Raimonds Zukuls: Svarīgi, lai kontrabandistiem nebūtu izdevīgi savu mērķu īstenošanai izmantot Latviju
Foto: Valsts policija

Laiku pa laikam Latvijā aktualizējas jautājums par situāciju kontrabandas jomā. Dažādu aizturēto preču apjomi šā gada laikā ir auguši, liekot pievērst arvien lielāku uzmanību tam, kā tiks organizēts muitas darbs jau tuvākajā nākotnē, ar mērķi attīstīt Latvijas tautsaimniecību un liegt dažādu shēmu īstenotājiem saviem mērķiem izmantot mūsu valsti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Galvenās kontrabandas preces, kuru plūsmu ikdienā jāapkaro, ir cigaretes, kā arī dažādas narkotiskās vielas un to izejvielas jeb prekursori. Cigarešu kontrabandas apkarošanas jomā situācija joprojām uzlabojas – tiek laboti dažādi rekordi gan izņemto nelegālo cigarešu daudzuma ziņā, gan arī attiecībā uz to patēriņa mazināšanos.

Saskaņā ar kompānijas "Nielsen" tukšo cigarešu paciņu pētījuma datiem 2019. gada otrajā ceturksnī cigarešu bez Latvijas akcīzes markām īpatsvars veidoja 16,2%, un tas ir zemākais līmenis kopš 2010. gada. Patiesībā situācija ir pat vēl nedaudz labāka. Jāņem vērā, ka "Nielsen", lai nonāktu pie saviem secinājumiem, skaita tukšās cigarešu paciņas, kurām nav Latvijā izdotās akcīzes markas, taču neliela daļa šādu cigarešu mūsu valstī nonāk legāli. Proti, noteiktu cigarešu daudzumu bez nodokļu nomaksas katra privātpersona no trešajām valstīm drīkst ievest pilnīgi legāli. Tātad 1 līdz 1,5 procentpunktus no oficiālajiem "Nielsen" datiem var atskaitīt. Un jāņem vērā, ka katrs procentpunkts konfiscēto kontrabandas cigarešu dod ekonomiju valsts budžetam aptuveni 3,2 miljonu eiro apmērā.

Skaidrs, ka ar mēģinājumiem Latvijā ievest kontrabandas cigaretes būs jārēķinās vienmēr, ņemot vērā lielo šā produkta cenas atšķirību mūsu valstī un līdzās esošajā Baltkrievijā. Lai varētu sagaidīt, ka kontrabandisti nevēlas šeit ievest baltkrievu produkciju, vienas cigarešu paciņas cenai Latvijā nevajadzētu pārsniegt 60 centu robežu.

Attiecībā uz narkotisko vielu kontrabandu jāteic, ka kontroles pasākumu rezultātā atklāto narkotiku, kā arī to izejvielu – prekursoru – apjomi pēdējos pāris gados ir ievērojami lielāki nekā iepriekš. VID kopumā 2018. gadā izņēmis 6,7 tonnas narkotisko, psihotropo vielu vai to prekursoru, savukārt šogad izņemtas jau aptuveni 7,2 tonnas. VID darba rezultāti narkotiku kontrabandas apkarošanas jomā ir iespaidīgi. Tomēr vienlaikus šie lielie skaitļi liecina par globālās problēmas mērogiem narkotiku aprites jomā, kas skar arī mūsu valsti.

Protams, runājot par muitas darbu, ir svarīgi apzināties, ka Latvijas austrumu robeža ir Eiropas Savienības ārējā robeža, un tas nozīmē, ka Latvijai ir jāizpilda saistības Eiropas Savienības muitas kodeksa ieviešanas jomā. Par e-muitas ieviešanas grafiku ir balsojusi arī Latvija, un paredzēts, ka e-muitas projektam pilnībā jābūt īstenotam līdz 2025. gadam. Šīs Eiropas prasības ir jāievieš pakāpeniski atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajam grafikam. Tātad nav variantu, ka šos termiņus varētu, piemēram, pārlikt uz vēlāku laiku.

Kopumā, realizējot visos etapos plānoto, līdz 2025. gadam e-muitas projektā Latvijai jāiegulda 12,14 miljoni eiro. Summa nav maza, vienlaikus jāatzīmē, ka, apzinot situāciju citās ES valstīs, noskaidrots, ka Latvijai šis projekts izmaksās vismazāk.

Grafikā paredzētajā termiņā neieviešot, piemēram, tranzīta kontroles sistēmu, Latvija nespēs šajā jomā veikt informācijas apmaiņu ar Vāciju, un tādējādi Vācijā uzsāktu tranzīta procesu mūsu valstī nevarēs pabeigt, un tas savukārt nozīmē, ka komersantam būs jāizvēlas kāda cita valsts, ar kuru strādāt. Faktiski tieši tas pats attiecas uz importa kontroles jeb drošības novērtēšanas sistēmu. Šo jomu nesakārtojot, ātri vien pienāks brīdis, kad Eiropas Savienībā ievedamas preces vairs nevarēs ievest caur Latviju. Var teikt, ka tādā gadījumā mēs faktiski būsim izolēti.

Tāpat joprojām jārunā par darbaspēka trūkumu muitā, it īpaši muitas kontroles punktos Rīgā. Darba vide muitā pēdējo gadu laikā ir būtiski pilnveidota un darbība efektivizēta, ieviešot videonovērošanas kameras, nodrošinot attālināto importa procedūru formēšanu, nodrošinot kravu skenēšanas procesu visos ES ārējās robežas muitas kontroles punktos, kā arī nosakot, ka lēmums, vai skenētā krava ir laižama tālāk vai arī pārbaudāma pastiprināti, tiek pieņemts nevis konkrētajā pārbaudes vietā, bet gan centralizēti Rīgā. Vienlaikus aktuāls ir jautājums par muitā strādājošo algām. Pieņemot darbā jaunu muitnieku, viņam jārēķinās ar darba samaksu 750 eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas.

Svarīgi nodrošināt, lai kravu plūsma uz robežas būtu maksimāli ātra, lai automašīnu vadītājiem robežkontroles punktā nebūtu jāpavada ilgs laiks. Tas nozīmē, ka jāstrādā iespējami ātrākā režīmā, nekaitējot godprātīga biznesa interesēm, – ja mēs nespēsim to nodrošināt, komersanti izvēlēsies citus ceļus un zaudēs valsts ekonomika kopumā.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form