2014.gada 3.jūlijā Latvijas Republikas Saeimā deputāti lems par valsts aizsardzības finansēšanas plānu. Aizsardzības ministrijas piedāvātais variants paredz konkrētus soļus, lai 2020.gadā valsts aizsardzības finansējums sasniegtu 2% no iekšzemes kopprodukta. Esmu jau iesniedzis Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai detalizētu pamatojumu, kuru var lasīt šeit.
Tieši tajā laikā kā aizsardzības ministrs piedalīšos sarunās ar ASV amatpersonām par sabiedroto ieguldījuma palielināšanu visā Baltijas reģionā un man nebūs iespējas tieši piedalīties diskusijās. Tādēļ vēlos īsi paust savu nostāju šajā Latvijas valstij izšķirīgajā jautājumā.
Manuprāt, Saeimas balsojums būs eksāmens tautas priekšstāvju spējai pieņemt lēmumus valsts, nevis "politiskās greizsirdības" vārdā. Ceru, balsojums apliecinās, ka esam pilnvērtīga un līdzvērtīga Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts. Vienlaikus apliecinu, ka, neatkarīgi no balsojuma rezultātiem, es kā aizsardzības ministrs turpināšu strādāt, lai maksimāli nodrošinātu Latvijas valsts un cilvēku drošību, ko garantē pilnvērtīga iekļaušanās NATO drošības telpā.
Krievijas īstenotā agresija Ukrainā ir lūzumpunkts. Kā māca vēsture, šādos brīžos daudzi cilvēki turpina ticēt, ka pasaules kārtība paliks nemainīga, stāstīt, ka notikušais nekādi uz mums neattiecas, vai argumentēt, ka galvenais ir nevienu nekaitināt. Šāda attieksme īsu brīdi rada komforta ilūziju, taču jebkurš pašapmāns ir bīstams.
Šodien Latvija kopā ar saviem NATO sabiedrotajiem veido drošības dambi, kas novērš brīvas un demokrātiskas valsts pazušanu no pasaules kartes. Vēlos uzsvērt, ka šobrīd mēs esam kopā ar sabiedrotajiem un draugiem, kuri respektē Latvijas valsts intereses, tai skaitā finansiālās iespējas. NATO 28 valstu aizsardzības budžets ir 70% no visas pasaules valstu militārajiem izdevumiem.
Krievija tērē militārajam budžetam 4,5% no IKP jeb 116 miljardus ASV dolāru, regulāri rīko militāras mācības, kuru uzdevums ir uzbrukums, turpina samazināt sociālo programmu finansējumu, palielinot militāro budžetu. Latvijas aizsardzības gada budžets gadā ir 225 miljoni eiro jeb 0,91% no iekšzemes kopprodukta. Latvijas kā dalībvalsts ieguldījums NATO drošībā ir 0,03% no NATO dalībvalstu kopējā aizsardzības budžeta. Piemēram, vienas aprīkotas F-16 lidmašīnas iegādes izmaksas ir 200 miljoni ASV dolāru.
Tie ir skaitļi, kuri pierāda, cik bezatbildīgi ir apgalvot, ka cena, kura mums jāmaksā par iespēju paļauties uz visu NATO militāro jaudu, ir par augstu. Dalības NATO sniegtās drošības garantijas ir tas aizsargdambis, kas dod mums iespēju attīstīt mūsu valsti. Vairāk nekā desmit gadus samazinātais aizsardzības budžets nepalielinās sociālo budžetu un skolotāju algas. Nelietderīgus tēriņus samazinās un valsts budžeta ieņēmumus palielinās drošas valsts atbildīga pārvaldība un starptautisko saistību pildīšana. Uzskatu, ka politiķiem sava enerģija ir jāvelta valsts attīstības veicināšanai nevis mānīgām un valsts drošību apdraudošām politiskām spēlēm.
Es un Aizsardzības ministrija jau ir definējuši Latvijas prioritāros darbus - zemessardzes ekipējuma un bruņojuma uzlabošana, pretgaisa un prettanku aizsardzība, mehanizācija, gaisa telpas novērošana, tālāka sadarbības un koordinācijas uzlabošana ar mūsu partneriem. Jāapzinās, ka mūsu vienīgā reālā iespēja ir iekļauties NATO kopējā drošības telpā tā, lai doma apdraudēt Latvijas valstiskumu būtu absurda. Tikai kā līdzvērtīgi partneri mēs varēsim veidot normālas ekonomiskas attiecības ar Krieviju.
Manuprāt, pats svarīgākais ir drosmīgi pieņemt lēmumus par valsts drošību un sākt reālus darbus, lai veicinātu uzņēmējdarbību, attīstītu izglītības kvalitāti, sociālo sistēmu, dotu cilvēkiem drošību un pārliecību par rītdienu. Tās ir prioritātes un valdības uzdevums ir vērtēt pieņemtos lēmumus, darbus ar visaugstāko atbildības mērauklu. Jo Baltijas valstu drošība ir turpmāka miera Eiropas kontinentā atslēga - mēs esam par to atbildīgi.