsētas teritorijā darbojās ap desmit rūpnīcu un fabriku, kurās strādāja pāri par 1000 darbiniekiem.

30 valstiskās neatkarības gados iedzīvotāju skaits novadā ir samazinājies trīs reizes, bet administrācijā nodarbināto skaits palielinājās gandrīz astoņas reizes. Pēc PMLP datiem uz 01.07.2020., Dagdas novadā bija deklarēti 7311 iedzīvotāji, pēc CSP datiem uz gada sākumu, novadā bija 6549 iedzīvotāji, bet faktiski novadā, aprēķinot pa iedzīvotāju sociālajām grupām (bērni un skolēni, vecuma pensionāri, invalīdi, reģistrētie bezdarbnieki, nodarbinātie publiskajā sektorā un strādājošie privātajā sektorā), kopā sanāk vien 4500 iedzīvotāju. Ir 21. gadsimts, digitalizācijas laikmets, un valstī teju nav oficiāli ticamas statistikas datu par iedzīvotāju skaitu, par novados esošo uzņēmumu skaitu...

Pa šiem gadiem ir pieredzēts, kā darbā tiek pieņemti radi, draugi, partijas biedri bez jebkādas pieredzes un attiecīgās izglītības, speciāli tiem bija veidotas jaunas štata vienības pašvaldības struktūrās. Pašreiz Dagdas novada administrācijā ir 63 darbinieki, pašvaldības struktūrās kopējais darbvietu skaits 2020. gada 3. ceturksnī bija 651, salīdzinot ar novada privāto sektoru – novadā reģistrētajos uzņēmumos strādā vien 368 darbinieki. Kopējais nodarbināto skaits novadā bija 1272.

Ir izveidojušās pašvaldību ķeizarvalstis, valstis valstī, kuru pamata rūpe ir sevis uzturēšana. Dagdas novada pamatbudžeta izdevumos 80% ir attiecināti darba algām un šo darbinieku uzturēšanas tēriņiem. Novads finansiāli atražo pats sevi, tiek pieņemti likumi un noteikumi, lai nodrošinātu viņu eksistenci. Pašvaldības sniegtie pakalpojumi novada iedzīvotājiem ir pārāk dārgi. Pašreiz Dagdas novadā ir vieni no lielākajiem apkures tarifiem valstī: fiziskām personām 67,70 eiro/MWh un juridiskām personām 73,14 eiro/MWh, ir palielināta cena ūdens un kanalizācijas pakalpojumiem, ir noteikts viens no lielākajiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifiem valstī – 23,5 eiro par 1 m³. Tiek mākslīgi veidota nelabvēlīga dzīves vide novada iedzīvotājiem.

Pašreizējā pašvaldību finansēšanas modelī 61% no Dagdas novada pamatbudžeta ir valsts piešķirtie transferti un novads savā budžetā saņēma iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu 80% apmērā pēc iedzīvotāju deklarēšanās vietas, kur puse iedzīvotāju, par kuriem pašvaldība saņem IIN daļu, strādā un dzīvo ārpus novada robežām. Pie šāda pašvaldības finansēšanas modeļa tā netiek motivēta attīstīties. Jo vairāk atpalikusi pašvaldība, jo lielāks valsts atbalsts!

2009. gadā administratīvi teritoriālās reformas mērķis bija izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Pastāvīgo izmaiņu dēļ reforma izgāzās, tika novesta līdz nejēdzībām. Tika veidoti novadi speciāli viena cilvēka vajadzībām. Gandrīz puse novadu neatbilst likuma nosacījumiem par iedzīvotāju skaitu. Bez valsts dotācijām vairums pašvaldību nespēj pastāvīgi realizēt savas autonomās funkcijas. Pēc novadu reformas šobrīd redzams, ka mērķi nav izpildīti.

Latvijā pašvaldībām, salīdzinot ar ES valstīm, ir trešais lielākais finansējums pret valsts IKP. Pašlaik novadu darbībai un funkcionalitātei nav noteiktas sistēmas un tās patstāvīgi darbojas savas kompetences vai nekompetences ietvaros. Budžeta finansējums tiek piešķirts novada struktūrām, neizvērtējot to lietderību, kādā apmērā un kvalitātē tās sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem.

Pašvaldību teritoriāla reforma sadalīja bijušos rajonus divās vai pat vairākās daļās, un daudzas štata vienības dubultojās, ja ne trīskāršojās, bet iedzīvotāju skaits pašvaldībās jau nepalielinājās. Darba apjoms dažkārt pašvaldību struktūrvienībās ir 10 reizes mazāks, salīdzinot ar privāto sektoru, bet atalgojums ir divas reizes lielāks. Ir pašvaldības, kuras ir pārgājušas uz četru darba dienu nedēļu.

Pašvaldību struktūrās 2020. gada 3. ceturksnī bija 137 tūkstoši darbvietu, liecina CSP dati, kas, salīdzinot ar ES vidējo pašvaldības darbvietu skaitu attiecībā pret iedzīvotāju skaitu, ir 1,8 reizes vairāk un 2,4 reizes vairāk attiecībā pret darbspējīgo izdzīvotāju skaitu. Pašvaldības, salīdzinot ar valsts IKP, tā novirza pārāk daudz darbaspēka no tautsaimnieciskās darbības. Pašlaik darbvietas pašvaldību iestādēs ir slēptais bezdarbs, cits "simtlatnieku" paveids.

Pašvaldību pašreizējais pastāvēšanas modelis ir viens no ekonomiskajiem ļaunumiem valstī, šī procesa rezultātā samazinās iedzīvotāju skaits reģionos, tiek likvidēta mazā uzņēmējdarbība, rezultātā tiek slēgtas skolas un slimnīcas. Pašvaldības nav pelnoša struktūra, tās uztur privātā sektora nodokļu maksātāji. Latvijā ir vieni no lielākajiem darbaspēka nodokļiem Eiropā, kur ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu 80% apmērā (ar 2021. gadu 75%) tiek finansētas pašvaldības.

Samazinot pašvaldībās nodarbināto skaitu līdz ES vidējam līmenim un tos integrējot privātajā sektorā, varētu atrisināt darbaspēka trūkuma problēmu tautsaimniecības sektorā, arī mazināt darbaspēka nodokļus, nosakot IIN pirmo likmi 12% apmērā. Fiskālais efekts varētu būt ap 700 miljoniem eiro gadā.

Par šādu naudu varētu būtiski palielināt sociālos pabalstus, celt minimālo pensiju, vidējo vecuma pensiju varētu noteikt 400 eiro apmērā.

Pašreiz veidotajai Administratīvi teritoriālajai reformai jānodrošina kopējā pašvaldības sistēmas izmaksu efektivitāte. Jāveido vienots publisko pakalpojumu palīdzības dienests pirmā līmeņa konsultāciju sniegšanai par visiem valsts un pašvaldību pakalpojumiem. Jānodrošina visās pašvaldībās vienota klientu apkalpošanas centru darbība, tajos jābūt iedzīvotājiem pieejamiem visiem valsts un pašvaldību noteiktajiem pakalpojumiem, tādiem kā CSDD, VID, Zemesgrāmata, būvvalde, dzimtsarakstu nodaļa un citi.

Valsts vides un reģionālās attīstības ministrijai jaunajā pašvaldību modelī būtu jānoteic konkrēti pakalpojumu sniegšanas kritēriji attiecībā pret novadā esošo ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu, kuri ir nodarbināti novada teritorijā esošo uzņēmumu struktūrvienībās.

Jāmaina arī pašvaldību budžeta finansēšanas kartība, deleģējot pašvaldībām visu uzņēmumu ienākuma nodokļi, kā arī pārdalot iedzīvotāju ienākuma nodokli gan pēc deklarētās dzīvesvietas, gan arī vietas, kur cilvēks strādā. Pašvaldībām ir jāizlieto līdzekļi iespējami efektīvākajā veidā.

Pašvaldībām vajadzētu sekmēt labi apmaksātu darbvietu vairošanu, tādējādi liekot pamatus iedzīvotāju labklājības un demogrāfiskās situācijas uzlabošanai.

Pašvaldībām jābūt finansiāli pašpietiekamām, un tām jādarbojas visu iedzīvotāju interesēs.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Pašvaldību vēlēšanas 2021 PMLP
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form