Foto: Privātais ahīvs
Latvijas farmācijas un ķīmiskā rūpniecība ir viena no vadošajām eksporta nozarēm, kam ir skaidri plāni un arī apņemšanās palielināt eksporta apjomu, reizē kāpinot savu ilgtspēju un atbildību pret klimata politikas mērķiem. Tāpēc nozare intensīvi turpinās investēt gan ilgtspējīga ražošanas procesa attīstībā, gan jaunu, inovatīvu un konkurētspējīgu produktu izstrādē.

Farmācijas jomā pēdējos gados veiktas ievērojamas investīcijas gan tehnoloģijās, gan ražošanas un izstrādes procesos. Nozare atbilst Eiropas Savienības (ES) izstrādātajai Farmācijas nozares stratēģijai, tāpēc ir pamatotas ambīcijas ieņemt zināmu tirgus daļu arī Eiropas tirgū, jo līdz šim tradicionāli lielākais eksporta īpatsvars bijis novirzīts uz Krieviju, Ukrainu, citām Austrumeiropas valstīm.

Atbilst Eiropas farmācijas stratēģijai

Eiropas Komisija (EK) aizvadītā gada novembra beigās pieņēma Eiropas farmācijas stratēģiju, lai nodrošinātu pacientiem piekļuvi inovatīvām zālēm par pieņemamu cenu un atbalstītu ES farmācijas nozares konkurētspēju, novatorisku pieeju un ilgtspēju. Stratēģijas realizācija ļaus Eiropai segt savas farmaceitiskās vajadzības, tostarp krīzes laikā, izmantojot stabilas piegādes ķēdes. Kā aicināja EK prezidente Urzula fon der Leiena, stratēģija palīdzēs izveidot drošu un pret krīzēm noturīgu ES farmācijas sistēmu.

Eiropas farmācijas stratēģijai ir četri galvenie mērķi, kuriem pilnībā atbilst arī LAKIFA biedru stratēģiskās un ilgtermiņa nostādnes. Pirmkārt, nodrošināt pietiekami plašu pacientiem pieejamo zāļu izvēli un apmierināt akūtās medicīniskās vajadzības (piemēram, mikrobu rezistences, vēža un reto slimību jomā). Otrkārt, atbalstīt ES farmācijas nozares konkurētspēju, inovāciju un ilgtspēju, kā arī augstas kvalitātes drošu un efektīvu zāļu izstrādi.

Treškārt, uzlabot sagatavotības un reaģēšanas mehānismus krīzes situācijās un risināt apgādes drošības jautājumus. Ceturtkārt, nodrošināt spēcīgu ES pozīciju pasaulē, veicinot augstu kvalitātes, efektivitātes un drošības standartu līmeni.

Lai gan stratēģija ir daudz vairāk nekā līdzeklis reaģēšanai krīzes situācijās, tās veidotāji guvuši daudz informācijas no sākotnējās reakcijas uz jaunā koronavīrusa Covid-19 izraisītās saslimšanas pandēmiju, lai padarītu Eiropas farmācijas nozari labāk sagatavotu un noturīgāku krīzes situācijā. Ņemot vērā augsto saslimstību ar Covid-19, visā pasaulē vairākkārtīgi pieaudzis to pacientu skaits, kuriem nepieciešami stacionāra pakalpojumi. Lielais pacientu skaits slimnīcās radījis strauju pieprasījumu pēc slimnīcām domātajiem injicējamajiem medikamentiem. Šajā segmentā ļoti labus rezultātus sasniedza "Grindeks" koncerna uzņēmums "Kalceks", kas būtiski palielināja produktu portfeli, eksporta apjomu un kopumā savu produkciju, 2020. gadā realizējot produktus 34,3 miljonu eiro apjomā.

Tādējādi ārkārtīgi svarīga aktualitāte ir nepieciešamība nodrošināt aktīvo farmaceitisko vielu ražošanu ES ietvaros, ņemot vērā pieprasījumu pēc jaunu zāļu formu ieviešanas ražošanā, īpaši tas attiecas uz injicējamiem medikamentiem. Lai to īstenotu, jāizstrādā un jāievieš jaunas ražošanas tehnoloģijas, jāizveido jaunas un jāmodernizē esošās ražošanas līnijas.

Līdz šim Eiropas Komisija pēc Eiropas Zāļu aģentūras pozitīva novērtējuma ir piešķīrusi tirdzniecības atļauju ar nosacījumiem divām Covid-19 vakcīnām – "BioNTech/Pfizer" vakcīnai atļauja piešķirta 2020. gada 21. decembrī, "Moderna" vakcīnai – 2021. gada 6. janvārī. Līdz šī gada 29. janvārim varētu tikt reģistrēta "AstraZeneca" vakcīna, tomēr pastāv risks, ka pēc reģistrācijas šo vakcīnu piegādes var aizkavēties no vakcīnu saņēmējas valsts neatkarīgu iemeslu dēļ. Tāpat, kā informē Veselības ministrijā, tiek meklētas iespējas saņemt papildu vakcīnas no citiem ražotājiem šī gada pirmajā pusgadā.

ES programmas "Apvārsnis 2020" finansējums pētniecībai saistībā ar Covid-19 vairāk nekā 660 miljonu eiro apmērā paredzēts kā atbalsts ārstēšanas metožu un vakcīnu izstrādei. ES ir mobilizējusi līdzekļus vakcīnām, ārstēšanai, terapijai un diagnostikai no pētniecības pamatprogrammas "Apvārsnis 2020", Novatorisku zāļu ierosmes (IMI), Eiropas Inovācijas padomes pilotprojekta "Accelerator" un citām ES programmām.

Te LAKIFA biedri redz sev labu izaugsmes iespēju. Piemēram, "Olainfarm" produktu portfelis sastāv no vairāk nekā 25 aktīvajām farmaceitiskām vielām un vairāk nekā 20 starpproduktiem. Norisinās aktīvs darbs pie jaunu aktīvo farmaceitisko vielu iegūšanas tehnoloģiju izstrādes un ieviešanas ražošanā, kas būtiski palielinās aktīvo farmaceitisko vielu produktu portfeli. Atbilstoši aktīvo farmaceitisko vielu tirgus izmaiņām un "Olainfarm" zināšanām, pieredzei un specializācijai, ņemot vērā tirgus pieprasījumu, tiek izstrādātas arī augstas pievienotās vērtības starpproduktu iegūšanas tehnoloģijas. Tiek veikta arī jaunu gatavo zāļu formu ražošanas tehnoloģiju izstrāde. Ieviešot ražošanā gan aktīvās farmaceitisko vielu, gan gatavo zāļu formu tehnoloģijas, tiks nodrošināts pilns ražošanas cikls "Olainfarm" ietvaros. Lai nodrošinātu nepieciešamās ražošanas jaudas atbilstoši jaunajām ražošanas tehnoloģijām, plānota jaunu ražošanas līniju izveide.

"Grindeks" pastāvīgi ražo 25 aktīvās farmaceitiskās vielas, un uzņēmumam šajā jomā ir gadiem uzkrāta pieredze un zināšanas. Šī unikālā priekšrocība noteikti ir jāizmanto. Šobrīd "Grindeks" izstrādā projektu par jaunas farmaceitiskās rūpnīcas būvniecību Rīgā. Pēc ražošanas uzsākšanas "Grindeks" koncerna apgrozījums, salīdzinot ar pašreizējo, pieaugs vairākkārtīgi un šīs desmitgades beigās tiek lēsts aptuveni 1 miljarda eiro apjomā, nodrošinot paša ražotāja un Latvijas farmācijas industrijas eksportspēju, kā arī stiprinot valsts ekonomiku.

Rezultātā Latvijā līdz divām reizēm palielinās aktīvo farmaceitisko vielu ražošanas jaudas, kas dos aktīvo farmaceitisko vielu un gatavo zāļu formu realizācijas pieaugumu, produktivitātes un pievienotās vērtības pieaugumu uz vienu nodarbināto.

Ambīcijas ES tirgū – pamatotas

Latvijas farmācijas nozarei ir uzdevums un arī spējas kļūt par spēlētāju Eiropas Savienības tirgū, gan ņemot vērā ES Farmācijas stratēģiju, gan Latvijas ražotāju sagatavotību. Ja iepriekš nozares noieta tirgu sarakstā pirmās vietas ieņēma Krievija, Ukraina, Lietuva un Igaunija, tad tagad nozares uzņēmumi kļūst daudz aktīvāki Eiropas un arī citos, tālākos, pasaules tirgos. Mēs apzināmies, ka daudzās citās valstīs, tai skaitā arī Eiropas Savienībā, ir visai stipri izteikts – lai arī it kā slēpts – protekcionisms, kura pārvarēšanai ir jāpieliek īpašas pūles.

Latvijas farmācijas rūpniecības apgrozījums pēdējo gadu laikā tālu pārsniedz divsimt miljonus eiro, no tiem lielākie uzņēmumi – "Grindeks" un tā meitasuzņēmums "Kalceks", "Olainfarm" un "PharmIdea" – veido lielāko daļu no apgrozījuma. No kopējā saražotās produkcijas apjoma tiek eksportēti vairāk nekā 80%, tādējādi farmācijas nozare pamatoti uzskatāma par vienu no konkurētspējīgākajām eksporta nozarēm valstī.

Nozares noturīgums kā stūrakmens

Nozares pastāvīgā uzmanības centrā ir esošo un topošo produktu atbilstības nodrošināšana ES prasībām, zāļu pretviltošanas un uzraudzības prasību nodrošināšana, tāpat arī jaunu efektīvu zāļu formu izstrāde.

Mūsu sektorā ir uzkrāta ievērojama pieredze inovācijās, sistemātiski investējot un izstrādājot jaunus produktus.Tika investēts arī noieta kanālu izveidē eksporta tirgos, un šobrīd nozare eksportē uz vairāk nekā 90 pasaules valstīm.

Tomēr ar to vairs nepietiek. Noturīgums jeb ilgtspēja ir kļuvusi par uzņēmējdarbības pamatprincipu un vadmotīvu. Tie liek uz biznesu skatīties citādi, ar jaunām acīm.

Covid-19 infekcijas krīze, klimata politikas augstāki mērķi un digitalizācijas neizbēgamība liek arī mūsu sektoram mainīties un investēt jaunās tehnoloģijās un prasmēs.

Tāpēc nozares uzņēmumi plāno investīcijas ražošanas procesa digitalizācijā un automatizācijā, ventilācijas sensoru sistēmās, iekšējo siltumtīklu, apkures un ventilācijas, tvaika kondensāta atpakaļgaitas sistēmu modernizēšanā un kopējo energosistēmu uzlabošanā, kas kopumā garantēs gan augstāku darba efektivitāti, gan zemāku un efektīvāku energoresursu un citu krājumu patēriņu. Tuvāko gadu laikā investīciju apjoms noturīguma projektos pārsniegs desmit miljonus eiro.

Visi šie dažādie rīcības virzieni – investīcijas inovācijās un jaunu produktu attīstībā, Latvijā ražoto aktīvo farmaceitisko vielu skaita palielināšana, klimatam draudzīgu ražošanas procesu un digitalizācijas risinājumu ieviešana – ļauj būt mums visai drošiem par to, ka spēsim sniegt savu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā kopumā – gan klimata mērķu sasniegšanā, gan jaunu darbvietu radīšanā, gan eksporta apjoma mērķu sasniegšanā.

Farmācijas nozare ir stabila un augoša eksporta nozare. Tā ir viens no valsts drošības stūrakmeņiem, kam ir svarīga nozīme arī kā krīžu un katastrofu novēršanas instrumentam. Farmācijas nozare veicina valsts konkurētspēju un ir atbildīgs darba devējs, kas daudziem ļauj atteikties no nepieciešamības pieņemt darba piedāvājumus ārvalstīs. Farmācija veicina izglītības un zinātnes attīstību, kā arī stiprina starptautisko sadarbību un Latvijas tēlu ES un pasaulē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!